Latvijas iedzīvotāju dabiskā pieauguma problēma
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pēdējā laikā kā presē, tā televīzijas un radio raidījumos bieži tiek pieminēts Latvijas demogrāfiskais stāvoklis. Dažkārt to uzskata par nopietnu, saspringtu, bet ir arī ekonomisti, kas to vērtē kā kritisku vai pat ļoti kritisku.
Šajā nelielajā publikācijā paredzēts analizēt galvenokārt Latvijas iedzīvotāju dzimstību un dabisko pieaugumu, izmantojot šim nolūkam statistikas datus.
Dzimstības un dabiskā pieauguma dinamikas analizēšanai izvēlējāmies pēdējos gadu desmitus, t. i., laika periodu no 1960. gada līdz 1987. gadam.
Latvijā dzimstības līmenis pēdējos gados sāk nedaudz uzlaboties, pateicoties lauku iedzīvotāju dzimstības kaut cik jūtamam pieaugumam. Turpretī mūsu pilsētās dzimstība joprojām ir zema (1987. gadā minētais koeficients ir tikai 14,8) un pagaidām neuzrāda tendenci palielināties.
Statistikas dati rāda, ka iedzīvotāju dzimstības un dabiskā pieauguma koeficientus Latvijā salīdzinām vispirms ar blakus esošajām republikām Lietuvu, Igauniju un Baltkrieviju, kur ģeogrāfiskie un saimnieciskie apstākļi stipri līdzīgi. Minētos datus tāda īsti pozitīva piemēra dēļ salīdzinām arī ar nelielajām republikām — Moldāviju, Armēniju un Tadžikiju, kur dzimstība un dabiskā pieauguma līmenis ir ļoti augsts.
Dzimstības dinamika Latvijā salīdzinājumā ar pārējām minētajām savienotajām republikām parādīta 1. tabulā.
Dzimstības dinamika (uz 1000 iedzīvotājiem)
Gadi |
1960 |
1965 |
1970 |
1975 |
1980 |
1985 |
1987 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
Latvijā |
16,7 |
13,8 |
14,5 |
14,1 |
14,0 |
15,2 |
15,8 |
Igaunijā |
16,6 |
14,6 |
15,8 |
14,9 |
15,0 |
15,4 |
16,0 |
Baltkrievijā |
24,4 |
17,9 |
16,2 |
15,6 |
16,0 |
16,5 |
16,1 |
Lieutuvā |
22,5 |
18,1 |
17,6 |
15,7 |
15,1 |
16,3 |
16,2 |
Moldāvijā |
29,3 |
20,4 |
19,4 |
20,6 |
20,0 |
21,9 |
21,9 |
Armēnijā |
40,1 |
28,6 |
22,1 |
22,2 |
22,7 |
24,1 |
22,9 |
Tadžikijā |
33,5 |
36,8 |
34,8 |
37,0 |
37,0 |
39,9 |
41,8 |
Statistikas dati liecina, ka Latvijā ir samērā zems dzimstības līmenis. Viszemākais tas ir bijis 1965. gadā — 13,8 un līdz 1980. gadam paaugstinās ļoti nenozīmīgi. Tendenci uzlaboties uzrāda tikai pēdējos gados, sasniedzot 1987. gadā — 15,8. Tomēr dzimstības līmenis joprojām ir zemāks nekā kaimiņu republikās — Igaunijā, Baltkrievijā un Lietuvā.
Ļoti krasa atšķirība, ja salīdzinām dzimstības koeficientu ar pārējām trijām republikām. Tā, piemēram, 1987. gadā Moldāvijā un Armēnijā dzimstības līmenis bija 1,4 reizes augstāks nekā Latvijā, bet Tadžikijā — pat 2,6 reizes.
Latvijā ne tikai mūsu analizētajā periodā, bet visā pēckara laikā ir zems dzimstības līmenis. To varētu izskaidrot zināmā mērā ar kara laika postošajām sekām, iedzīvotāju deportāciju, samērā nelabvēlīgiem materiāliem un sadzīves apstākļiem, nenoturīgām ģimenēm u. c.
