Paši spriežam, paši lemjam: AES Latvijā
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Atceros — karstajās Daugavas HES jautājuma apspriešanas dienās mani pārsteidza tagadējā Latvijas Valsts universitātes rektora fizikas un matemātikas zinātņu doktora Jura Zaķa atzīšanās: «Baidos, ka drīz vien būsim spiesti protestēt pret atomstacijas celtniecību. Dabai tukšums nepatīk…»
Ar to es negribu teikt, ka izcilais latviešu zinātnieks iestājas par Pāvilostas AES. Nebūt ne. Taču jau toreiz viņš brīdināja: neaizrauties ar panākumu saldmes izgaršošanu, bet iet uz priekšu. Domāt. Tālredzīgi. Gudri. Kādā virzienā iesim tālāk.
Lai gan augsta ranga vadītāji ir paziņojuši, ka pašreiz Latvijā AES necelšot, tomēr redakcija joprojām saņem ļoti daudz vēstuļu, kurās izteiktas šaubas par šo cilvēku vārdu un darbu sakritību.
Tāpēc šodien, publicējot pirmo vēstuļu kopu par (pret!) AES, aicinām jūs uz ilgu, nopietnu un lietišķu sarunu. Domu apmaiņu. Viedokļu un ideju izklāstu. Ko liksim tukšajā robā iekšā. Kā saimniekosim savā zemē.
Ceru, ka republikas valdības oficiāli atvēlēto apdomāšanas laiku (ap 2005. gadu atkal būšot jāizšķiras — celt vai necelt AES) netērēsim velti. Mācīsimies. Spriedīsim. Lemsim paši.
Tāpēc paldies Latvijas PSR ZA Fizikāli enerģētiskā institūta un RPI Elektroenerģētikas fakultātes zinātniekiem, kuri jau pieteikušies palīgos. Solīdami izglītot AES un uz to attiecīgos jautājumos.
Tāpat pateicamies vairākiem publicistiem un rakstniekiem, kuri apņēmušies sagatavot attiecīgas intervijas un reportāžas.
Bet vissirsnīgāko paldies sakām jums, lasītāji, kas esat atrakstījuši paši pirmie. Mudinot mūs uz šādu kopdarbu.
Gaidām jūsu vēstules!
Redakcijas vārdā
LIGITA LIEPA
***
Kad mūs soda cilvēki, tad tas kādreiz pāriet.
Bet — kas būs tad, kad mūs sāks sodīt daba?
Esmu liepājniece, tikai astoņpadsmit gadu. Jo vairāk man nav. Es gribu dzīvot, es gribu priecāties par dabu, par visu dzīvi. Kāpēc jūs (atomelektrostacijas idejisti) gribat, lai cilvēks nezina, kas ir jūra, meži, putni?...
Kāpēc?
3. jūnija publikācija «Arī Latvija būs atomelektrostacija?...» — absurds, tas nav cilvēcīgi. Nē! Es gribu dzīvot!
Sandra
***
«Vēl cīņa nav galā…» Vēl «cīnāmies» par metro nebūvēšanu (lūdzu arī mani pieskaitīt šai «frontes» pusē!), kad jau jāsāk «cīnīties» par AES nebūvēšanu.
Godātie «Padomju Jaunatnes» žurnālisti! Uzrotiet piedurknes, jo «cīņa» būs ilga un liela līdz tam laikam, kad sasniegsim «tautas sociālismu» (J. Petera vārdi), jo tikai tad tauta varēs noteikt — būt vai nebūt AES!!!
Nupat pa radio dzirdēju, ka netālu no Ņujorkas uzbūvēta AES, bet tā vēl nav darbojusies un laikam sabiedrības (!) ietekmē netiks izmantota, kaut gan ir izlietoti miljardi. Kāpēc kapitālisti nedarbinās AES, ja tā ir tik laba, kā apgalvo T. Vilnītis, A. Krūskops un V. Pižikovs?
Alberts Ante
***
Pēdējā laikā arvien vairāk un biežāk jūsu laikrakstā parādās raksti, kurus aizgūtnēm lasu un priecājos vai arī — mani pārņem sašutums. Jo tagad reizēm atklājas tādas lietas, kas sniedzas pāri veselajam saprātam.
