«Kad jāizvēlas»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Zaļas zonas postītajiem — nē!
Svētdien teica Zolitūdes iedzīvotāji, kas bija pulcējušies uz mītiņu, protestējot pret garāžu celtniecību bērzu alejas vietā. Sīkāk par šo problēmu lasiet mūsu žurnālistes Annas KUPRIJENKO sagatavotajā materiālā «Kad jāizvēlas».
«Kad jāizvēlas»
Raksts ar šādu virsrakstu bija publicēts «RB» pagājušā gada 19. decembrī rubrikā «Ekoloģija un mēs». Publikācijas būtība sekojoša. Zolitūdes mikrorajona iedzīvotāji lūdza «RB», lai palīdz novērst garāžu celtniecību Imantas un Zolitūdes staciju rajonā. Lieta tāda, ka šāda «kaimiņa» parādīšanās, kā domā zolitūdieši, pasliktinās jau tāpat nelabvēlīgo mikrorajona ekoloģisko situāciju.
Uz Zolitūdes iedzīvotāju vēstuli atbildēja Rīgas galvenā arhitekta vietnieks A. Kronbergs un republikas Veselības aizsardzības ministrijas sanitāri epidemioloģiskās pārvaldes ārsts inspektors V. Polušins. Viņi uzskata, ka nav šaubu, Zolitūdē garāžu celtniecība ir nepieciešama. Viņu galvenais «trumpis» — iespēja garāžas izmantot kā prettrokšņu ekrānu gar dzelzceļu.
Tas ir, tā sakot, oficiālas, ieinteresētās puses viedoklis. Vai tas Zolitūdes iedzīvotājiem ir pārliecinošs? Nekādā ziņā, par to liecina vēl viena vēstulē, ko esam saņēmuši. Tajā izteiktie argumenti ir pietiekami pārliecinoši. Tāpēc nolēmām to publicēt, cerot, ka jautājums tiks revidēts. Un tas jādara nekavējoties, jo gatavošanās bērzu alejas (kuras vietā paredzēta garāžu būve) iznīcināšanai rit pilnā sparā. Koku izciršana un būvbedres rakšana pārtraukta, tikai pateicoties dažu Zolitūdes iedzīvotāju pašaizliedzībai. Vai vajadzīgi ekscesi, ja visu var izlemt mierīgā ceļā? Bet tādā gadījumā jāieklausās, ko domā zolitūdieši.
Jāpiebilst, ka Zolitūdes rajona plānošana pabeigta 1980. gadā, kad, kā mēs zinām, oficiālam papīram vienmēr tika dota priekšroka, bet tautas balss nevienu neinteresēja. Kā tagad daudzos piemēros esam pārliecinājušies, oficiālais viedoklis, pat ja to izteikuši profesionāļi, ne vienmēr bijis pareizs. Vai atgadījums ar garāžām Zolitūdē nav tāds pats gadījums?
Ar prasību pārskatīt šo jautājumu redakcija griežas Rīgas pilsētas izpildkomitejā, uz kuras lēmuma pamata ierādīts būvlaukums garāžu celtniecībai. Domājam, ka te būtu īstais laiks savu enerģiju likt lietā gan deputātiem, par kuriem balsoja Zolitūdes iedzīvotāji, gan Ļeņina rajona padomei — saimniekam teritorijā, kur izvēršas aprakstītie notikumi.
Tātad Zolitūdes iedzīvotāju vēstule.
«Mēs uzskatām, ka A. Kronberga atbilde ir tīri formāla un pilna ar neprecizitātēm.
Pirmkārt, «Pilsētprojekts» rajona plānojumu pabeidza 1980. gadā, bet būvlaukums garāžu celtniecībai ierādīts ar Rīgas pilsētas izpildkomitejas 1988. gada 13. oktobra lēmumu Nr. 478. Sākotnējā projektā bija paredzēta dzelzsbetona siena, nevis garāžas. Turpretī mēs kā alternatīvu sienai ierosinām ātraudzīgus zaļos stādījumus, bet garāžas būvēt ārpus dzīvojamo namu rajona uz Babītes stacijas pusi.
