Atšķirības starp "Sākumlapa" versijām
(kamēr neatrisināšu problēmu, tas nav vajadzīgs) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | + | <div> | |
| − | <div | ||
| − | {| align=" | + | {| align="left" style="width:70%;" |
|- | |- | ||
|style="width:100%; border:2px solid #d03030; background-color: white; vertical-align:top; padding: 10px; -moz-border-radius: 10px; -webkit-border-radius: 10px; border-radius:10px;" | | |style="width:100%; border:2px solid #d03030; background-color: white; vertical-align:top; padding: 10px; -moz-border-radius: 10px; -webkit-border-radius: 10px; border-radius:10px;" | | ||
| 19. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
|} | |} | ||
| + | {{aktuāli}} | ||
| + | |||
| + | {{uzruna}} | ||
| + | |||
| + | </div> | ||
| + | |||
| + | <!-- Šeit sākas centrālā sleja --> | ||
| + | <div id="labais"> | ||
{{Pirmās lapas raksts |Tēma=Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Rubrika=Latviešu valoda kā valsts valoda |Raksta numurs=440956 |Virsraksts=Aina Blinkena: Latviešu valodai — valsts valodas statusu! |Anotācija=Jau vairāk nekā mēnesi uz «Padomju Jaunatnes» redakciju un LPSR Augstākās Padomes Prezidija Juridisko daļu plūst vēstules un biezāki sūtījumi ar uzrakstu «Valodas statusa jautājumā». Līdz 3. oktobrim bija saņemti 8213 sūtījumi, kuros 307 875 cilvēki izteikuši savas domas par latviešu valodu, tās likteņiem un vietu pasaules un jo vairāk Padomju valsts valodu saimē. Tik liela atsaucība un aktivitāte latviešu sabiedriskās domas izziņas vēsturē nav līdz šim pieredzēta. }} | {{Pirmās lapas raksts |Tēma=Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Rubrika=Latviešu valoda kā valsts valoda |Raksta numurs=440956 |Virsraksts=Aina Blinkena: Latviešu valodai — valsts valodas statusu! |Anotācija=Jau vairāk nekā mēnesi uz «Padomju Jaunatnes» redakciju un LPSR Augstākās Padomes Prezidija Juridisko daļu plūst vēstules un biezāki sūtījumi ar uzrakstu «Valodas statusa jautājumā». Līdz 3. oktobrim bija saņemti 8213 sūtījumi, kuros 307 875 cilvēki izteikuši savas domas par latviešu valodu, tās likteņiem un vietu pasaules un jo vairāk Padomju valsts valodu saimē. Tik liela atsaucība un aktivitāte latviešu sabiedriskās domas izziņas vēsturē nav līdz šim pieredzēta. }} | ||
| 58. rindiņa: | 65. rindiņa: | ||
{{Pirmās lapas raksts |Tēma=Anatolija Gorbunova politiskā darbība |Rubrika=Anatolija Gorbunova politiskā darbība |Raksta numurs=307781 |Virsraksts=Būt iecietīgiem |Anotācija=Daudzi jau ir pieraduši pie tā, ka šo cilvēku dēvē par prezidentu. Citi protestē. Un daļēja taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Taču, šķiet, neapstrīdams ir fakts, ka, lai kā arī mēs nosauktu Anatolija Gorbunova pašreizējo posteni, šim cilvēkam ir patiesi nozīmīga vieta tagadējās Latvijas politiskajā mizanscēnā. Jā, turklāt tieši šajās divās dienās. }} | {{Pirmās lapas raksts |Tēma=Anatolija Gorbunova politiskā darbība |Rubrika=Anatolija Gorbunova politiskā darbība |Raksta numurs=307781 |Virsraksts=Būt iecietīgiem |Anotācija=Daudzi jau ir pieraduši pie tā, ka šo cilvēku dēvē par prezidentu. Citi protestē. Un daļēja taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Taču, šķiet, neapstrīdams ir fakts, ka, lai kā arī mēs nosauktu Anatolija Gorbunova pašreizējo posteni, šim cilvēkam ir patiesi nozīmīga vieta tagadējās Latvijas politiskajā mizanscēnā. Jā, turklāt tieši šajās divās dienās. }} | ||