Atomelektrostacija izmaksāšot miljardus rubļu no strādniekiem neizmaksātas naudas. Man ir ieteikums, lai šie cilvēki par šo naudu atjauno visas Latvijā bojā aizlaistās dzirnavas, tad nebūs jājūt ne strāvas, ne maizes trūkums un mūsu visu barotāja zeme netiks samazināta uz jaunu rūpnīcu un pilsētu rēķina.
Nekādu atomelektrostaciju, nekādu metro, nekādu mums nevajadzīgu rūpnīcu! Vai tiešām latviešu strēlnieki cīnījās par to, lai mūsu zeme tiktu piesārņota ar rūpnīcām un citām būvēm uz mūsu dzīvības rēķina, jo — zeme ir mūsu ēdinātāja un, kā mēs zinām, uz asfalta nekas neaug.
Man nevajag nekādas atbildes. Netērējiet tam laiku. Rakstu, lai jūs zinātu, ko mēs domājam.
L. Zariņš
***
Atklātuma un demokrātijas pieaugums parada viena otra viltus internacionālista īsto dabu. Šādā nozīmē ļoti vērtīgs ir «PJ» 3. jūnija numurā publicētais raksts «Arī Latvijā būs atomelektrostacija?...», kurā spilgti atklājas cilvēku beznacionālais domāšanas veids. Izbrīnīja tas, cik atklāti šie augstie ierēdņi demonstrēja savu nerēķināšanos ar dabu, necieņu pret sabiedrisko domu un ņirgāšanos par nacionālajām jūtām.
Galu galā — kas tur ko brīnīties? Birokrātiem acīmredzot nav nekā svēta. Tādi applūdināja Staburagu, iznīcināja tautas uzceltos pieminekļus, noveda mūsu republiku līdz ekoloģiskas katastrofas robežai. Ja dotu viņiem vaļu, viņi noasfaltētu pludmali no Lielupes līdz Slokai, nojauktu Vecrīgu un pārvērstu Latviju par gigantisku kopmītni, viņi padarītu visas upes par meliorācijas notekgrāvjiem vai elektrostaciju ūdenskrātuvēm. Veselais saprāts liedz iedomāties, ko vēl viņi varētu izdarīt. Gadu desmitiem ilgā beznacionālo birokrātu postošā darbība nav palikusi bez sekām. Tā, piemēram, uz iznīcības robežas ir nacionālā kultūra un valoda Ukrainā, bet institūta «Atomprojekts» Kijevas nodaļas inženieris V. Pižikovs lepni apgalvo: «Mums ir daudz gan elektrostaciju, gan iebraucēju. Pamatiedzīvotāju ir tikai 30 procenti, un pie mums nekad tādi protesti nav bijuši.»
Var lasīt un brīnīties: kādā «mucā tiek audzēti» šie «speciālisti»? Vai viņus tiešām nemaz neinteresē, kas paliks pēc viņiem? Dažkārt šķiet, ka šiem cilvēkiem nav un nekad nav bijušas nekādas emocijas, viņi nesaprot šā vārda nozīmi, viņiem tas ir lamuvārda vietā. Grūti tomēr izprast šādu psiholoģiju. Viņus nesatrauc aiz viņiem paliekošie mirušie ezeri un piesārņotās upes, ķīmiski saindēta augsne un radioaktīvo atkritumu kapsētas. Bet viņi cenšas nodot nākamajām paaudzēm rūpniecības monstrus, vienveida pilsētas bez savas sejas, masu kultūru bez tautiskām saknēm, t. 1., darīt visu, lai veicinātu, pavairotu, kaut vai tikai ieplānotu beznacionālismu.
Par spīti visam, šo cilvēku laiks ir pagājis. Nevar cerēt uz sekmīgām pārmaiņām ekonomiskajā attīstībā, nenomainot beznacionālismu ar patiesu internacionālismu, bez reālām rūpēm par apkārtējo vidi un dziļas ieinteresētības visu nāciju kultūras attīstībā.
Jebkuri materiālie līdzekli ir tautas pelnīti. Vai tiešām tautai nebūs tiesību lemt, kā tos izmantot?
