Atšķirības starp "Dalībnieka diskusija:Edgars" versijām
(Jauna lapa: {{Pirmās lapas raksts |Tēma=Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Rubrika=Latviešu valoda kā valsts valoda |Raksta numurs=440956 |Virsraksts=Aina Blinkena: Latviešu valodai ...) |
|||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Pirmās lapas | + | <!-- Šeit sākas centrālā sleja --> |
| + | <div id="labais"> | ||
| + | {{Pirmās lapas raksts2 |Tēma=Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Rubrika=Latviešu valoda kā valsts valoda |Raksta numurs=440956 |Virsraksts=Aina Blinkena: Latviešu valodai — valsts valodas statusu! |Anotācija=Jau vairāk nekā mēnesi uz «Padomju Jaunatnes» redakciju un LPSR Augstākās Padomes Prezidija Juridisko daļu plūst vēstules un biezāki sūtījumi ar uzrakstu «Valodas statusa jautājumā». Līdz 3. oktobrim bija saņemti 8213 sūtījumi, kuros 307 875 cilvēki izteikuši savas domas par latviešu valodu, tās likteņiem un vietu pasaules un jo vairāk Padomju valsts valodu saimē. Tik liela atsaucība un aktivitāte latviešu sabiedriskās domas izziņas vēsturē nav līdz šim pieredzēta. }} | ||
| − | + | {| | |
| − | |||
| − | {| | ||
|- | |- | ||
| <span style="font-size:24px;color:#333366;">Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās</span> | | <span style="font-size:24px;color:#333366;">Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās</span> | ||
| 17. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
|} | |} | ||
| − | + | {{Pirmās lapas raksts2 |Tēma=LATVIJAS_TAUTAS_FRONTE,_LTF |Rubrika=LATVIJAS TAUTAS FRONTE |Raksta numurs=807871 |Virsraksts=Jānis Peters: Latvijas liktenis ir mūsu rokās |Anotācija=Cienījamie delegāti un viesi! Mana ievadruna mūsu vēsturiskajā LTF dibināšanas kongresā vairāk dibināta uz nacionālo attiecību iztirzāšanu — mazāk uz jautājumiem, kas skar jaunceļamās Latvijas ekonomiku un kultūru. Taču tanī pašā laikā katram ir skaidrs, ka tās ir savā starpā saistītas problēmas — nacionālās problēmas nevar atrisināt bez ekonomisko problēmu risināšanas. Latvija netiks ārā no birokrātijas izliktajiem slazdiem, ja lēmumi par ekonomikas rakstura maiņu republikā paliks tikai politisku deklarāciju līmenī. Nacionālās attiecības nedemokratizēsies, ja nedemokratizēsies ekonomika. Bet demokratizācija iespējama tikai decentralizētā sistēmā. Decentralizēta ekonomika ir ceļš uz demokrātiju. Savukārt demokrātija ir ceļš uz republikas suverenitāti un tautas pašnoteikšanos. }} | |
| − | |||
| − | {{Pirmās lapas | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | {| | + | {| |
|- | |- | ||
| <span style="font-size:24px;color:#333366;">Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās</span> | | <span style="font-size:24px;color:#333366;">Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās</span> | ||
| 39. rindiņa: | 33. rindiņa: | ||
|} | |} | ||
| − | {{ | + | {{Pirmās lapas raksts2 |Tēma=Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs |Rubrika=Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs |Raksta numurs=133452 |Virsraksts=Jānis Stradiņš: Nacionālās simbolikas lietā |Anotācija=Izraisās vairāki alternatīvi priekšlikumi: a) atbalstīt sarkanbaltsarkanu krāsu sakopojumu kā nacionālu simboliku; b) atzīt sarkanbaltsarkano karogu par nacionālu karogu; c) atzīt sarkanbaltsarkanu karogu par oficiālu LPSR valsts karogu; d) noraidīt sarkanbaltsarkanās krāsas vispār. }} |
| + | |||
| + | {{Pirmās lapas raksts2 |Tēma=Nevardarbīgās pretošanās ideja |Rubrika=Nevardarbīgās pretošanās ideja |Raksta numurs=103155 |Virsraksts=Mūsu likteni mēģina izšķirt tālu no Baltijas robežām |Anotācija=PSKP CK 26. augusta paziņojums par stāvokli Baltijas republikās apstiprināja valdošo aprindu nespēju izprast reālo situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nevēlēšanos risināt nacionālos jautājumus atbilstoši tautu interesēm. Kārtējo reizi ar mazām tautām tiek runāts no diktāta pozīcijām. }} | ||
| + | |||
