Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aizvadītās nedēļas notikumi mūsu ziemeļu kaimiņrepublikā — Igaunijā laikam gan risinājušies tik strauji, ka grūti tiem pat izsekot. ŠĀDS SECINĀJUMS RADĀS TAD, KAD KOLĒĢI NO «NORTE HÄÄL» REDAKCIJAS DIEMŽĒL ATVAINOJĀS, KA NEESOT PAGUVUŠI SAGATAVOT APMAIŅAS INFORMĀCIJU. Taču, lai avīzē nepaliktu «baltais plankums», nācās pārlapot igauņu presi pašiem un apkopot mūsuprāt nozīmīgākos notikumus kaimiņu dzīvē.
Pēc Igaunijas PSR Augstākās Padomes Jaunatnes lietu komisijas un Igaunijas komjaunatnes Centrālkomitejas ierosinājuma Igaunijas Augstākās Padomes Prezidijs izveidojis darba grupu, kura izstrādās priekšlikumus valsts jaunatnes politikai. Aizvadītajā nedēļā notika pirmā šīs grupas sēde. Par jaunatnes dzīvi aktīvi iestājas deputāti, zinātnieki, žurnālisti un citu profesiju pārstāvji, kuri piedalās grupas darbā. Sēdes laikā notika vairākas diskusijas un tika izveidotas apakšgrupas, kuras strādās pie konkrētu priekšlikumu īstenošanas.
Igaunijas Augstākās Padomes Prezidija Valodas aizsardzības komisija griezusies pie Igaunijas valdības un visas sabiedrības, jo ir norūpējusies par igauņu valodas saglabāšanu Igaunijas ziemeļaustrumu daļā. Komisija ierosina perspektīvā tādās pilsētās kā, piemēram, Narva, kur pamatnācijas iedzīvotāji ir krietni mazākumā, izveidot igauņu kultūras centru. Komisija arī uzaicina vietējās padomes, iestādes, uzņēmumus un atsevišķas personas finansiāli atbalstīt igauņu valodas skolotājus, kuri strādā krievu skolās Igaunijas ziemeļaustrumu daļā. Vietējo padomju izpildkomitejas atvērušas īpašus rēķinus, kur ikviens var pārskaitīt naudu, kas tiks izmaksāta kā papildu pabalsts šiem skolotājiem.
Laikam visvairāk Igaunijas iedzīvotāju prātus aizvadītajā nedēļā nodarbinājuši presē publicētie Igaunijas Tautas frontes pilnvaroto padomes locekļu un ITF reģionālo valžu kopējās sēdes laikā pieņemtie paziņojumi. Viens no tādiem ir ITF aicinājums Igaunijas PSR Augstākajai Padomei. Tas radies sakarā ar to, ka 23. augustā apritēs 50 gadi kopš hitleriskās Vācijas un staļiniskās Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Šis līgums būtiski ietekmējis Baltijas tautu likteņus un šīs traģiskās gadadienas sakarā ir nepieciešams šo faktu novērtēt politiski un juridiski, kā arī atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Un šis taisnīgums izpaudīsies kā garantiju radīšana Igaunijas valstiskās neatkarības atjaunošanai mierīgā ceļā.
ITF ir pārliecināta, ka PSRS augstāko valsts varas orgānu konstruktīvie pasākumi tikai vēlreiz pierādītu PSRS jaunās politiskās domāšanas iezīmes un cenšanos nostiprināt Eiropas kopīgo māju, ņemot vērā Austrumeiropas un Rietumeiropas tautu brīvo vēsturisko izvēli un tiesības uz pašnoteikšanos. Tautas fronte ir pārliecināta, ka igauņu tauta ir gatava pacietīgi un mierīgi meklēt tādas Igaunijas valstiskas neatkarības atjaunošanas iespējas, kas atbilstu gan Igaunijas, gan PSRS ekonomiskajām un politiskajām interesēm, kā arī nodrošinātu Eiropas drošību un stabilitāti.
Igaunijas Tautas fronte nodevusi republikas Augstākajai Padomei projektu «Igaunijas PSR Augstākās Padomes lēmums par Igaunijas Valsts domes 1940. gada 22. jūlija Deklarāciju». Šā projekta pamatdoma — atzīt, ka 1940. gada 22. jūlijā pieņemtā deklarācija ir pretlikumīga un prettiesiska, tādēļ tā jāuzskata par spēkā neesošu kopš deklarācijas pieņemšanas brīža (ex tunc).
Igaunijas Tautas fronte aicina visus iedzīvotājus vākt parakstus, lai iegūtu juridiskas un politiskas garantijas Igaunijas valstiskās neatkarības atjaunošanai. Laikrakstos publicēts arī teksts, kuru ieteikts izmantot parakstu vākšanai.
Vēl viena no Igaunijas Tautas frontes sagatavotajām deklarācijām ir par valsts varas reformu. Tajā ierosināts nodot visas tautas apspriešanai likumprojektu par Igaunijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanām un noturēt šīs vēlēšanas vēl pirms vietējo padomju vēlēšanām.
Igauņu krievu presi pārlapojusi
V. VIZULE
