Priekšsvētku noskaņās
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
— Maestro, vispirms paldies visiem jūsu vadītajiem dienestiem, kas ļoti uzlabojuši darbu, gatavojoties Dziesmu svētkiem. Visi organizatoriskie priekšdarbi tik savlaicīgi nav bijuši veikti, gatavojoties nevieniem no iepriekšējiem svētkiem.
— Paldies par jūsu ievadkomplimentu! Bet es jau nojaušu, kas sekos pēc tam…
— Lūdzu, īsumā pastāstiet, par ko runājāt 18. janvāra sanāksmē Augstākajā Padomē?
— Tā bija otrā sēde biedra A. Gorbunova vadībā — viņš ir Dziesmu svētku organizācijas komitejas priekšsēdētājs. Mēs vienojāmies vismaz reizi mēnesī rezumēt, kā rit darbs, jo visi sagatavošanās procesi ir nepārtraukti jākontrolē. Darba gaitā rodas milzīgi daudz problēmu. Galvenokārt runājām par šo problēmu tūlītēju risināšanu. Pirmajā brīdī liekas, ka tas ir sīkums, ja nozīmītēm nav dārgmetāla. Kaut arī mēs jau pirms gada brīdinājām visu lauku rajonu kultūras nodaļu vadītājus, ka laikus jāpasūta tautas tērpi, tagad konstatējām, ka daudzi to atlikuši uz pēdējo brīdi, un tāpēc šobrīd ir grūtības ar materiālu tautas tērpiem. Tagad jāraksta kaudzēm oficiālu dokumentu, lai izlūgtos dārgmetālu, drēbi tautas tērpiem, benzīnu transportam, produktus dalībnieku ēdināšanai, tā ka par mākslu neiznāk tagad nemaz laika runāt un domāt.
— Piedalījos simfoniskā orķestra koncerta diriģentu vēlēšanās. Šos rezultātus jau dzirdējām pa radio, bet nupat uzzināju, ka tie ir anulēti…
— Jā, diemžēl tā nu tas ir. Pats toreiz vēlēšanās klāt nebiju, un tam arī nebūtu bijusi nekāda nozīme. Kad iepazinos ar šiem rezultātiem, sapratu, ka atšķirībā no koru orķestru diriģentu vēlēšanām šīs nav bijušas ne objektīvas, ne demokrātiskas. Pirmkārt, jau tāpēc, ka balsošanā nepiedalījās visu orķestru pārstāvji un, otrkārt, arī tādēļ, ka vēlētāju bija mazāk, nekā nepieciešams. Šajā gadījumā, šķiet, bija uzvarējušas mūsu simfoniskā orķestra dažu pārstāvju ambīcijas. Kopā ar Dziesmu svētku māksliniecisko padomi šos rezultātus anulējām. Pārskatījām visu kandidatūru sarakstu no jauna, sasaucām visus diriģentus, kopīgi apspriedām kandidatūras un izdarījām izmaiņas arī simfoniskās mūzikas koncerta programmā. Kāpēc? Tāpēc, ka iepriekšējās programmas sastādīšanā aktīvi piedalījās galvenokārt kordiriģenti cerībā, ka viņi paši to diriģēs. Tad, kad vēlēšanu rezultāti to nepieprasīja un nepierādīja, lielākā daļa no viņiem pateica, lai mēs darot, ko gribot. Šoreiz ilgi un dikti strīdējāmies, ko spēlēt un kur spēlēt. Ja uznāks lietus, ko mēs darīsim ar simfoniskās mūzikas koncertu? Ja to atcelsim, ko liksim tā vietā? Tiešām, tādas dalībnieku un klausītāju masas strauji pārorganizēt ir neiespējami. Pieņēmām, šķiet, pareizu lēmumu. Tātad — mēs sākam svētku koncertus ceturtdien, 5. jūlijā. Tas ir koncerts «Likteņdziesma», piektdien, 6. jūlijā, «Tautasdziesma», svētdien, 8. jūlijā, ir divi noslēguma koncerti Mežaparka estrādē (no rīta un vakarā) «Dzīvības dziesma». Simfoniskās mūzikas koncerti paredzēti sestdien,7. jūlijā, dienas vidū pulksten 14. Tātad pēc lielā svētku gājiena. Tad arī visi pulcēsies Sporta pilī, kur notiks simfoniskās mūzikas koncerts, un tajā piedalīsies izlases kori. Programma, manuprāt, ir interesanta, man pašam tā ļoti patīk. Mums izdevās pierunāt diriģentus, ka šis koncerts jānoslēdz ar L. Bēthovena 9. simfonijas finālu. Turklāt koncertā iekļāvām vēl Dž. Verdi kori no operas «Nabuko», Sibēliusa simfonisko poēmu «Somija», latviešu klasiķu populāros skaņdarbus: tādus kā A. Jurjāna kantāte «Tēvijai», Alfrēda Kalniņa «Pastardiena», Jāzepa Vītola «Beverīnas dziedonis». Programma nav gara, un, es domāju, ja koncerts apmēram pulksten 17 beigsies, mēs varēsim braukt uz Lielo estrādi un klausīties koncertu «Tautasdziesma».
— Maestro, kuri no mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbiem būs šajā programmā?
— Ilgi lauzījām galvas. Runas izraisījās par Jāņa Ivanova «Svinīgo uvertīru», bet šķiet, ka tā vairs nav aktuāla. Vairākums palika pie Pētera Plakida skaņdarba «Dziedājums». Varbūt, ka to arī iekļausim programmā.
— Kuri būs šī simfoniskās mūzikas koncerta virsdiriģenti?
— Leonīds Vīgners, Sigvards Kļava, Jānis Zirnis, Aleksandrs Viļumanis, Imants Resnis un Leons Amoliņš. Bija pārrunas arī par ārzemju latviešu diriģenta Andreja Jansona pieaicināšanu. Bet man godīgi un atklāti jāpasaka, ka, pēc amerikāņu mūzikas koncerta noklausīšanās LU Lielajā aulā, es šo nodomu neatbalstīju. Domāju, ka mēs iegūtu, ja pieaicinātu īstu profesionāli, ja viņš piekritīs, proti, Marisu Jansonu.
— Kā šoreiz panāksim Dziesmu svētku koru «kara» žūrijas komisijas objektīvu vērtējumu?
— Jā, par to arī jau ir domāts. Kultūras ministrijai vienīgajai ir tiesības izvēlēties žūrijas komisijas locekļus. Tādēļ jau esmu iespējamo kandidātu sarakstu sastādījis. Priekšsēdētāja pienākumus uzņemšos es pats un talkā aicināšu komponistus Imantu Kalniņu, Pēteri Plakidi, Juri Karlsonu un muzikologu Arnoldu Klotiņu. Turklāt uzaicināsim pa vienam pārstāvim no Igaunijas un Lietuvas mūziķiem. Komisijai būs ļoti grūti jāstrādā, jo būs jānovērtē ļoti daudz koru — gan pusfināla sacensībās, kas notiks jau jūnijā, gan finālskatē 1. jūlijā, kas ilgs varbūt diennakti.
— Ko jūs novēlētu laikraksta «Rīgas Balss» lasītājiem, kas gaida šos svētkus?
— Visiem iespēju robežās gādāt, lai būtu sakopta mūsu Latvijas galvaspilsēta Rīga! Lai mēs paši justos tajā kā svētkos un Rīgā latviešu viesmīlību izjustu mūsu daudzie viesi.
