Demokrātiskās Latvijas patrioti, Latvijas Tautas frontes biedri, atbalstītāji un līdzjutēji!
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
1988. gada 7. oktobrī mēs ar dziesmām un ziediem rokās sākām iet Latvijas Tautas frontes ceļu. Uzsākām Latvijas dziesmoto revolūciju, kas mums devusi daudz pārmaiņu, atklāsmju, gandarījuma, kas radījusi ij mūsu spēku, ij vājumu. Nu pienācis vissvarīgākais mūsu brieduma novērtējuma brīdis — Latvijas Augstākās Padomes vēlēšanas. 18. martā Latvijas iedzīvotājiem vajadzēs izšķirties vai nu par radikālām demokrātiskām reformām, valsts politiskās un ekonomiskās sistēmas neatliekamu pārveidi, uz ko līdz šim ir gājusi un ies Latvijas Tautas fronte, vai arī par vecās ideoloģijas, vecās kārtības, netaisnību un sociālistiskās ekspluatācijas saglabāšanos.
Būtībā vajadzēs izšķirties starp Tautas frontes un partokrātijas, nomenklatūras, interfrontes kandidātiem Latvijas vadībā. Pēdējiem šīs vēlēšanas ir viena no iespējām vēl apturēt laiku. Un viņi, kā to rāda pēdējā laika notikumi, interfrontes un partijas konservatoru saieti, ir gatavi uz katru neģēlību, uz draudiem, meliem, viltu, provokācijām, šantāžu, uz kārtējiem saulainās nākotnes solījumiem, lai tikai panāktu savu.
Tāpēc aicinām visus, kas nevēlas pēc vēlēšanām pamosties totalitārismā, negrib piedzīvot vēl rafinētāku un nežēlīgāku partokrātijas diktatūru, kas nevēlas, lai Latvija pārvēršas par staļinisma saliņu Austrumeiropas un Padomju Savienības demokrātiskās revolūcijas jūrā, 18. martā izteikt atbalstu Latvijas Tautas frontes demokrātiskā bloka kandidātiem.
Savukārt 17. martā aicinu visus mūsu atbalstītājus apzināties stāvokļa sevišķo nopietnību un pulcēties priekšvēlēšanu manifestācijā Rīgā zem lozunga «Daugav's abas malas mūžam nesadalās! ».
Pateiksim NĒ partijai, birokrātijai un stagnātiem, NĒ antisemītismam, NĒ nacionālā naida priesteriem un provocētājiem PSKP aparātā, NĒ Višinska lietas turpinātājiem Latvijā.
Kopā ar savām ģimenēm 17. martā nesīsim Rīgas ielās un visā Latvijā dziesmas, dvēseles gaismu un vienotības izjūtu, no kā tik ļoti baidās demokrātiskās Latvijas pretinieki. Sekojot senai latviešu tradīcijai, noliksim ziedus Latvijas brīvības altāra — Brīvības pieminekļa pakājē. Ieklausīsimies aizlūgumos par Latvijas Tautas fronti, kas šai dienā tiks noturēti mūsu kristīgajās baznīcās. Pārvērtīsim 17. martu par demokrātisko spēku priekšvēlēšanu solidaritātes un apņēmības dienu. Rādīsim, ka Latvijas iedzīvotāju spēks ir garīgums, kultūra un nacionālā saskaņa.
Lai 1990. gada 17. marts kļūst par Latvijas dziesmotās un puķotās revolūcijas kulminācijas dienu. Lai 1990. gada 18. marts kļūst par Latvijas parlamentārās, intelektuālās un ekonomiskās revolūcijas pirmo dienu. Lai 18. marts ieiet mūsu vēsturē kā Latvijas valsts pirmais solis demokrātiskajā un brīvajā Eiropā. Kļūsim par šīs vēstures veidotājiem!
DAINIS ĪVĀNS,
Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs
