Militarizācija

[[20191111|]]

Pielikums Molotova-Ribentropa 1939.g. 23.aug. paktam – Vienošanās par Eiropas sadalīšanu

The map from the en:German–Soviet Treaty of Friendship, Cooperation and Demarcation showing the new German-Soviet border. The map is signed by Joseph Stalin and German Foreign Minister Joachim von Ribbentrop.

Avots: [[1]]

PSRS militārie izdevumi Latvijā 1946-1990

• PSRS Militāro izdevumu īpatsvars Latvijas teritorijā sasniedza grandiozus apmērus, 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā tas sasniedza pat pusi no kopējiem budžeta izdevumiem
• Kopējie izdevumi Latvijas teritorijā 1946. – 1990.gados bija 70,4 miljardi rubļu. No tiem 13,3 miljardi bija militārie izdevumi (PSRS Aizsardzības ministrijas, VDK izdevumi, 40.un 50.gados – PSRS iekšlietu ministrijas izdevumi)
• Līdz ar to militārie izdevumi 1946. – 1990. gados veidoja 18,9 % no kopējiem budžeta izdevumiem Latvijas teritorijā.
• Visaugstākais militāro izdevumu īpatsvars bija 40. un 50. gados, 1950. gadā pat pārsniedzot pusi no budžeta izdevumiem
• Realitātē PSRS okupācijas armijas tiešie militārie izdevumi Latvijas teritorijā tika finansēti no Latvijas PSR budžeta

Avots: Latvijas vieta un loma PSRS ekonomikā - mīti un realitāte. G. Krūmiņš. 2015.g. Rīga

Latvijas militarizācija. Budžeta izdevumi LPSR 1946. – 1960.

Avots: G.Krūmiņš, Latvijas vieta un loma PSRS ekonomikā - mīti un realitāte, Rīga, 2015

Daži PSRS armijas nodarījumi

• Kopējā PSRS karaspēka daļu aizņemtā platība (pilsētas, meži, ezeri) jeb 1 638 km2, vai 163 856 ha, kas ir 2,6 % no LV teritorijas
• Visā okupācijas laikā PSRS armijā bija spiesti dienēt 629 tūkst. iedzīvotāji
• Finansiāli tiešā un netiešā veidā PSRS militāri rūpnieciskajam kompleksam 1946-1990 no Latvijas PSR budžeta tika tērēti vismaz 60%
• PSRS armijas daļu radītā vides piesārņojuma dēļ ik gadu no Latvijas budžeta joprojām esam spiesti izdot miljoniem eiro

1991. gada septembrī Latvijā atradās

• 51 348 PSRS bruņoto spēku militārpersonas, to skaitā:

- 13 530 virsnieki
- 7513 praporščiki
- 30 305 seržanti un kareivji

• trīs padomju divīzijas, septiņas brigādes un trīs karaskolas
• Baltijas jūras kara flotes jūrnieki
• padomju militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu darbinieki
• atvaļinātie militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi
• PSRS Iekšlietu ministrijas Iekšējā karaspēka un Valsts drošības komitejai pakļautā Robežapsardzības karaspēka militārpersonas

Krievijas Federācijas karaspēks atstāj Latvijas valsti 1994. gada 31. augustā