Atšķirības starp "Sākumlapa" versijām
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
<!-- Šeit sākas centrālā sleja --> | <!-- Šeit sākas centrālā sleja --> | ||
<div id="labais"> | <div id="labais"> | ||
| − | {{Pirmās lapas raksts |Tēma=Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Rubrika=Latviešu valoda kā valsts valoda |Raksta numurs=760261 |Virsraksts=Juris Borzovs: Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Anotācija=Latviešu valoda nu pasludināta par valsts valodu | + | {{Pirmās lapas raksts |Tēma=Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Rubrika=Latviešu valoda kā valsts valoda |Raksta numurs=760261 |Virsraksts=Juris Borzovs: Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Anotācija=Latviešu valoda nu pasludināta par valsts valodu. Tomēr ar pasludināšanu vien vēl ir daudz par maz. Nepieciešams likums, kas detalizēti noteiktu latviešu un citu valodu lietošanas kārtību Latvijā. Tomēr ar likuma pieņemšanu arī par maz — jārada praktiskas iespējas valodas ērtai lietošanai. Sākot ar tik pašsaprotamām lietām kā mācību grāmatas, speciāli apmācīti skolotāji, valodas pašmācības līdzekļi, masveidā pieejamas rakstāmmašīnas ar latviešu alfabētu un beidzot ar nesalīdzināmi sarežģītākām — latviešu alfabēta pielāgošanu elektronskaitļotājiem}} |
{| | {| | ||
| 17. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
|} | |} | ||
| − | {{Pirmās lapas raksts |Tēma=LATVIJAS_TAUTAS_FRONTE,_LTF |Rubrika=LATVIJAS TAUTAS FRONTE |Raksta numurs=807871 |Virsraksts=Juris Bojārs: Brīvību rīt ne vēlāk kā uz brokastu laiku! |Anotācija=Šodien mūsu republikas konservatīvie spēki, no vienas puses, var sajūsmā berzēt rokas, jo patlaban latviešu vai, tikpat labi var arī teikt, Latvijas demokrātiski noskaņotā sabiedrības daļa ir tiktāl sašķelta kā vēl nekad pēdējos gados. No otras puses, konservatoriem ir pamats būtiskam satraukumam, jo parlamentārā frontē tie cietuši neapšaubāmu sakāvi | + | {{Pirmās lapas raksts |Tēma=LATVIJAS_TAUTAS_FRONTE,_LTF |Rubrika=LATVIJAS TAUTAS FRONTE |Raksta numurs=807871 |Virsraksts=Juris Bojārs: Brīvību rīt ne vēlāk kā uz brokastu laiku! |Anotācija=Šodien mūsu republikas konservatīvie spēki, no vienas puses, var sajūsmā berzēt rokas, jo patlaban latviešu vai, tikpat labi var arī teikt, Latvijas demokrātiski noskaņotā sabiedrības daļa ir tiktāl sašķelta kā vēl nekad pēdējos gados. No otras puses, konservatoriem ir pamats būtiskam satraukumam, jo parlamentārā frontē tie cietuši neapšaubāmu sakāvi. }} |
{| | {| | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 7. marts, plkst. 23.18
|
Latviešu valoda kā valsts valoda Juris Borzovs: Latviešu valoda, Likums par valsts valodu Latviešu valoda nu pasludināta par valsts valodu. Tomēr ar pasludināšanu vien vēl ir daudz par maz. Nepieciešams likums, kas detalizēti noteiktu latviešu un citu valodu lietošanas kārtību Latvijā. Tomēr ar likuma pieņemšanu arī par maz — jārada praktiskas iespējas valodas ērtai lietošanai. Sākot ar tik pašsaprotamām lietām kā mācību grāmatas, speciāli apmācīti skolotāji, valodas pašmācības līdzekļi, masveidā pieejamas rakstāmmašīnas ar latviešu alfabētu un beidzot ar nesalīdzināmi sarežģītākām — latviešu alfabēta pielāgošanu elektronskaitļotājiem |
| Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās |
|
|
