Piemiņas saglabāšanai
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Konkrēts pasākums — beidzot to drīkst attiecināt arī uz republikas komjaunatnes Centrālo Komiteju, radošo darbinieku savienībām un citām sabiedriskajām organizācijām, kurām tika uzdots vēl šogad «izstrādāt konkrētus pasākumus, kas veicami, lai saglabātu personības kulta perioda nepamatoto represiju upuru piemiņu» («PJ», 14.06.88, informācija «Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā Komitejā»).
Ir izveidota darba grupa priekšlikumu sagatavošanai. Tās priekšsēdētājs ir rakstnieks M. Birze, bet viņa vietnieki — Latvijas PSR Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs G. Asaris un Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks A. Barkāns. Darba grupas locekļi ir radošo savienību atbildīgi darbinieki, vēsturnieki, žurnālisti, arhitekti, garīdznieki. Komjaunatni šajā darba grupā pārstāv LĻKJS CK propagandas un kultūras masu darba nodaļas vadītājs A. Grīnbergs.
Viens no pirmām kārtām veicamajiem uzdevumiem ir sagatavot priekšlikumus par memoriāla (iespējams, ka tas tiks nosaukts citādi) novietošanas vietu, aptuveniem apmēriem un veidolu, lai pēc tam tos priekšlikumus nodotu visplašākajai tautas apspriešanai un tad izraudzītos pašu veiksmīgāko variantu.
Grupas pirmajā sanākšanā, kurā piedalījis arī republikas Valsts Kultūras komitejas priekšsēdētājs I. Ķezbers, notika principiāla vienošanās par memoriāla objektu, tas ir, par noteiktā laika periodā nevainīgi bojā gājušajiem.
Uz nākamajiem jautājumiem — kurā vietā? un kādā izskatā? — atbildes vajadzēs meklēt mums visiem kopīgi. Vistuvākajā laiki publicēšanai presē tiks sagatavots kaut cik konkretizētu ideju apskats (to izstrādājot, vērā tiek ņemtas arī līdz šim «PJ» pienākušās vēstules ar priekšlikumiem), kuru apspriežot nonāksim līdz vislabākajam, vislielāko atsaucību guvušajam variantam.
B. BRILA