Einārs Cilinskis,
Inguna Grīnšteine,
Ieva Liepkaula,
Vides aizsardzības kluba locekļi
***
Visi uzņēmumi, rūpnīcas, kamēr tie ir uz papīra, tiek apgādāti ar lieliskām attīrīšanas iekārtām un vidi nepiesārņo. Taču praksē mēs esam jau paspējuši sagandēt gandrīz visas mazās upītes un ezerus, un lielās upes. Pieķēzīt Rīgas jūras līci un gaisu, ko elpojam. Sistemātiski iznicinām mūsu zaļo zeltu — mežu! Domājam, ka jautājums par AES būvi nav tikai Liepājas rajona jautājums vien, tā risināšanā ir ieinteresēta visa tauta.
Mēs esam kategoriski pret AES būvi, kamēr nav pierādīta tās lietderība mūsu republikas tautsaimniecībā, nekaitīgums dabai un cilvēkiem. Baltijas jūrai!
Ceram uz jūsu atbalstu, jo žurnālists ir savas tautas acis, ausis un balss.
Ar patiesu cieņu —
Bārtas ciema iedzīvotāji
***
Savas emocijas aprakstīt neņemos — baidos, ka latviešu literārajā valodā pietrūks tik spēcīgu vārdu. Jāteic vienīgi, ka ar tām elektrostacijām mums iet kā tautas parunā, no vilka bēg, uz lāci krīt.
Atklāti sakot, cerības uz šīs idejas nogremdēšanu saistu tikai ar Baltijas jūras piekrastes valstu noraidošu attieksmi. Mūsu tautiņai trešo reizi kaut ko noraidīt šīszemes varenie diez vai ļaus, kaut gan katram ir skaidrs, ka sarkofāgs, kas būtu jāuzceļ pāri Latvijas Černobiļai, būtu kaps arī visai latviešu tautai — cik tad nu mūsu ir?
Un vēl kas — vai nebūtu lietderīgi «saskaņošanu ar kaimiņvalstīm» izdarīt pirms astoņu miljonu pilnīgas iztērēšanas?
Ar cieņu
B. Maike,
arhitekte Rīga
***
Vispār — klausoties, kas notiek, rodas iespaids, ka tā savienotā republika tāds joks vien ir. Taču acu aizmālēšanai muļķīšiem. PSRS saimē taču iekļāvāmies ne tādēļ, lai mums ietu sliktāk, lai katrs, kas sēž Maskavā, varētu diktēt, kā mums jādzīvo, kas jāceļ! Mūžīgi esam pateicību parādā par lielo palīdzību, un nemaz nedzird, ka arī mums kāds teiktu paldies par sviestu, gaļu… Padomājiet jūs, gudrie, varbūt arī neskoloti cilvēki spēj saprast, kas ir labs, kas slikts, jo viņiem nav jābaidās par saviem krēsliem.
Veiksmi darbā!
Imants Kampe,
Jelgavas civilbūvju distances
Liepājas iecirkņa
arodkomitejas priekšsēdētājs
***
Vai Latvija būs atomelektrostacija? Vai ir kāds alternatīvs variants?
Kara laikā angļi uz kāda karakuģa savāca kompetentu speciālistu pulku, lai apspriestu jautājumu, kā paglābt kuģus no vācu torpēdām. Gudroja vairākas stundas. Tad pienāca jokupēteris matrozis un sacīja: jāsavāc visa komanda uz klāja, jāpiepūš vaigi un torpēda — jāaizpūš. Un aizgāja svilpodams… Tādu pneimatisku torpēdu atvairītāju komisija arī izstrādāja. Redziet, kā…
Vai tiešām jāceļ AES? Vai nevar ieviest stingrāku taupības režīmu? Vai visas Jūrmalas garumā katrā kolhozā, uz visiem daudzstāvu ēku jumtiem nevar izmantot arī vēja spēku? Nav tādu ģeneratoru? Bet kāpēc nav? Un beidzot — vai nevar to pašu elektroenerģiju, kas mums ir, izmantot arvien lielākas un lielākas, lielākas un vēl lielākas jaudas elektroenerģijas iegūšanai, veselu elektroenerģijas ieguves kaskāžu izveidošanai… bez kodolpiesārņojumiem un dūmojošiem skursteņiem visās Latvijas malās? Senos laikos ar vienu pašu svecīti mācēts likt vārīties milzu katliem! Un gudrie un visgudrie mēs? Muļķim, protams, muļķa valoda, bet — vai tam angļu matrozim nebija taisnība? Tam, kas atradis bezdūmu un bezatomu variantu Latvijai, mēs visi uzcelsim pieminekli viņa dzīves laikā! Edison, domā, glāb savu cilti! Piepūt vaigus, tā torpēda jādabū prom!