Juris Bojārs: Brīvību rīt ne vēlāk kā uz brokastu laiku! Šodien mūsu republikas konservatīvie spēki, no vienas puses, var sajūsmā berzēt rokas, jo patlaban latviešu vai, tikpat labi var arī teikt, Latvijas demokrātiski noskaņotā sabiedrības daļa ir tiktāl sašķelta kā vēl nekad pēdējos gados. No otras puses, konservatoriem ir pamats būtiskam satraukumam, jo parlamentārā frontē tie cietuši neapšaubāmu sakāvi. |
| Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās |
|
|
Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs Jānis Stradiņš: Nacionālās simbolikas lietā Izraisās vairāki alternatīvi priekšlikumi: a) atbalstīt sarkanbaltsarkanu krāsu sakopojumu kā nacionālu simboliku; b) atzīt sarkanbaltsarkano karogu par nacionālu karogu; c) atzīt sarkanbaltsarkanu karogu par oficiālu LPSR valsts karogu; d) noraidīt sarkanbaltsarkanās krāsas vispār. |
|
Nevardarbīgās pretošanās ideja Mūsu likteni mēģina izšķirt tālu no Baltijas robežām PSKP CK 26. augusta paziņojums par stāvokli Baltijas republikās apstiprināja valdošo aprindu nespēju izprast reālo situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nevēlēšanos risināt nacionālos jautājumus atbilstoši tautu interesēm. Kārtējo reizi ar mazām tautām tiek runāts no diktāta pozīcijām. |
|
Un tad šausmu romantiku nomaina šausmu bailes Tā melnstrādnieku brūnzaļplankumainos uzvalciņos tērpti jaunekļi citu pēc cita mūs pieraksta, pieskaita un ielaiž darba namā, ļaujot izklīst pa tā divdesmit stāviem, lai vēl trīs reizes — pulksten 11, 14 un 16 Preses nama kopsapulcē satiekoties, cits citam varētu vēlēt laimīgu jauno gadu. Pat zem ieroču stobriem. Mēs vēl nespējam apjaust to kā ieroču spēku, jo automātus šo puišu plecos jau šajos mēnešos esam diezgan vērojuši. Andris Jakubāns: "Ar šiem puišiem jau bijām saraduši, diendienā līdzās brokastojot, pusdienojot…" |
|
Latvijas PSR Ministru Padomē. Par V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku Republikas valdība pieņēma lēmumu, kurā noteikts, kādos termiņos Rīgā jāuzceļ Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas jaunais komplekss. Pieņemts zināšanai, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas ģenerālplānu kompleksa celtniecībai paredzēts rajons starp Uzvaras bulvāri un Kuģu, Akmeņu un Volguntes ielām. |
|
Anatolija Gorbunova politiskā darbība Daudzi jau ir pieraduši pie tā, ka šo cilvēku dēvē par prezidentu. Citi protestē. Un daļēja taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Taču, šķiet, neapstrīdams ir fakts, ka, lai kā arī mēs nosauktu Anatolija Gorbunova pašreizējo posteni, šim cilvēkam ir patiesi nozīmīga vieta tagadējās Latvijas politiskajā mizanscēnā. Jā, turklāt tieši šajās divās dienās. |
| Barikadopēdija viesos pie Valsts Prezidenta |
| Uzruna Barikadopēdijas lasītājiem
Jūsu vērtējumam nododam Barikadopēdiju, kas darbojas sākotnējā režīmā jeb, izsakoties gleznaināk, agrā bērnībā. |
| Sevišķi svarīgi dokumenti |
| Šī diena Trešās atmodas vēsturē
1988. gads
1991. gads
|
| Laika ziņas
Ja neievērosiet manis ieteikto profilaksi, šodien un divās turpmākajās dienās jūsu vieglā saaukstēšanās, cīnoties ar dzestrajām rieteņa brāzmām (10-15 m/s) un uzturoties no 0 līdz +3 sasilušajā gaisa telpā, var pārtapt nopietnākā slimībā, ko zinoši cilvēki mēdz dēvēt par gripu. Līdzko kaut nedaudz jutīsities nelāgi, steidzami iebaudiet šādas zāles: pusglāze karstas tējas, 100 gr ruma, 40 pilieni heresa un nedaudz madeiras. Ja nav ruma, to varat aizvietot ar 120 gr „Teachers’s” viskija un tējkaroti riekstu liķiera „Coco”. Zāles lietojamas iekšķīgi. Labu veselību. (10.01.1990 nr.6). |
| Video: konference «Barikādes barikāžu aizstāvju acīm» (2011) |
| Dalībnieku atmiņas
|
