Latviešu valoda kā valsts valoda Aina Blinkena: Latviešu valodai — valsts valodas statusu! Jau vairāk nekā mēnesi uz «Padomju Jaunatnes» redakciju un LPSR Augstākās Padomes Prezidija Juridisko daļu plūst vēstules un biezāki sūtījumi ar uzrakstu «Valodas statusa jautājumā». Līdz 3. oktobrim bija saņemti 8213 sūtījumi, kuros 307 875 cilvēki izteikuši savas domas par latviešu valodu, tās likteņiem un vietu pasaules un jo vairāk Padomju valsts valodu saimē. Tik liela atsaucība un aktivitāte latviešu sabiedriskās domas izziņas vēsturē nav līdz šim pieredzēta. Lasīt tālāk >>

Uzruna Barikadopēdijas lasītājiem Jūsu vērtējumam nododam Barikadopēdiju, kas darbojas sākotnējā režīmā jeb, izsakoties gleznaināk, agrā bērnībā. Lasīt tālāk >>

Sevišķi svarīgi dokumenti Lasīt tālāk >>

Arī tolaik fotografēja Uldis Briedis

Skrundas lokatora spridzināšana. 1991. gada janvāris. Barikāžu laiks. Pie Bastejkalna tiltiņa. Nezināmais kritušais. 01.04.1990. Pilsoņu kongresā runā dzejniece Vizma Belševica.

LATVIJAS TAUTAS FRONTE Jānis Peters: Latvijas liktenis ir mūsu rokās Cienījamie delegāti un viesi! Mana ievadruna mūsu vēsturiskajā LTF dibināšanas kongresā vairāk dibināta uz nacionālo attiecību iztirzāšanu — mazāk uz jautājumiem, kas skar jaunceļamās Latvijas ekonomiku un kultūru. Taču tanī pašā laikā katram ir skaidrs, ka tās ir savā starpā saistītas problēmas — nacionālās problēmas nevar atrisināt bez ekonomisko problēmu risināšanas. Latvija netiks ārā no birokrātijas izliktajiem slazdiem, ja lēmumi par ekonomikas rakstura maiņu republikā paliks tikai politisku deklarāciju līmenī. Nacionālās attiecības nedemokratizēsies, ja nedemokratizēsies ekonomika. Bet demokratizācija iespējama tikai decentralizētā sistēmā. Decentralizēta ekonomika ir ceļš uz demokrātiju. Savukārt demokrātija ir ceļš uz republikas suverenitāti un tautas pašnoteikšanos. Lasīt tālāk >>

07.10.1988. Mežaparka estrāde. Tautas manifestācija pirms Tautas frontes dibināšanas. Diriģē Dūmiņš. 15.05.1990. Latviešu jaunekļi aizstāv Augstāko Padomi. 23.08.1989. Baltijas ceļš.

Šī diena Trešās atmodas vēsturē 1988. gads 14. janvāris — Arturs Snips iesāk diskusiju par Oktobra monumenta celtniecības nepieciešamību Republikas laukumā (vairāk...) 1989. gads 14. janvāris — LKP CK un LPSR Augstākās Padomes svinīgā sēde sakarā ar 70 gadadienu kopš Apvienotās Latvijas pirmā padomju kongresa   14. janvāris — Rīgas Latviešu biedrības atjaunošana   1990. gads 14. janvāris — Baltijas Padomes sēdē Pērnavā tiek apspriesti uzdevumi, kas risināmi 1990. gadā, lai atjaunotu Baltijas valstu neatkarību   1991. gads 14. janvāris — NATO nosoda Padomju Armijas spēka lietošanu pret demokrātiski ievēlēto Lietuvas valdību, novērtējot šo akciju arī kā iebiedēšanas politiku pret pārējām Baltijas valstīm   14. janvāris — Mihails Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra Borisa Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi   14. janvāris — Maskavā Jānis Peters tiekas ar Mihailu Gorbačovu. Sarunā piedalās arī PSRS AP priekšsēdētājs Anatolijs Lukjanovs. PSRS augstākie vadītāji situāciju Baltijā novērtē kā bīstamu un aicina kopīgi meklēt risinājumu pie sarunu galda. Jānis Peters, novērtēdams sarunu, izsakās, ka nav jālolo cerības, ka pašreizējā PSRS vadība ir gatava sarunāties ar Latviju kā ar ārvalsti   14. janvāris — Baltijas kara apgabala virspavēlnieks Fjodors Kuzmins izsaka ultimātu LR Augstākās Padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam, aicinādams atcelt visus pieņemtos Latvijas Republikas likumus un lēmumus, kas ir pretrunā ar PSRS un LPSR konstitūcijām, likumiem un lēmumiem, un pildīt PSRS prezidenta 14. maija dekrētu   14. janvāris — Plkst. 14.50 — OMON uzbrūk Vecmīlgrāvja tilta sargiem. Atklāj uguni uz barikāžu dalībnieku mašīnām, sit cilvēkus, draud ar ieročiem, laupa mantas.   14. janvāris — Plkst. 18.45 — OMON uzbrūk pie Brasas tilta, apmētā mašīnas ar degmaisījuma pudelēm, izraisa ugunsgrēku   14. janvāris — Plkst. 20.00 — notiek OMON atkārtots uzbrukums pie Vecmīlgrāvja. Dienas laikā tiek nodedzinātas 17 automašīnas   14. janvāris — Raidstacija "Svoboda" (Brīvība) vairākkārt konkretizē ziņas par militārā apvērsuma plāniem Latvijā, par ko «Latvijas Jaunatne» bija rakstījusi 22. decembrī (vairāk...) 14. janvāris — Naktī notiek divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8. Tiek piekauti kursanti, izdemolētas telpas un nolaupīti ieroči (vairāk...) 14. janvāris — Plenārsēdē, kas sākās deviņos vakarā, LR Augstākā Padome ratificē Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas līgumu par starpvalstu attiecību pamatiem, ko iepriekšējā naktī A. Gorbunovs un B. Jeļcins bija parakstījuši tikšanās laikā Tallinā (vairāk...) 14. janvāris — Eiropas Padome, kas apvieno 24 valstis, pieņem komunikē par to, ka pēdējie notikumi Lietuvā var apdraudēt Eiropas Padomes un PSRS sadarbības pamatus (vairāk...) 14. janvāris — Latvijas Jaunatnes Progresa savienības CK sekretariāts pieņēmis paziņojumu, kas nosūtīts VĻKJS Centrālkomitejai. Paziņojumā teikts, ka Baltijā ir vardarbīgi pārtraukts demokratizācijas process un ka LJPS aicina savas organizācijas biedrus un visus Latvijas jauniešus atbalstīt likumīgi ievēlēto Latvijas Republikas parlamentu un valdību. VĻKJS CK ir atbildējusi uz šo paziņojumu, izsacīdama līdzjūtību un nosodīdama neprātīgos agresorus (vairāk...) 14. janvāris — Ukrainas Augstākās Padomes Prezidija sēdē pieņemts lēmums, kurā deputāti asi nosodīja Padomju Armijas darbību pret suverēnās Lietuvas miermīlīgajiem iedzīvotājiem (vairāk...) 14. janvāris — Ziemeļu valstu premjerministri Pols Šlīters, Harri Holkeri, Steingrimurs Hermansons, Grū Hārlema Bruntlande un Ingvars Karlsons nosūtījuši aicinājumu M. Gorbačovam, kurā ierosināts konflikta atrisinājumu Baltijā panākt tikai ar politiskiem līdzekļiem (vairāk...)