J. Runcītis
***
Spļāviens sejā — tikai tā var nosaukt Pižikova atbildes žurnālistam Gailumam par varbūtējo Liepājas atomelektrostaciju. Jā, spļāviens sejā visam tam, par ko uztraucas latvieši, mūsu nacionālajām jūtām, Latvijas ekoloģijai.
Ja tiešām tā atomelektrostacija būtu jāceļ, tad strādnieki jāmeklē tepat Latvijā. No rūpnīcām, kas piesārņo mūsu zemi, un no tām, kuras mums ir galīgi nevajadzīgas. To darbība turpat Liepājā pavisam vai uz laiku jāpārtrauc. Strādniekus varēs sameklēt tepat Latvijā ar autobusiem vai citādi aizvest un atvest uz darbu. Arī kādu celtniecības trestu varēs pārcelt no pilsētas uz jauno būvobjektu. Jācer taču, ka migrācija strauji pierims un celtniekiem būs mazāk darba, jaunus dzīvokļus ceļot.
Protams, Latvija iekļaujas PSRS saimnieciskajā kompleksā. PSRS Valsts plāna komitejai mūsu gribas īstenošana radīs sarežģījumus. Bet neko nevar darīt. Pārforsētā rūpniecības pieblīvēšana Latvijā bija kļūda, bet vai tāpēc mums no tās būs tik ilgi jācieš?
B. Upīte
***
Ja Latvijā trūkst elektroenerģijas, tas nenozīmē, ka tūlīt jābūvē grandioza stacija, kas apgādātu visu Latviju. Tā ir tāda dīvaina lielummānija, kas mūsu ekonomikā un celtniecībā izpaužas visās nozarēs: deviņpadsmitstāvu dzīvojamo namu rajoni, milzīgais metalurģiskais kombināts Liepājā, kas pārkausē visus Baltijas lūžņus. Varbūt tāpat šajā gadījumā vajadzētu celt nevis vienu milzīgu staciju — radīsies arī elektropārvades līniju problēma, bet daudzas mazākas, piemēram, katram kolhozam autonoma elektrosistēma, ko apgādā vietējā elektrostacija (tās var celt uz mazajām upītēm). Vai arī attīstīt vēja elektrodzinēju tehniku. Protams, daudzos gadījumos mazo upīšu uzplūdināšana ir ekoloģiski kaitīga, tiek iznīcināta unikālā senleju daba. Bet ļoti bieži šāda celtniecība tomēr ir iespējama. Var attīstīt bioloģisko fermu apkurināšanu un elektroapgādi. Manuprāt, nepelnīti aizmirsta ir vēja enerģijas apguve — to var izmantot arī tieši, bez elektriskās enerģijas starpniecības, kaut vai cukurbiešu smalcināšanai utt.
Vēl kas — kāpēc PSRS Atomenerģijas ministrija šajā jautājumā ir noteicēja? Atomelektrostacija it kā paredzēta Latvijas vajadzībām, tātad Latvijas iedzīvotāju prasībām arī vajadzētu būt noteicošajām. Jā. tieši Latvijas iedzīvotāju, nevis Latvijas speciālistu, jo no šā raksta varēja labi redzēt, kāda ir dažu speciālistu attieksme pret Latvijas iedzīvotājiem.
Manuprāt, vajag atvēlēt avīzēs vietu šai problēmai, publicējot dažādu speciālistu uzskatus, lasītāju vēstules, piedāvāt citus — kompromisa variantus utt. Un pēc tam sarīkot vispārējas vēlēšanas — grib vai negrib Latvijas iedzīvotāji savā zemē atomelektrostaciju ar tās cēlājiem, to sievām, tekstilrūpnīcām, kur sievām strādāt, utt. Un šis vēlēšanu rezultāts lai arī būtu noteicējs.