Otrkārt, nav saprotams, kāpēc garāžu celtniecības projekts ir pareizs no pilsētceltniecības un arhitektūras viedokļa, kad vienlaikus republikas SES aizliegusi (un mēs tam pilnīgi piekrītam) maksas automašīnu stāvvietas izbūvi Zolitūdes—I un II rajonā. Nākamās garāžas taču arī tuvu (apmēram simt metru) izvietotas no dzīvojamiem namiem, tikai, pēc mūsu aprēķiniem, cietīs vēl lielāks namu skaits. Garāžas (pareizāk izsakoties, mašīnas) arī būs trokšņa papildavots. Zolitūdes— I, II rajona ekoloģiskais stāvoklis ievērojami pasliktināsies. Rajonā, kur jau tāpat ir zaļo stādījumu deficīts, tiks iznīcināta skaista bērzu aleja («nenozīmīga koku izciršana» — 35 četrdesmit gadus veci bērzi). Domājam, ka aizbildināšanās ar «saskaņošanu noteiktā kārtībā» nenoņem atbildību no attiecīgiem vadītājiem.
Treškārt, atbildē teikts, ka it kā personiskā autotransporta pastāvīgās glabāšanas vietām jāatrodoties līdz 800 metru no dzīvesvietas. Bet tieši mikrorajona iedzīvotājiem nav laimējies iegūt šīs vietas, jo viņu skaits ir apmēram 20 procenti no garāžu kooperatīva biedru kopskaita.
Ceturtkārt, pašlaik sākas darbi garāžu pirmās kārtas (ar 200 vietām) būvē. Atbildot uz mūsu vēstuli, norādīts garāžu skaits, kas pieļaujams garāžu celtniecībā mikrorajonā — 300! Cik daudzkārt pieaugs šis skaitlis, ja ņemam vērā, ka garāžu kooperatīvs stiepsies gar dzelzceļu no Imantas stacijas līdz Zolitūdes stacijai divās rindās, turklāt Pēc projekta garāžu pirmā rinda paredzēta divstāvu? Un, beidzot, par «prettrokšņu ekrānu». Vācot parakstus 24 namos, kas atrodas netālu no dzelzceļa Rostokas ielā, nebija nevienas sūdzības par elektrisko vilcienu sacelto troksni. Pat tie, ko šie trokšņi sākumā traucēja, piecos gados, kas šajā rajonā nodzīvoti, pie tiem pieraduši. Tātad, ja A. Kronbergu patiesi satrauca šī problēma, par to vajadzēja uztraukties agrāk. Un dzelzsbetona siena var būt tikai rezonators un trokšņa efektu pastiprināt. Turpretī koku un košumkrūmu zaļā josla gar dzelzceļu uztvertu putekļus, mazinātu troksni un izdalītu mums tik nepieciešamo skābekli, ko absorbē tuvīnā autotrase un lidosta. Bet «paredzētie dekoratīvie vīteņaugi uz garāžu bloku fasādēm» situāciju neglābs.
Ļoti lūdzam ar laikraksta starpniecību (laiks negaida, jo jau sākta koku barbariska iznīcināšana) republikas SES izskatīt jautājumu par garāžu celtniecības aizliegšanu Zolitūde valsts uzraudzības kārtībā un iedzīvotāju veselības aizsardzības nolūkā.
Uz mūsu pieprasījumiem, kas 1989. gada aprīli tika adresēti Latvijas Komunistiskās partijas CK, personiski pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājam A. Rubikam, ka arī mūsu ievēlētajam PSRS tautas deputātam L. Ozoliņam, esam saņēmuši tikai divas atbildes, ko parakstījuši Rīgas galvenais arhitekts G. Asaris un viņa vietnieks A. Kronbergs, kas tieši ieinteresēti šā projekta realizēšana. Pagājuši astoņi mēneši, bet atbilžu no citām personām vēl aizvien nav…»
Zolitūdes rajona
ekoloģiskas veselības aizsardzības
organizācijas komiteja
Andra Eglīša foto
