Atšķirības starp "Sākumlapa" versijām

No Barikadopēdija
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
<!-- Šeit sākas centrālā sleja -->
 
<!-- Šeit sākas centrālā sleja -->
 
<div id="labais">
 
<div id="labais">
{{Pirmās lapas raksts |Tēma=Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Rubrika=Latviešu valoda kā valsts valoda |Raksta numurs=760261 |Virsraksts=Juris Borzovs: Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Anotācija=Latviešu valoda nu pasludināta par valsts valodu. Uzskatu, ka tas ir pirms daudziem desmitiem gadu pieļautās kļūdas labojums, tāpēc — taisnīgs akts. Tomēr ar pasludināšanu vien vēl ir daudz par maz. Nepieciešams likums, kas detalizēti noteiktu latviešu un citu valodu lietošanas kārtību Latvijā. }}
+
{{Pirmās lapas raksts |Tēma=Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Rubrika=Latviešu valoda kā valsts valoda |Raksta numurs=760261 |Virsraksts=Juris Borzovs: Latviešu valoda, Likums par valsts valodu |Anotācija=Latviešu valoda nu pasludināta par valsts valodu. Uzskatu, ka tas ir pirms daudziem desmitiem gadu pieļautās kļūdas labojums, tāpēc — taisnīgs akts. Tomēr ar pasludināšanu vien vēl ir daudz par maz. Nepieciešams likums, kas detalizēti noteiktu latviešu un citu valodu lietošanas kārtību Latvijā. Ceru, ka mūsu Augstākā Padome drīzumā šādu likumu pieņems. Tomēr ar likuma pieņemšanu arī par maz — jārada praktiskas iespējas valodas ērtai lietošanai. Sākot ar tik pašsaprotamām lietām kā mācību grāmatas, speciāli apmācīti skolotāji, valodas pašmācības līdzekļi, masveidā pieejamas rakstāmmašīnas ar latviešu alfabētu un beidzot ar nesalīdzināmi sarežģītākām — latviešu alfabēta pielāgošanu elektronskaitļotājiem}}
  
 
{|
 
{|

Versija, kas saglabāta 2012. gada 7. marts, plkst. 23.17

Latviešu valoda kā valsts valoda

Juris Borzovs: Latviešu valoda, Likums par valsts valodu

Latviešu valoda nu pasludināta par valsts valodu. Uzskatu, ka tas ir pirms daudziem desmitiem gadu pieļautās kļūdas labojums, tāpēc — taisnīgs akts. Tomēr ar pasludināšanu vien vēl ir daudz par maz. Nepieciešams likums, kas detalizēti noteiktu latviešu un citu valodu lietošanas kārtību Latvijā. Ceru, ka mūsu Augstākā Padome drīzumā šādu likumu pieņems. Tomēr ar likuma pieņemšanu arī par maz — jārada praktiskas iespējas valodas ērtai lietošanai. Sākot ar tik pašsaprotamām lietām kā mācību grāmatas, speciāli apmācīti skolotāji, valodas pašmācības līdzekļi, masveidā pieejamas rakstāmmašīnas ar latviešu alfabētu un beidzot ar nesalīdzināmi sarežģītākām — latviešu alfabēta pielāgošanu elektronskaitļotājiem

Lasīt tālāk >>



Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās


LATVIJAS TAUTAS FRONTE

Juris Bojārs: Brīvību rīt ne vēlāk kā uz brokastu laiku!

Šodien mūsu republikas konservatīvie spēki, no vienas puses, var sajūsmā berzēt rokas, jo patlaban latviešu vai, tikpat labi var arī teikt, Latvijas demokrātiski noskaņotā sabiedrības daļa ir tiktāl sašķelta  kā vēl nekad pēdējos gados. No otras puses, konservatoriem ir pamats būtiskam satraukumam, jo parlamentārā frontē tie cietuši neapšaubāmu sakāvi. Turklāt, ja šķeltniecība pārsvarā radusies to sabiedriskās aktivitātes formu darbības rezultātā, kurus juridiskajā zinātnē dēvē par tiešo demokrātiju (mītiņi, demonstrācijas, masu sapulces, stihiskas sabiedriskās kustības), tad konservatīvie un pat reakcionārie spēki plašā frontē ar jaunpieņemto likumu spēku atspiesti atpakaļ galvenokārt parlamentārisma darbības rezultātā kā PSRS, tā arī Latvijas mērogā.

Lasīt tālāk >>



Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās


Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs

Jānis Stradiņš: Nacionālās simbolikas lietā

Izraisās vairāki alternatīvi priekšlikumi: a) atbalstīt sarkanbaltsarkanu krāsu sakopojumu kā nacionālu simboliku; b) atzīt sarkanbaltsarkano karogu par nacionālu karogu; c) atzīt sarkanbaltsarkanu karogu par oficiālu LPSR valsts karogu; d) noraidīt sarkanbaltsarkanās krāsas vispār.

