Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pats nozīmīgākais pasākums aizvadītajā nedēļā, neapšaubāmi, ir 18. maijā notikusī Lietuvas PSR Augstākās Padomes sesija. Deputāti tajā apsprieda svarīgus republikas ekonomiskās un politiskās dzīves jautājumus, to vidū — par grozījumiem Lietuvas PSR Konstitūcijā.
Ar balsu vairākumu tika pieņemts Likums par Lietuvas PSR ekonomisko patstāvību. Savukārt apspriešanai nodotais likumprojekts par republikas zemnieku saimniecībām izraisīja visai pretrunīgus vērtējumus. Tāpēc šoreiz atlika tā apstiprināšanu un uzdeva līdz nākamajai sesijai izstrādāt jaunu šā projekta redakciju.
Citu pieņemto dokumentu vidū būtisks ir Likums par grozījumiem Lietuvas PSR Konstitūcijā. Četri tās panti uzrakstīti jaunā redakcijā.
Tā, piemēram, 11. pants noteic, ka zeme, tās dzīles, ūdeņi un meži, arī ražošanas pamatlīdzekļi. bankas utt. tagad ir Lietuvas PSR nacionālā bagātība.
Savukārt, 31. pantā turpmāk būs lasāmi vārdi: «Lietuvas PSR pilsonis». Šis pants paredz, ka Lietuvas PSR pilsonis ārpus republikas robežām atrodas tās aizsardzībā un aizgādnībā.
Bet 70. pants deklarē, ka Lietuvas PSR spēkā ir tikai tie likumi, ko pieņēmusi republikas Augstākā Padome vai arī, ja tie pieņemti referendumā. Tāpat noteikts, ka ar Lietuvas PSR AP lēmumu var tikt ierobežota vai pat apturēta Savienības likumu stāšanās spēkā, ja tie ir pretrunā ar Lietuvas PSR Konstitūciju.
Lakoniska ir sesijā ar balsu absolūtu vairākumu pieņemtā Deklarācija par Lietuvas suverenitāti. Šajā dokumentā, īsumā atspoguļojot republikas vēsturi un dodot novērtējumu Molotova-Ribentropa paktam, izteikta pārliecība, ka izeja no šā brīža saspringtās situācijas rodama tikai Lietuvas suverenitātes atjaunošanā.
***
Sestdien, 20. maijā, Viļņā, Kalna parkā risinājās neierastāks koncertmītiņš, ko oficiāli sauca par PSRS tautas deputātu pavadīšanu ceļā uz kongresu Maskavā. Dziesmas mijās ar uzrunām un nopietniem vēlētāju norādījumiem saviem deputātiem. Līdz šim jau dzirdētajiem tika pievienoti vēl daži. Tā, piemēram, ierosināt likvidēt PSRS Tautas izglītības komiteju un visus izglītības jautājumus nodot republiku kompetencē. Un vēl — iesniegt deputātu pieprasījumu par komitejas «Karabaha» locekļu likteņiem.
Nobeigumā klātesošie vienojās kopīgi dziedātā Lietuvas himnā, kuru uzsāka lietuviešu emigrantu vīru kvartets no Losandželosas.
***
Nākamajā dienā tajā pašā Kalna parkā pulcējās Lietuvā dzīvojošie Krimas tatāri. Mītiņa dalībnieki godināja varmācīgajā izsūtīšanā bojā gājušo un visu pārējo bez dzimtenes palikušo Krimas tatāru piemiņu. Vairāku citu vidū bija izvirzīts jauns lozungs: «Krimu — tatāriem! Lietuvu — lietuviešiem!»
***
19. un 20. maijā Viļņā notika Lietuvas 6. ārstu kongress. Tā gaitā tika izveidota Lietuvas ārstu asociācija. Klātesošos uzrunāja Lietuvas KP CK pirmais sekretārs A. Brazausks un kustības «Sajūdis» Seima padomes priekšsēdētājs V. Landsberģis. Kongresa darbā piedalījās viesi — lietuviešu emigranti — Vispasaules lietuviešu ārstu savienības priekšsēdētājs A. Vanaguns un citi.
Nopietnas un vēl nākotnē turpināmas tēmas — modernas medicīnas materiāli tehniskās bāzes radīšana un medicīnas humanizācija.
***
Nedēļas nogalē Viļņas Sporta pilī risinājās tradicionālais mūzikas festivāls «Lietuvas roks». Kopā ar visā Lietuvā populārajiem kolektīviem «Antis», «Foje» muzicēja arī rokgrupa «The Sugarcubes» no Islandes, kolektīvi no Dānijas, VFR, Ungārijas.
Sava skaistumkaraliene izraudzīta arī Šauļos. Par «Mis Šiauliai'89» kļuvusi 21 gadu jaunā šuvēja Ina Šļenderīte (182—87 — 60—92).
VIDS RAHĻAVIČS,
informācijas un sporta nodaļas vadītājs
