Paziņojums presei un citiem masu informācijas līdzekļiem
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
1989. gada 16. oktobrī PSRS Augstākās Padomes sesijā, ko vadīja M. Gorbačovs, tika darīts zināms incidents, kurš aizskar manu godu un cieņu. Pret manu gribu jautājuma izskatīšanā tika iesaistīts PSRS iekšlietu ministrs biedrs Bakatins, kurš jauca melus ar patiesību un kuram nebija morālu tiesību veicināt baumu izplatīšanos, tādējādi ceļot man neslavu sabiedrības acīs. Vēl vairāk, biedrs Bakatins iepriekš bija apliecinājis, ka nekādas izmeklēšanas nebūšot un informācija attiecībā uz mani netikšot izplatīta. Jaunais politiskais farss, ko M. Gorbačovs nospēlēja Augstākās Padomes sesijā un oficiālā prese izpūta kā svarīgāko notikumu valstī, protams, nav izskaidrojams ar rūpēm par manu veselību un drošību, ar tieksmi nomierināt vēlētājus, tas ir jauns mēģinājums graut veselību, nodabūt mani no politiskās cīņas arēnas.
Starpreģionālās grupas izveidošana, saliedējot uz šīs platformas gandrīz 400 PSRS tautas deputātu, manis ievēlēšana par vienu no grupas koordinācijas padomes vadītājiem, mūsu neatkarīgā nostāja, alternatīvie priekšlikumi, kas ir krasā pretrunā ar administratīvi komandējošās sistēmas piekritēju konservatīvo viedokli, un pat mans brauciens privātā kārtā uz Amerikas Savienotajām Valstīm – tas viss rada aparātā milzīgu niknumu. Pēc tā komandas tika sacerēta vesela sērija provokatorisku, melīgu, tendenciozu publikāciju padomju presē, Centrālās televīzijas raidījumi, iedzīvotāju vidū izplatītas visneticamākās baumas par manu uzvedību un privāto dzīvi.
Sakarā ar iepriekš teikto uzskatu par nepieciešamu paziņot:
1. Tie visi ir manis vajāšanas akcijas posmi, un tas viss notiek biedra M. Gorbačova vadībā.
2. Manas drošības un manas privātās dzīves jautājumi attiecas tikai uz mani, un tiem jābūt konstitucionāli aizsargātiem pret jebkura veida mēģinājumiem tos aizskart, arī no partijas vadības puses.
3. Ja politiskā vajāšana turpināsies, es paturu sev tiesību veikt attiecīgus pasākumus attiecībā uz personām, kas aizskar manu pilsoņa un deputāta godu un cieņu.
4. Uzskatu, ka ir nepieņemami un bīstami pārcelt akcentus no politiskās cīņas metodēm uz oponenta morālās un psiholoģiskās iznīcināšanas amorālajām, bezprincipiālajām metodēm. Tas ved uz morāli ētisko nostādņu krahu, uz pārbūves demokrātisko pamatu demontāžu un galu galā – uz nežēlīgu totalitāro diktātu.
PSRS tautas deputāts B. JEĻCINS
17.10.89. g. Maskavā
(Pa tālruni – speciāli «SM»)
No «Sovetskaja molodež», 20. oktobrī