Lasīt tālāk >>



Nevardarbīgās pretošanās ideja

Mūsu likteni mēģina izšķirt tālu no Baltijas robežām

PSKP CK 26. augusta paziņojums par stāvokli Baltijas republikās apstiprināja valdošo aprindu nespēju izprast reālo situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nevēlēšanos risināt nacionālos jautājumus atbilstoši tautu interesēm. Kārtējo reizi ar mazām tautām tiek runāts no diktāta pozīcijām.

Lasīt tālāk >>



Barikādes, Preses nams, 1991

Un tad šausmu romantiku nomaina šausmu bailes

Tā melnstrādnieku brūnzaļplankumainos uzvalciņos tērpti jaunekļi citu pēc cita mūs pieraksta, pieskaita un ielaiž darba namā, ļaujot izklīst pa tā divdesmit stāviem, lai vēl trīs reizes — pulksten 11, 14 un 16 Preses nama kopsapulcē satiekoties, cits citam varētu vēlēt laimīgu jauno gadu. Pat zem ieroču stobriem. Mēs vēl nespējam apjaust to kā ieroču spēku, jo automātus šo puišu plecos jau šajos mēnešos esam diezgan vērojuši. Andris Jakubāns: "Ar šiem puišiem jau bijām saraduši, diendienā līdzās brokastojot, pusdienojot…"

Lasīt tālāk >>



Latvijas Nacionālā bibliotēka

Latvijas PSR Ministru Padomē. Par V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku

Republikas valdība pieņēma lēmumu, kurā noteikts, kādos termiņos Rīgā jāuzceļ Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas jaunais komplekss. Pieņemts zināšanai, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas ģenerālplānu kompleksa celtniecībai paredzēts rajons starp Uzvaras bulvāri un Kuģu, Akmeņu un Volguntes ielām.

Lasīt tālāk >>



Anatolija Gorbunova politiskā darbība

Būt iecietīgiem

Daudzi jau ir pieraduši pie tā, ka šo cilvēku dēvē par prezidentu. Citi protestē. Un daļēja taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Taču, šķiet, neapstrīdams ir fakts, ka, lai kā arī mēs nosauktu Anatolija Gorbunova pašreizējo posteni, šim cilvēkam ir patiesi nozīmīga vieta tagadējās Latvijas politiskajā mizanscēnā. Jā, turklāt tieši šajās divās dienās.

Lasīt tālāk >>


Barikadopēdija viesos pie Valsts Prezidenta

Lasīt tālāk >>

Uzruna Barikadopēdijas lasītājiem

Jūsu vērtējumam nododam Barikadopēdiju, kas darbojas sākotnējā režīmā jeb, izsakoties gleznaināk, agrā bērnībā.

Lasīt tālāk >>

Sevišķi svarīgi dokumenti

Lasīt tālāk >>


Šī diena
Trešās atmodas
vēsturē

1988. gads

  • 25. decembris — Pie Preses nama notiek sniega skulptūru festivāls „Kangars-88” (vairāk...)

1989. gads

  • 25. decembris — PSKP CK plēnums par Lietuvas Komunistiskās partijas 20. kongresa lēmumiem. M. Gorbačovs nolemj plēnuma darbu pārtraukt un apmeklēt Lietuvu  
  • 25. decembris — pirmo reizi pēckara gados Latvijā oficiāli tiek svinēti Ziemassvētki  

Laika ziņas

Ja neievērosiet manis ieteikto profilaksi, šodien un divās turpmākajās dienās jūsu vieglā saaukstēšanās, cīnoties ar dzestrajām rieteņa brāzmām (10-15 m/s) un uzturoties no 0 līdz +3 sasilušajā gaisa telpā, var pārtapt nopietnākā slimībā, ko zinoši cilvēki mēdz dēvēt par gripu. Līdzko kaut nedaudz jutīsities nelāgi, steidzami iebaudiet šādas zāles: pusglāze karstas tējas, 100 gr ruma, 40 pilieni heresa un nedaudz madeiras. Ja nav ruma, to varat aizvietot ar 120 gr „Teachers’s” viskija un tējkaroti riekstu liķiera „Coco”. Zāles lietojamas iekšķīgi. Labu veselību. (10.01.1990 nr.6).
Lasīt tālāk >>

Video: konference «Barikādes barikāžu aizstāvju acīm» (2011)

Lasīt tālāk >>

Dalībnieku atmiņas

Barikades.-Latvijas-milestibas-gramata-150-2.jpg