Gatis Pāvils
Liepājā
***
Rakstu no Ventspils, zinu, kas ir ekoloģiskā problēma. Jo Ventspilī jau pietiek kālija putekļu, metanola, oksilskābes, amonjaka tvaiku. Blakus to rezervuāriem atrodas arī vecas nerekonstruētas tvertnes ar naftu. Vēl plāno amonjaka un dabasgāzes vadu. Šim piemēram nav vajadzīgi komentāri, jo tas ir raksturīgs visai Latvijai. Šai «smaržīgajā buķetē» ir Rīga, Ventspils. Jūrmala, Olaine… Tāpēc gribētu ieteikt V. Pižikovam ieplānot te vēl atomelektrostaciju. Jo «dzesēšanai izmantosim jūru, tā ir neizsmeļama». Uzaicināsim viņu šeit dzīvot, plānot un vadīt. Tikai negarantējam, cik ilgi…
Ja jau ir pārbūve un citās republikās darbojas ekoloģiskās un ekonomiskās sviras, kāpēc neesam pārkārtojušies mēs — arī mēs taču eksportējam visu ko neņemot vērā ekoloģiskos apsvērumus un vērtīgās zemes), pretī saņemot valūtu, kas tiek izlietota visu padomju republiku labklājībai. Savukārt mums tāpēc būtu jāizlieto to ražotā enerģija. Vai tās nebūtu pareizas ekonomiskās attiecības? Ar kādām tiesībām V. Pižikovs papildus plāno mums darbaspēku, fabrikas? Tas ir slikts plānotājs, kas plāno celt tur, kur tās jau ir, nevis tur, kur to nav. Latvija ir attīstīta kā smagā, tā vieglā un ķīmiskā rūpniecība, tikai aizmirsta zeme — mūsu barotāja — un cilvēki. Tā nav pārkārtošanās, biedri Vilnīti, bet. Jūsu paša vārdiem runājot, galējs ekonomiskais analfabētisms. Citēšu ventspilnieka Treija rakstīto: «Tirdzniecība jāatbalsta, jo valstij vajadzīga valūta, lai iepirktu labību, ko paši neesam izaudzējuši, ķīmiskās vielas, ko neesam saražojuši. Labāk plānosim paši sev papildus audzēt labību, mēslot zemi, nevis piemēslot gaisu un jūru, tā iznicinot dabu un cilvēkus, kas dzīvo.»
Skaidrīte Aisberga
Ventspilī
***
Pēdējā laikā atskanējusi stingra un nelokāma sabiedrības doma: mūsu republikas tautas saimniecībai jāiet intensīvās attīstības ceļš. «Padomju Jaunatnē» publicētais raksts skaidri pierāda, ka AES būtu graujošs ekstensīvais saimniekošanas piemērs, tāpēc vien katra godīga cilvēka pienākums ir pateikt «nē» nepārdomātajam projektam. Spilgti pret ekstensīvo saimniekošanu vienā no TV raidījumiem vērsās Anatolijs Gorbunovs; kāpēc tad vadības līmeni izteiktās atziņas būtu ignorējamas, it īpaši ja runa ir par tik smagu jautājumu kā AES celtniecība?
TV raidījumā (RS plēnumā teiktā runa. — Red. piez.) piedalījās augstas klases speciālists — ANO eksperts M. Ļemeševs — patiess internacionālists, gudrs cilvēks, kura runa Politiskās izglītības namā nevarēja neietekmēt. Viņš izteica negatīvu spriedumu AES celtniecības lietā. Rodas jautājums: vai ir jēga tērēt tautas naudu (visu mūsu naudu), lai vēl ko pētītu, precizētu un varbūt pat celtu? Vai lietderīgāk nav atteikties no šā projekta, kura trūkumi ir acīm redzami? Ietaupītos milzums valsts naudas. Mūsu republikā ir daudz citu, patiešām svarīgu problēmu, trūkst dzīvokļu, pavisam neapmierinošs ir kultūras, tirdzniecības, vieglās rūpniecības un vēl citu nozaru darbs.
Esmu pārliecināta, ka jūsu redakcija saņems daudz protesta vēstuļu. Pievienojiet, lūdzu, arī manējo! Ticu — mums, mūsu godaprātam. Latvija taču mums visiem ir Sirdslatvija.
V. Apinīte
A. GERTSONA foto