Laika ziņas Domas par gaidāmo brokastu gatavošanu, mājās uzkopšanu un daudzām citām ikdienas rūpēm mājsaimniecei var aptumšot pat vissaulaināko rītu. Tā kā laika prognoze tuvākajām divām dienām nav nemaz saulaina (pa laikam līs, pūtīs rietumu vējš ar ātrumu no 15 līdz 18 m/s, temperatūra dienā no +1 līdz +6), tad visas padomju sievietes mierināšu ar ziņu, ka japāņu inženieri sola – drīz pienāks laiks, kad neuztrauksies par ikdienas sīkumiem, bet visu dienu varēsim veltīt bērnu audzināšanai un rūpēm par sevi... (LJ Nr. 7 , 11.01.1990)

Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs Jānis Stradiņš: Nacionālās simbolikas lietā Izraisās vairāki alternatīvi priekšlikumi: a) atbalstīt sarkanbaltsarkanu krāsu sakopojumu kā nacionālu simboliku; b) atzīt sarkanbaltsarkano karogu par nacionālu karogu; c) atzīt sarkanbaltsarkanu karogu par oficiālu LPSR valsts karogu; d) noraidīt sarkanbaltsarkanās krāsas vispār. Lasīt tālāk >>

Nevardarbīgās pretošanās ideja Mūsu likteni mēģina izšķirt tālu no Baltijas robežām PSKP CK 26. augusta paziņojums par stāvokli Baltijas republikās apstiprināja valdošo aprindu nespēju izprast reālo situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nevēlēšanos risināt nacionālos jautājumus atbilstoši tautu interesēm. Kārtējo reizi ar mazām tautām tiek runāts no diktāta pozīcijām. Lasīt tālāk >>

Barikādes, Preses nams, 1991 Un tad šausmu romantiku nomaina šausmu bailes Tā melnstrādnieku brūnzaļplankumainos uzvalciņos tērpti jaunekļi citu pēc cita mūs pieraksta, pieskaita un ielaiž darba namā, ļaujot izklīst pa tā divdesmit stāviem, lai vēl trīs reizes — pulksten 11, 14 un 16 Preses nama kopsapulcē satiekoties, cits citam varētu vēlēt laimīgu jauno gadu. Pat zem ieroču stobriem. Mēs vēl nespējam apjaust to kā ieroču spēku, jo automātus šo puišu plecos jau šajos mēnešos esam diezgan vērojuši. Andris Jakubāns: "Ar šiem puišiem jau bijām saraduši, diendienā līdzās brokastojot, pusdienojot…" Lasīt tālāk >>

V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka Latvijas PSR Ministru Padomē. Par V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku Republikas valdība pieņēma lēmumu, kurā noteikts, kādos termiņos Rīgā jāuzceļ Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas jaunais komplekss. Pieņemts zināšanai, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas ģenerālplānu kompleksa celtniecībai paredzēts rajons starp Uzvaras bulvāri un Kuģu, Akmeņu un Volguntes ielām. Lasīt tālāk >>

Anatolija Gorbunova politiskā darbība Būt iecietīgiem Daudzi jau ir pieraduši pie tā, ka šo cilvēku dēvē par prezidentu. Citi protestē. Un daļēja taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Taču, šķiet, neapstrīdams ir fakts, ka, lai kā arī mēs nosauktu Anatolija Gorbunova pašreizējo posteni, šim cilvēkam ir patiesi nozīmīga vieta tagadējās Latvijas politiskajā mizanscēnā. Jā, turklāt tieši šajās divās dienās. Lasīt tālāk >>