</div> | </div> | ||
| − | |||
| − | + | <!-- Šeit beidzas centrālā sleja --> | |
| − | + | <!-- Šeit sākas labā sleja --> | |
| − | |||
{{10 dokumenti}} | {{10 dokumenti}} | ||
| 72. rindiņa: | 77. rindiņa: | ||
{{Barikāžu konference 2011}} | {{Barikāžu konference 2011}} | ||
| − | {{Barikāžu grāmata 1. lapā}} <!-- Šeit beidzas labā sleja --> | + | {{Barikāžu grāmata 1. lapā}} |
| + | |||
| + | <!-- Šeit beidzas labā sleja --> | ||
{{DISPLAYTITLE:<span style="display:none"></span>}} | {{DISPLAYTITLE:<span style="display:none"></span>}} | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 17. maijs, plkst. 23.32
|
ir Trešās atmodas ilustrēta vēsture laikrakstu un žurnālu publikācijās, elektroniskajās grāmatās, radio un TV raidījumu sižetos, muzeju un arhīvu dokumentos, audio un video ierakstos, fotogrāfijās, aculiecinieku atmiņās
ir objektīva to vēsturisko gadu notikumu hronika bez politiskās cenzūras. Laika skala Jums brīnišķīgi palīdzēs orientēties senaizmirstos un nezināmos notikumos. Jūs varēsit atrast sevi, savu tēti un mammu, vectētiņu un vecmāmiņu, arī uzrakstīt par viņiem
ir ceļa sākumā. Viss atkarīgs no veidotāju entuziasma, valsts finansiālā atbalsta, ziedotāju dāsnuma, no mūsu cieņas pret laiku un notikumiem, kas Latvijai atjaunoja neatkarību |
| Barikadopēdija viesos pie Valsts Prezidenta |
| Uzruna Barikadopēdijas lasītājiem
Jūsu vērtējumam nododam Barikadopēdiju, kas darbojas sākotnējā režīmā jeb, izsakoties gleznaināk, agrā bērnībā. |
|
Latviešu valoda kā valsts valoda Aina Blinkena: Latviešu valodai — valsts valodas statusu! Jau vairāk nekā mēnesi uz «Padomju Jaunatnes» redakciju un LPSR Augstākās Padomes Prezidija Juridisko daļu plūst vēstules un biezāki sūtījumi ar uzrakstu «Valodas statusa jautājumā». Līdz 3. oktobrim bija saņemti 8213 sūtījumi, kuros 307 875 cilvēki izteikuši savas domas par latviešu valodu, tās likteņiem un vietu pasaules un jo vairāk Padomju valsts valodu saimē. Tik liela atsaucība un aktivitāte latviešu sabiedriskās domas izziņas vēsturē nav līdz šim pieredzēta. |
| Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās |
|
|
|
Jānis Peters: Latvijas liktenis ir mūsu rokās Cienījamie delegāti un viesi! Mana ievadruna mūsu vēsturiskajā LTF dibināšanas kongresā vairāk dibināta uz nacionālo attiecību iztirzāšanu — mazāk uz jautājumiem, kas skar jaunceļamās Latvijas ekonomiku un kultūru. Taču tanī pašā laikā katram ir skaidrs, ka tās ir savā starpā saistītas problēmas — nacionālās problēmas nevar atrisināt bez ekonomisko problēmu risināšanas. Latvija netiks ārā no birokrātijas izliktajiem slazdiem, ja lēmumi par ekonomikas rakstura maiņu republikā paliks tikai politisku deklarāciju līmenī. Nacionālās attiecības nedemokratizēsies, ja nedemokratizēsies ekonomika. Bet demokratizācija iespējama tikai decentralizētā sistēmā. Decentralizēta ekonomika ir ceļš uz demokrātiju. Savukārt demokrātija ir ceļš uz republikas suverenitāti un tautas pašnoteikšanos. |
| Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās |
|
|
|
Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs Jānis Stradiņš: Nacionālās simbolikas lietā Izraisās vairāki alternatīvi priekšlikumi: a) atbalstīt sarkanbaltsarkanu krāsu sakopojumu kā nacionālu simboliku; b) atzīt sarkanbaltsarkano karogu par nacionālu karogu; c) atzīt sarkanbaltsarkanu karogu par oficiālu LPSR valsts karogu; d) noraidīt sarkanbaltsarkanās krāsas vispār. |
|
Nevardarbīgās pretošanās ideja Mūsu likteni mēģina izšķirt tālu no Baltijas robežām PSKP CK 26. augusta paziņojums par stāvokli Baltijas republikās apstiprināja valdošo aprindu nespēju izprast reālo situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nevēlēšanos risināt nacionālos jautājumus atbilstoši tautu interesēm. Kārtējo reizi ar mazām tautām tiek runāts no diktāta pozīcijām. |
|
Un tad šausmu romantiku nomaina šausmu bailes Tā melnstrādnieku brūnzaļplankumainos uzvalciņos tērpti jaunekļi citu pēc cita mūs pieraksta, pieskaita un ielaiž darba namā, ļaujot izklīst pa tā divdesmit stāviem, lai vēl trīs reizes — pulksten 11, 14 un 16 Preses nama kopsapulcē satiekoties, cits citam varētu vēlēt laimīgu jauno gadu. Pat zem ieroču stobriem. Mēs vēl nespējam apjaust to kā ieroču spēku, jo automātus šo puišu plecos jau šajos mēnešos esam diezgan vērojuši. Andris Jakubāns: "Ar šiem puišiem jau bijām saraduši, diendienā līdzās brokastojot, pusdienojot…" |
|
Latvijas PSR Ministru Padomē. Par V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku Republikas valdība pieņēma lēmumu, kurā noteikts, kādos termiņos Rīgā jāuzceļ Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas jaunais komplekss. Pieņemts zināšanai, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas ģenerālplānu kompleksa celtniecībai paredzēts rajons starp Uzvaras bulvāri un Kuģu, Akmeņu un Volguntes ielām. |
|
Anatolija Gorbunova politiskā darbība Daudzi jau ir pieraduši pie tā, ka šo cilvēku dēvē par prezidentu. Citi protestē. Un daļēja taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Taču, šķiet, neapstrīdams ir fakts, ka, lai kā arī mēs nosauktu Anatolija Gorbunova pašreizējo posteni, šim cilvēkam ir patiesi nozīmīga vieta tagadējās Latvijas politiskajā mizanscēnā. Jā, turklāt tieši šajās divās dienās. |
| Sevišķi svarīgi dokumenti |
| Šī diena Trešās atmodas vēsturē
1988. gads
1989. gads
|
| Laika ziņas
„Kur tu paliki, kāpēc tu aizgāji, kad tu atnāksi?” – tā jau nez kuro dienu kopā ar četrām Latvijas rokmūziķēm vaimanā Latvijas jaunatnes daiļais dzimums. Par ko gan viņas skumst? Nu, protams, par aizgājušo Salatēti, kurš pat nav papūlējies atstāt sniegu ar ko pakaitināt kādu Rīgas kungu vai pareizāk – biedru. „Tā tas notiek,” secinātu grāmatas „Kā tas notiek?” autors Karels Čapeks, kuram tieši šodien aprit 100 gadu. Bet ja reiz tik ļoti ļoti gribas skumt par kādi Viņu, tad šādu godu būtu izpelnījies Elviss Preslijs, kuram vakar atzīmējām 53. dzimšanas dienu. Un vēl – sveicam Kasparu Dimiteru vārdadienā. Novēlam viņiem visiem Rietumvēju, nakti sagaidīt tieši 0 grādos, dienu – no +1o līdz +3. Tieši tikpat grādi ir kefīram.(09.01.1990 nr.5). |
| Video: konference «Barikādes barikāžu aizstāvju acīm» (2011) |
| Dalībnieku atmiņas
|