| + | {{Pirmās lapas raksts2 |Tēma=Barikādes, Preses nams, 1991 |Rubrika=Barikādes, Preses nams, 1991 |Raksta numurs=941568 |Virsraksts=Un tad šausmu romantiku nomaina šausmu bailes |Anotācija=Tā melnstrādnieku brūnzaļplankumainos uzvalciņos tērpti jaunekļi citu pēc cita mūs pieraksta, pieskaita un ielaiž darba namā, ļaujot izklīst pa tā divdesmit stāviem, lai vēl trīs reizes — pulksten 11, 14 un 16 Preses nama kopsapulcē satiekoties, cits citam varētu vēlēt laimīgu jauno gadu. Pat zem ieroču stobriem. Mēs vēl nespējam apjaust to kā ieroču spēku, jo automātus šo puišu plecos jau šajos mēnešos esam diezgan vērojuši. Andris Jakubāns: "Ar šiem puišiem jau bijām saraduši, diendienā līdzās brokastojot, pusdienojot…" }} | ||
| + | |||
| + | {{Pirmās lapas raksts2 |Tēma=V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka |Rubrika=V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka |Raksta numurs=501352 |Virsraksts=Latvijas PSR Ministru Padomē. Par V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku |Anotācija=Republikas valdība pieņēma lēmumu, kurā noteikts, kādos termiņos Rīgā jāuzceļ Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas jaunais komplekss. Pieņemts zināšanai, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas ģenerālplānu kompleksa celtniecībai paredzēts rajons starp Uzvaras bulvāri un Kuģu, Akmeņu un Volguntes ielām. }} | ||
| + | |||
| + | {{Pirmās lapas raksts2 |Tēma=Anatolija Gorbunova politiskā darbība |Rubrika=Anatolija Gorbunova politiskā darbība |Raksta numurs=307781 |Virsraksts=Būt iecietīgiem |Anotācija=Daudzi jau ir pieraduši pie tā, ka šo cilvēku dēvē par prezidentu. Citi protestē. Un daļēja taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Taču, šķiet, neapstrīdams ir fakts, ka, lai kā arī mēs nosauktu Anatolija Gorbunova pašreizējo posteni, šim cilvēkam ir patiesi nozīmīga vieta tagadējās Latvijas politiskajā mizanscēnā. Jā, turklāt tieši šajās divās dienās. }} | ||
| + | |||
| + | </div> | ||
| + | |||
| + | <!-- Šeit beidzas centrālā sleja --> | ||
| + | |||
| + | <!-- Šeit sākas labā sleja --> | ||
| − | {{ | + | {{uzruna}} |
| − | {{ | + | {{10 dokumenti}} |
| + | {{diena vēsturē}} | ||
| − | {{ | + | {{Laikazinas |Laikazinas-teksts=Kaut arī laiks šodien nebūs tik erotisks kā vakar (naktī nedaudz līs, bet dienā pūtīs rietumu, ziemeļrietumu vējš 6 līdz 11 m/s), tas nevar traucēt kāda unikāla pasākuma norisei. «LJ» šīsdienas dežurantu kolektīvs izsludina I Vislatvijas randiņu. Tam jānotiek šodien, 4. aprīlī, pulksten 19 skvērā ieprietim Krievu drāmas teātrim. Pasākumā (pastaigā pa skvēru) piedalās visi tie, kas sastrīdējušies, ietiepušies un nezina, kā salabt. Atmetiet taču savas iedomas, aizmirstiet ambīcijas, jo, ilgi lolotas, tās var pārtapt neatgriezeniskā kļūdā. Ak, jā — gaisa temperatūra no +3 līdz +8. (LJ Nr. 64, 04.04.1990)<br/>[[Laika ziņas|Lasīt tālāk >>]] }} |
| − | {{ | + | {{Barikāžu konference 2011}} |
| − | {{ | + | {{Barikāžu grāmata 1. lapā}} |
| − | {{ | + | {{KKF atbalsts}} |
| − | + | <!-- Šeit beidzas labā sleja --> | |
{{DISPLAYTITLE:<span style="display:none"></span>}} | {{DISPLAYTITLE:<span style="display:none"></span>}} | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 21. janvāris, plkst. 00.55
|
Latviešu valoda kā valsts valoda Aina Blinkena: Latviešu valodai — valsts valodas statusu! Jau vairāk nekā mēnesi uz «Padomju Jaunatnes» redakciju un LPSR Augstākās Padomes Prezidija Juridisko daļu plūst vēstules un biezāki sūtījumi ar uzrakstu «Valodas statusa jautājumā». Līdz 3. oktobrim bija saņemti 8213 sūtījumi, kuros 307 875 cilvēki izteikuši savas domas par latviešu valodu, tās likteņiem un vietu pasaules un jo vairāk Padomju valsts valodu saimē. Tik liela atsaucība un aktivitāte latviešu sabiedriskās domas izziņas vēsturē nav līdz šim pieredzēta. |
| Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās |
|
|