Ņemot vērā minēto datu analīzi, mūsuprāt, dzimstības līmeni Latvijā pēdējos gados nevarētu vērtēt kā kritisku, bet gan kā neapmierinošu.
Ja ņemam palīgā optimismu, varētu teikt, ka dzimstības stāvokli Latvijā turpmākajos gados būtu iespējams jūtami uzlabot. Ja, pirmkārt, šo problēmu nopietni pārdomātu un apsvērtu ikkatrs Latvijas pilsonis. Otrkārt, ja sabiedriskās organizācijas un arī valdība iespējami vairāk atbalstītu daudzbērnu ģimenes kā morālā, tā materiālā ziņā.
Zemā dzimstība, protams, pirmām kārtām negatīvi ietekmē iedzīvotāju dabisko pieaugumu. iedzīvotāju dabiskā pieauguma dinamika Latvijā salīdzinājumā ar pārējām savienotajām republikām attēlota 2. tabulā.
Iedzīvotāju dabiskā pieauguma dinamika
(uz 1000 iedzīvotājiem)
|
Gadi |
|
1960 |
1965 |
1970 |
1975 |
1980 |
1985 |
|
1987 |
|
Latvijā |
|
6.7 |
3,8 |
3,3 |
2,0 |
1,3 |
2,1 |
|
3,7 |
|
Igaunijā |
|
6,1 |
4,1 |
4,7 |
3,3 |
2,7 |
4,6 |
|
4,3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Baltkrievijā |
|
17,8 |
11,1 |
8,6 |
7,1 |
6,1 |
5,9 |
|
6,2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lietuvā |
|
16,6 |
10,2 |
8,7 |
6,2 |
4,6 |
5,4 |
|
6,1 |
|
Moldāvijā |
|
22,9 |
14,2 |
12,0 |
11,3 |
9,8 |
10,7 |
|
12,2 |
|
Armēnijā |
|
33,3 |
22,9 |
17,0 |
16,7 |
17,2 |
18,2 |
|
17,2 |
|
Tadžikijā |
|
28,4 |
30,2 |
28,4 |
28,9 |
29,0 |
32,0 |
|
34,9 |
No 2. tabulas datiem redzams, ka Latvijas iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir ļoti zems. Stāvoklis šajā ziņā ir nemitīgi pasliktinājies līdz pat 1980. gadam, kad dabiskā pieauguma koeficients nokritis līdz — 1,3. Te jāpiebilst, ka pats zemākais līmenis bija 1979. gadā, tad minētais rādītājs bija 1,0, kas šinī tabulā nav redzams. Tikai pēdējos divos gados stāvoklis šajā ziņā nedaudz uzlabojies, sasniedzot 1987. gadā dabiskā pieauguma koeficientu 3,7. Tomēr arī šo vēl nevar apzīmēt par stabilu tendenci.
Latvijas lauku rajonos stāvoklis šajā ziņā vēl daudz sliktāks. Tur no 1970. gada līdz pat 1985. gadam dabiskā pieauguma koeficients bija ar mīnuszīmi un svārstījās no mīnus 0,1 līdz mīnus 3,0. Minētajā laika periodā lauku rajonos iedzīvotāju skaits nevis palielinājās, bet gan saruka. Tātad gandrīz divus gadu desmitus lauku iedzīvotāju mirstība bija lielāka nekā dzimstība. Tas pilnā mērā apzīmējams par trauksmes stāvokli.
Te varētu piemetināt, ka pirmskara periodā (tagad pieņemts to saukt par periodu starp abiem pasaules kariem) lauku rajoni bija galvenie, kas nodrošināja Latvijā samērā normālu iedzīvotāju dabisko pieaugumu. It īpaši tas sakāms par republikas austrumu rajoniem.
