Sākumlapa

Latviešu valoda kā valsts valoda Aina Blinkena: Latviešu valodai — valsts valodas statusu! Jau vairāk nekā mēnesi uz «Padomju Jaunatnes» redakciju un LPSR Augstākās Padomes Prezidija Juridisko daļu plūst vēstules un biezāki sūtījumi ar uzrakstu «Valodas statusa jautājumā». Līdz 3. oktobrim bija saņemti 8213 sūtījumi, kuros 307 875 cilvēki izteikuši savas domas par latviešu valodu, tās likteņiem un vietu pasaules un jo vairāk Padomju valsts valodu saimē. Tik liela atsaucība un aktivitāte latviešu sabiedriskās domas izziņas vēsturē nav līdz šim pieredzēta. Lasīt tālāk >>

Uzruna Barikadopēdijas lasītājiem Jūsu vērtējumam nododam Barikadopēdiju, kas darbojas sākotnējā režīmā jeb, izsakoties gleznaināk, agrā bērnībā. Lasīt tālāk >>

Šī diena Trešās atmodas vēsturē 1988. gads 27. decembris — LKP CK biroja paplašinātajā sēdē tiek nosaukti PSRS tautas deputātu kandidāti no Komunistiskās partijas   27. decembris — Publicēts Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija lēmuma projekts par darba grupas izveidošanu Latvijas PSR Konstitūcijas jaunās redakcijas un vēlēšanu likuma projekta izstrādāšanai   1989. gads 27. decembris — LPSR Augstākā Padome pieņem likumu par izmaiņām Latvijas PSR valsts pārvaldes orgānu sistēmā. Tiek likvidētas vairākas ministrijas un izveidotas jaunas   1990. gads 27. decembris — Akcionāru sapulcē tiek pieņemts lēmums dibināt akciju sabiedrību "Preses nams"   27. decembris — Par PSRS viceprezidentu pēc Mihaila Gorbačova kategoriskas prasības tiek ievēlēts Genādijs Janajevs (vairāk...) 27. decembris — PSRS tautas deputāts Juris Bojārs iesniedz deputātu pieprasījumu Baltijā nepieļaut asinsizliešanu (vairāk...)

Arī tolaik fotografēja Uldis Briedis

Skrundas lokatora spridzināšana. 1991. gada janvāris. Barikāžu laiks. Pie Bastejkalna tiltiņa. Nezināmais kritušais. 01.04.1990. Pilsoņu kongresā runā dzejniece Vizma Belševica.

LATVIJAS TAUTAS FRONTE Jānis Peters: Latvijas liktenis ir mūsu rokās Cienījamie delegāti un viesi! Mana ievadruna mūsu vēsturiskajā LTF dibināšanas kongresā vairāk dibināta uz nacionālo attiecību iztirzāšanu — mazāk uz jautājumiem, kas skar jaunceļamās Latvijas ekonomiku un kultūru. Taču tanī pašā laikā katram ir skaidrs, ka tās ir savā starpā saistītas problēmas — nacionālās problēmas nevar atrisināt bez ekonomisko problēmu risināšanas. Latvija netiks ārā no birokrātijas izliktajiem slazdiem, ja lēmumi par ekonomikas rakstura maiņu republikā paliks tikai politisku deklarāciju līmenī. Nacionālās attiecības nedemokratizēsies, ja nedemokratizēsies ekonomika. Bet demokratizācija iespējama tikai decentralizētā sistēmā. Decentralizēta ekonomika ir ceļš uz demokrātiju. Savukārt demokrātija ir ceļš uz republikas suverenitāti un tautas pašnoteikšanos. Lasīt tālāk >>

Laika ziņas 11.01.1990 – Domas par gaidāmo brokastu gatavošanu, mājās uzkopšanu un daudzām citām ikdienas rūpēm mājsaimniecei var aptumšot pat vissaulaināko rītu. Tā kā laika prognoze tuvākajām divām dienām nav nemaz saulaina (pa laikam līs, pūtīs rietumu vējš ar ātrumu no 15 līdz 18 m/s, temperatūra dienā no +1 līdz +6), tad visas padomju sievietes mierināšu ar ziņu, ka japāņu inženieri sola – drīz pienāks laiks, kad neuztrauksies par ikdienas sīkumiem, bet visu dienu varēsim veltīt bērnu audzināšanai un rūpēm par sevi... (LJ Nr. 7 , 11.01.1990)

Arī tolaik fotografēja Uldis Briedis

07.10.1988. Mežaparka estrāde. Tautas manifestācija pirms Tautas frontes dibināšanas. Diriģē Dūmiņš. 15.05.1990. Latviešu jaunekļi aizstāv Augstāko Padomi. 23.08.1989. Baltijas ceļš.

Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs Jānis Stradiņš: Nacionālās simbolikas lietā Izraisās vairāki alternatīvi priekšlikumi: a) atbalstīt sarkanbaltsarkanu krāsu sakopojumu kā nacionālu simboliku; b) atzīt sarkanbaltsarkano karogu par nacionālu karogu; c) atzīt sarkanbaltsarkanu karogu par oficiālu LPSR valsts karogu; d) noraidīt sarkanbaltsarkanās krāsas vispār. Lasīt tālāk >>

Nevardarbīgās pretošanās ideja Mūsu likteni mēģina izšķirt tālu no Baltijas robežām PSKP CK 26. augusta paziņojums par stāvokli Baltijas republikās apstiprināja valdošo aprindu nespēju izprast reālo situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nevēlēšanos risināt nacionālos jautājumus atbilstoši tautu interesēm. Kārtējo reizi ar mazām tautām tiek runāts no diktāta pozīcijām. Lasīt tālāk >>

Barikādes, Preses nams, 1991 Un tad šausmu romantiku nomaina šausmu bailes Tā melnstrādnieku brūnzaļplankumainos uzvalciņos tērpti jaunekļi citu pēc cita mūs pieraksta, pieskaita un ielaiž darba namā, ļaujot izklīst pa tā divdesmit stāviem, lai vēl trīs reizes — pulksten 11, 14 un 16 Preses nama kopsapulcē satiekoties, cits citam varētu vēlēt laimīgu jauno gadu. Pat zem ieroču stobriem. Mēs vēl nespējam apjaust to kā ieroču spēku, jo automātus šo puišu plecos jau šajos mēnešos esam diezgan vērojuši. Andris Jakubāns: "Ar šiem puišiem jau bijām saraduši, diendienā līdzās brokastojot, pusdienojot…" Lasīt tālāk >>

V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka Latvijas PSR Ministru Padomē. Par V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku Republikas valdība pieņēma lēmumu, kurā noteikts, kādos termiņos Rīgā jāuzceļ Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas jaunais komplekss. Pieņemts zināšanai, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas ģenerālplānu kompleksa celtniecībai paredzēts rajons starp Uzvaras bulvāri un Kuģu, Akmeņu un Volguntes ielām. Lasīt tālāk >>

Anatolija Gorbunova politiskā darbība Būt iecietīgiem Daudzi jau ir pieraduši pie tā, ka šo cilvēku dēvē par prezidentu. Citi protestē. Un daļēja taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Taču, šķiet, neapstrīdams ir fakts, ka, lai kā arī mēs nosauktu Anatolija Gorbunova pašreizējo posteni, šim cilvēkam ir patiesi nozīmīga vieta tagadējās Latvijas politiskajā mizanscēnā. Jā, turklāt tieši šajās divās dienās. Lasīt tālāk >>