«Savu vainu uzvelt citam...»
|
Uzmanīgi izlasīju rakstu «Lāča pakalpojums» («RB», 25. janvāra numurā). Laikrakstu abonēju vairāk nekā desmit gadu un esmu pārsteigts, kā redakcija varēja rakstā palaist garām to, kas neatbilst patiesībai.
Pirmkārt, es nebiju iniciators un nebiju informēts par sapulci skolā sakarā ar Proletāriešu rajona padomes deputāta kandidātu izvirzīšanu. Skolā biju tāpēc, ka gatavojos partijas sapulcei. Iniciatīvas grupā sakarā ar G. Izranovas kandidatūru tajā periodā nebiju. Man tas bija jaunums, ka skolā notiek sapulce. Ar mani neviens no iniciatīvas grupas par šo tēmu netika runājis.
Kas attiecas uz skolas slēgtajām durvīm, arī te ir samelots. Kā visi varēja iekļūt skolā, ja durvis slēgtas? Durvis līdz pulksten 19 bija atvērtas, pa tām parasti staigā audzēkņi, bet no pulksten 19 atnāca dežurante, kas atvēra parādes durvis.
Kāpēc uzrakstījāt, ka es ziņu par sapulci esot uzņēmis skaidri redzami ar nepatiku? Vēlreiz paziņoju, ka neviens ar mani netika runājis. Nevajag savu vainu uzvelt citam, ja nevarēja cilvēkus saorganizēt uz sapulci.
Jevgeņijs ZEĻENOVSKIS,
Rīgas 24. vidusskolas skolotājs
Р. S. Pievienoju dežurantes paskaidrojumu.
Es, 24. vidusskolas dežurante T. Kadajeva, apliecinu, ka 1990. gada 9. janvārī skolas durvis un parādes durvis bija atvērtas. To var apliecināt skolas apkopēja. Nav saprotams, kāpēc avīzē rakstīt, ka durvis bijušas slēgtas. Ja cilvēkus nespēja sapulcināt, nav ko aizbildināties ar slēgtām durvīm.
Dežurante Voroņenko no pulksten 19 bija uz vietas.
T. Kadajeva