Latvijas lauku rajonos iedzīvotāju dabiskais pieaugums nedaudz sāka uzlaboties, t. i., dzimstība pārsniedza mirstību, tikai sākot ar 1986. gadu. kad minētais koeficients sasniedza plus 2,5 un 1987. gadā plus 2,7. Līdz ar to pēdējos gados nedaudz uzlabojās Latvijā visu iedzīvotāju dabiskais pieaugums, sasniedzot 1987. gadā koeficientu 3,7.
2. tabulas dati uzskatāmi rāda: lai gan Latvijā pēdējos gados iedzīvotāju dabiskā pieauguma līmenis nedaudz uzlabojas, tas tomēr ļoti krasi atšķiras no pārējo minēto republiku rādītājiem. Lietuvā 1987. gadā minētais koeficients ir 1,6 reizes lielāks nekā Latvijā, Armēnijā — 4,1 reizi, bet Tadžikijā pat 9,4 reizes.
Rodas pamatots jautājums — ar ko izskaidrojamas šis lielās atšķirības iedzīvotāju dabiskā pieauguma līmeņos? Kas īstenībā notiek ar mūsu republikas iedzīvotājiem?
Par optimismu te runāt nevaram, bet godīgi un atklāti jāpasaka, ka Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir ļoti nelabvēlīgs un līdz ar to ir liela mirstība. Mirstība palielinājusies divus gadu desmitus — līdz pat 1985. gadam. Tā apturēta tikai pēdējos gados. Tomēr mirstības līmenis vēl joprojām ir augstāks nekā iepriekšminētajās republikās. Tā, piemēram, 1987. gadā mirstības gadījumu skaits Latvijā bija vairāk nekā divas reizes lielāks kā Armēnijā (rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem). Mūsu republikā bieži sastopamais nāves cēlonis — asinsrites slimības un ļaundabīgie audzēji. Mirst ne tikai veci, bet arī cilvēki darbspējas vecumā. Tas it sevišķi sakāms par vīriešiem. Līdz ar to, protams, samazinās arī vidējais mūža ilgums. Tā vīriešu vidējo mūža ilgumu Latvijā 1985. —1986. gadā statistikas dati rāda tikai 65,5 gadi.
Šī nelielā raksta mērķis ir, pirmkārt, vērst visu Latvijas iedzīvotāju uzmanību uz demogrāfiskā stāvokļa nopietnību. Lai ikviens republikas iedzīvotājs zinātu šajā jomā faktisko stāvokli un par to nopietni padomātu.
Otrkārt, pievērst visu sabiedrisko organizāciju, ministriju un citu valsts iestāžu, kā arī republikas valdības uzmanību tik izteikti sliktajam Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskajam stāvoklim.
Treškārt, norādīt uz nepieciešamību talantīgiem un godīgiem zinātniekiem — ārstiem, biologiem, ķīmiķiem u. c. — noskaidrot, cik te vainojama gaisa, dzeramā ūdens vai pārtikas produktu sagandēšana ar veselībai kaitīgām vielām.
Nepieciešams noskaidrot un dot attiecīgus norādījumus par Inčukalna sērskābā gudrona izgāztuves negatīvo seku likvidēšanu. Tāpat par radioaktīvo atkritumu izgāztuvi Rīgas—Baldones šosejas malā un citām veselībai kaitīgo vielu izgāztuvēm.
Neatliekami un steidzami veicami pētījumi Olainē, Ventspilī, Rīgā, Brocēnos, Slokā, kā arī citās dabas sagandētajās vietās. Nepieciešams publicēt datus par ekoloģisko stāvokli minētajās apdzīvotajās vietās un par tā tūlītējiem uzlabošanas pasākumiem.
Ir pamats domāt, ka ar krasu ekoloģiskā stāvokļa normalizēšanu un iedzīvotāju pārtikas kvalitātes uzlabošanu reizē panāktu Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanos.
K. BRĪVĪBA,
ekonomists
