Jānis Streičs. Runa LTF 1. kongresā
|
| ||||||||||||||||||||||||
|
Nazyn, vōi par vīnu minūti varēs. Tik vīgli naatraus, ka ticis te klot.
Bet te es tagad gribu runāt valsts valodā.
Būtu daudz ko runāt. Latgale ir liela problēma, es esmu saistījis sevi ar savu dzimto rajonu, darbojos Tautas frontē kā vienkāršs ierindnieks un aicinu visus, kas dzīvo Rīgā, saistīt sevi ar saviem dzimtajiem rajoniem. Tādā veidā notiks tā atgriešanās savā dzimtajā pusē, uz kuru aicināja mans tautietis no šīs tribīnes.
Bet svarīgākais, ko es gribu jums pateikt: mīļais, ilgi gaidītais kongress, mēs esam šodien liels spēks, bet atcerieties, ka nāks rītdiena un rīt šī spēka vairs nebūs. Nebūs, ja mēs nebūsim kopā. Saka «jābūt», — tad runāsim par to, kam jābūt, lai tas tā būtu.
Es iedomājos par saviem tautiešiem, par latgaliešiem, kas aizbrauks rīt un kas no svaiga meža gaisa — tas skaistais salīdzinājums, ko Kosteņecka teica mūsu plēnumā, ka mēs elpojam ozonu — nokļūs staļiniskās dvingas piepīpētajos kabinetos.
Stādieties priekšā, kādu šoku sagaidīs cilvēki, kāds tas būs morāls kritiens, bet kas jādara, lai tas tā nebūtu? Mums ir vajadzīgs kolektīvais organizators un aģitators — avīze.
Jūs teiksiet, ka tas ir ierakstīts Statūtos. Mīļie, ar to ir par maz. Es bez savas tiešās profesijas esmu saistīts ar daudzām avīzēm, konkrēti ar žurnālu «Kino». Tas jau 13 gadu karo par žurnāla, nevis informatīvā biļetena statusu, un līdz šim brīdim to nevar panākt, kaut arī ieguvis Vissavienības slavu kā labākais kino izdevums Savienībā, kuru kā lielu retumu un dārgumu iegādājamies saviem draugiem. Šis izdevums vēl līdz šim brīdim nav ieguvis žurnāla statusu. Tas ir informācijas biļetens.
Turpināt? Saprotiet, rīt paliks tikai Dome, tā nebūs tik spēcīga kā mēs. Šodien uz mums šeit skatās valdība, uz mums skatās pasaule, mēs esam spēks, mēs esam uzmanības centrā. Tāpēc es aicinu, ka šodien, nekavējoties, šodien šeit uz vietas, atliekot pārējos strīdus, ir jāpieņem jautājums par avīzes radīšanu, par redaktoru. Par nosaukumu nav jāstrīdas, nebūsim sīkumaini. «Atmoda»? Der. Ar visu redakciju, ar galveno redaktoru — šeit, šodien, šinī vietā. Rīt būs par vēlu. Tas ir viss. (Aplausi.)
