Padomju Sociālistisko Republiku Savienības LIKUMS Par Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR ekonomisko patstāvību
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Likumam par republiku ekonomisko patstāvību noteikti mērķi, kas atspoguļo PSRS demokratizāciju un ekonomiskās politikas pārkārtošanu. Likums nostiprina suverēno savienoto republiku tiesības uz patstāvīgu saimniekošanu un paredz to līdztiesīgu piedalīšanos starprepublikāniskajā savienības darbībā.
Šī likuma normas ir spēkā attiecībā uz republikām, kas atrodas PSRS federatīvajā sistēmā.
Likums balstās uz šādiem principiem:
republiku ekonomiskās patstāvības savienošanu ar noteiktajām PSRS funkcijām;
preču un naudas attiecību paplašināšanu republiku iekšējos un starprepublikāniskajos ekonomiskajos sakaros un efektīva PSRS tirgus izveidošanu;
republiku ekonomiskās patstāvības savienošanu ar vietējo orgānu un saimnieciskā aprēķina uzņēmumu pašpārvaldi;
savienoto republiku specifisko attīstības apstākļu labāku izmantošanu;
republiku un vietējo pārvaldes orgānu ieinteresētību un atbildību attiecībā uz dzīves līmeņa paaugstināšanu un ekonomiska potenciāla palielināšanu un PSRS nostiprināšanu uz šī pamata.
1. pants. Republikās, kas pāriet uz ekonomisko patstāvību, to augstākie valsts varas un pārvaldes orgāni PSRS likumu ietvaros:
1) pieņem likumdošanas aktus, kas nodrošina republikas sociāli ekonomiskās sistēmas pārveidi un funkcionēšanu;
2) valda un lieto zemi un citus dabas resursus savā teritorijā un rīkojas ar tiem republikas un PSRS interesēs;
3) veic visu republikas teritorijā esošo saimniecības nozaru un subjektu darbības ekonomisko regulēšanu;
4) vada republikas finanšu sistēmu un republikas banku darbību (izņemot PSRS Valsts bankas sistēmas iestādes);
5) izveido republikas valsts ieņēmumu sistēmu atbilstoši republiku un PSRS likumdošanai un veido patstāvīgus republikas un vietējos budžetus;
6) nosaka diferencētus darba samaksas, kā arī pensiju, stipendiju un pabalstu izmaksāšanas noteikumus, nosaka cenu veidošanas kārtību republiku teritorijā;
7) vada republikas ārējo ekonomisko darbību, ievērojot starp republikām un PSRS noteiktās saskaņotās normas;
8) rīkojas ar valsts dabas resursu fondu un nosaka maksimālos dabas saimniecības limitus, normatīvus un tiesiskas normas, kā arī izsniedz ar to saistītās atļaujas un nosaka aizliegumus uzņēmumu, organizāciju un saimniecību darbībai;
9) veido finanšu tirgu, uz savstarpēji izdevīgiem pamatiem iesalstot citu republiku un ārvalstu līdzekļus, kā arī Vissavienības finanšu resursus.
2. pants. Republiku jaunā saimnieciskā mehānisma pamats ir uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un saimniecību patstāvība. Tie izvērš savu darbību, balstoties uz saimnieciskā aprēķina un visu īpašuma formu līdztiesības principu pamatiem. Uzņēmumi var patstāvīgi slēgt līgumus ar saimnieciska šiem partneriem un brīvprātīgi iestāties republiku, starprepublikāniskajās, savienības un citās asociācijās. Pie tam uzņēmumi, iestādes un organizācijas ievēro republikas likumus.
Ar PSRS valdības un republikas valdības vienošanos savienības ministrijas, komitejas un resori nodod republikas tautas pārziņā uzņēmumus un saimnieciskās organizācijas ar visiem pamatlīdzekļiem un apgrozāmajiem līdzekļiem. Budžeta ieņēmumi, ko gūst republikas teritorijā, tiek sadalīti starp savienības budžetu un savienotās republikas budžetu atbilstoši PSRS un savienotās republikas likumdošanai.
Saskaņā ar PSRS un republikas vienošanos pie savienības īpašuma pieder Bruņoto Spēku līdzekļi, maģistrālie naftas un gāzes vadi un citi Vissavienības nozīmes objekti.
Pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu pāriešana republikas īpašumā negroza pastāvošās vienotās tehnoloģiskās struktūras (transports, elektropārvades līnijas utt.).
Par starprepublikānisko norēķinu pamatu tiek izmantots rublis.
3. pants. Ekonomiski patstāvīgai republikai ir savs budžets, un tā nosaka budžeta līdzekļu iegūšanas avotus un apjomus. Republikas valsts budžeta (kas neietilpst PSRS budžetā) sastādīšanas un izmantošanas kārtību, kā arī budžeta asignējumu izmantotāju tiesības un pienākumus nosaka republikas valsts varas un pārvaldes orgāni.
Republika uz savstarpējā izdevīguma un brīvprātības pamatiem ar sava budžeta līdzekļiem piedalās Vissavienības (starprepublikānisko) zinātniski tehnisko programmu un vides aizsardzības nodrošinājuma fondu finansēšanā, kā arī rezerves fondu un citu naudas fondu veidošanā savienības tirgus normālai funkcionēšanai.
4. pants. Republikas valsts varas un pārvaldes orgāni nodrošina pāreju pārsvarā uz finanšu, un naudas un kredīta svirām republikas tirgus regulēšanā, ko atbilstoši savai kompetencei veic attiecīgie orgāni.
5. pants. Attiecīgie PSRS un republiku orgāni nodrošina starprepublikānisko saimniecisko sakaru, ka arī tādu naudas attiecību uzturēšanu un attīstību, kas izslēdz jebkādas ekonomiskas diskriminācijas formas. Republikas uzņemas līgumsaistības starprepublikāniskajā preču apgrozībā, ievērojot resursu, fondu un limitu centralizēto sadali. Līdz pilnīgai pārejai uz vairumtirdzniecību PSRS Valsts plāna komiteja un PSRS Valsts materiāli tehniskās apgādes komiteja saskaņā ar visā tautas saimniecībā noteikto kārtību piešķir republiku ministru padomēm centralizēti sadalāmo resursu limitus, tos nesadalot starp nozarēm un virzieniem.
6. pants. Ekonomiskās attiecības Lietuvas Padomju Sociālistiskajā Republikā, Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā un Igaunijas Padomļu Sociālistiskajā Republikā reglamentē republiku Konstitūcijas, Lietuvas PSR likums «Par Lietuvas PSR ekonomiskas patstāvības pamatiem», Latvijas PSR likums «Par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību», Igaunijas PSR likums «Par Igaunijas PSR saimnieciskā aprēķina pamatiem» un attiecīgie PSRS likumi.
Noteikt, ka PSRS likumdošanas akti, kas regulē saimnieciskās attiecības, minēto republiku teritorijā ir spēkā tiktāl, ciktāl tie netraucē to pāreju uz ekonomisko patstāvību.
Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR, kas pirmās pāriet uz ekonomisko patstāvību, var brīvprātīgi piedalīties to PSRS orgānu un savienoto republiku izstrādāto radikālās ekonomiskās reformas pasākumu aprobēšanā un realizēšanā, kas attiecas uz republikas ekonomisko patstāvību.
Likums stājas spēkā vispārējā kārtībā.
PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājs
M. GORBAČOVS
Maskavā, Kremlī, 1989. gada 27. novembrī