Jānis Peters: Latvijas liktenis ir mūsu rokās Cienījamie delegāti un viesi! Mana ievadruna mūsu vēsturiskajā LTF dibināšanas kongresā vairāk dibināta uz nacionālo attiecību iztirzāšanu — mazāk uz jautājumiem, kas skar jaunceļamās Latvijas ekonomiku un kultūru. Taču tanī pašā laikā katram ir skaidrs, ka tās ir savā starpā saistītas problēmas — nacionālās problēmas nevar atrisināt bez ekonomisko problēmu risināšanas. Latvija netiks ārā no birokrātijas izliktajiem slazdiem, ja lēmumi par ekonomikas rakstura maiņu republikā paliks tikai politisku deklarāciju līmenī. Nacionālās attiecības nedemokratizēsies, ja nedemokratizēsies ekonomika. Bet demokratizācija iespējama tikai decentralizētā sistēmā. Decentralizēta ekonomika ir ceļš uz demokrātiju. Savukārt demokrātija ir ceļš uz republikas suverenitāti un tautas pašnoteikšanos. |
| Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās |
|
|
Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs Jānis Stradiņš: Nacionālās simbolikas lietā Izraisās vairāki alternatīvi priekšlikumi: a) atbalstīt sarkanbaltsarkanu krāsu sakopojumu kā nacionālu simboliku; b) atzīt sarkanbaltsarkano karogu par nacionālu karogu; c) atzīt sarkanbaltsarkanu karogu par oficiālu LPSR valsts karogu; d) noraidīt sarkanbaltsarkanās krāsas vispār. |
|
Nevardarbīgās pretošanās ideja Mūsu likteni mēģina izšķirt tālu no Baltijas robežām PSKP CK 26. augusta paziņojums par stāvokli Baltijas republikās apstiprināja valdošo aprindu nespēju izprast reālo situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nevēlēšanos risināt nacionālos jautājumus atbilstoši tautu interesēm. Kārtējo reizi ar mazām tautām tiek runāts no diktāta pozīcijām. |
|
Un tad šausmu romantiku nomaina šausmu bailes Tā melnstrādnieku brūnzaļplankumainos uzvalciņos tērpti jaunekļi citu pēc cita mūs pieraksta, pieskaita un ielaiž darba namā, ļaujot izklīst pa tā divdesmit stāviem, lai vēl trīs reizes — pulksten 11, 14 un 16 Preses nama kopsapulcē satiekoties, cits citam varētu vēlēt laimīgu jauno gadu. Pat zem ieroču stobriem. Mēs vēl nespējam apjaust to kā ieroču spēku, jo automātus šo puišu plecos jau šajos mēnešos esam diezgan vērojuši. Andris Jakubāns: "Ar šiem puišiem jau bijām saraduši, diendienā līdzās brokastojot, pusdienojot…" |
|
V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka Latvijas PSR Ministru Padomē. Par V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku Republikas valdība pieņēma lēmumu, kurā noteikts, kādos termiņos Rīgā jāuzceļ Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas jaunais komplekss. Pieņemts zināšanai, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas ģenerālplānu kompleksa celtniecībai paredzēts rajons starp Uzvaras bulvāri un Kuģu, Akmeņu un Volguntes ielām. |
|
Anatolija Gorbunova politiskā darbība Daudzi jau ir pieraduši pie tā, ka šo cilvēku dēvē par prezidentu. Citi protestē. Un daļēja taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Taču, šķiet, neapstrīdams ir fakts, ka, lai kā arī mēs nosauktu Anatolija Gorbunova pašreizējo posteni, šim cilvēkam ir patiesi nozīmīga vieta tagadējās Latvijas politiskajā mizanscēnā. Jā, turklāt tieši šajās divās dienās. |
| Uzruna Barikadopēdijas lasītājiem
Jūsu vērtējumam nododam Barikadopēdiju, kas darbojas sākotnējā režīmā jeb, izsakoties gleznaināk, agrā bērnībā. |
| Sevišķi svarīgi dokumenti |
| Šī diena Trešās atmodas vēsturē
1988. gads
1991. gads
|
| Laika ziņas
Kaut arī laiks šodien nebūs tik erotisks kā vakar (naktī nedaudz līs, bet dienā pūtīs rietumu, ziemeļrietumu vējš 6 līdz 11 m/s), tas nevar traucēt kāda unikāla pasākuma norisei. «LJ» šīsdienas dežurantu kolektīvs izsludina I Vislatvijas randiņu. Tam jānotiek šodien, 4. aprīlī, pulksten 19 skvērā ieprietim Krievu drāmas teātrim. Pasākumā (pastaigā pa skvēru) piedalās visi tie, kas sastrīdējušies, ietiepušies un nezina, kā salabt. Atmetiet taču savas iedomas, aizmirstiet ambīcijas, jo, ilgi lolotas, tās var pārtapt neatgriezeniskā kļūdā. Ak, jā — gaisa temperatūra no +3 līdz +8. (LJ Nr. 64, 04.04.1990) |
| Video: konference «Barikādes barikāžu aizstāvju acīm» (2011) |
| Dalībnieku atmiņas
|
| Atbalsta:
|
