«...ziedu laikus piedzīvot»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
«Šodien ir sāpju diena. Pirms 50 gadiem divi tirāni mūs pārdeva…
Šodien ir atmiņu diena. Mēs atceramies tos, kas mums darījuši labu. Bet neaizmirstam arī tos, kas mūs nodevuši.
Šodien ir vienotības diena. Mēs neesam smiltis saujā. Mēs esam cieti kā klints.
Šodien ir spītības diena. Mēs neesam vergi, bet garīgi brīvi. Domāsim par to, lai mēs būtu arī fiziski un valstiski brīvi.»
Šie Latvijas Tautas frontes valdes priekšsēdētāja Jāņa Freimaņa vārdi 23. augusta vakarā uz Lietuvas un Latvijas robežas zem brāļu tautu karogiem un plakātā ierakstītiem vārdiem «Igaunija, Latvija, Lietuva — brāļi uz mūžu» saveda vienuviet ļaudis, kas pirms brīža klusumā virs galvām sadotajās rokās iekļāvās vēsturiski pirmreizīgajā dzīvajā Baltijas ceļā, vēl nebijušā sāpju un prieka līdzāspastāvēšanā.
Liesmo lāpas, aizdedzinot lielo ugunskuru, katra apziņā atbalsojot abās valodās izteiktos vārdus: «Latvija! Lietuva! Iededz savu svēto uguni! Savu ziedojumu! Savu sāpi un cerību uz brīvību!» Pie šīs uguns notikuma dalībnieki izteica acumirkļa izjūtas un attieksmi. Caur plaukstām plūstošo sirdssiltumu simtiem kilometru garumā par unikālu nosauca PSRS tautas deputāts, laikraksta «Padomju Jaunatne» redaktors Andrejs Cīrulis. Viņš teica: «..šī kopība sākās ar Latvijas un Igaunijas Tautas frontu, Lietuvas kustības «Sajūdis» dibināšanu, turpinājās Baltijas asamblejā un PSRS Tautas deputātu kongresā Maskavā, kad mūsu deputāti lika vairākumam ieklausīties mūsu sāpē.
Melo tas, kurš saka — Baltijā uzplaucis nacionālisms. Tieši pēc nacionālo kultūras biedrību izveidošanās mūsu republikā dzīvojošie dažādu tautību cilvēki atguva lielāku pašapziņu un sāka domāt par Baltiju.
Uz vienotību mudina arī tā melu kampaņa, kas pašlaik pret Baltiju izvērsta centrālajā presē. Mums jāatceras, ka tāda jau reiz piedzīvota, kaut vai pirms notikumiem Čehoslovakijā. Ja atklāja Molotova un Ribentropa melus, tad atklās arī tos, kas tiek runāti pašlaik. Tie nekļūs par ieroci runātāju rokās.
Mēs esam sapratuši — demokrātisku valsti var uzcelt tikai ar demokrātiskiem paņēmieniem.»
Cerību lietuviešos stiprināja «Sajūdis» valdes locekļa Romualda Ozola vēstis no kustības valdes sēdes par Lietuvas Republikas atjaunošanu mierīgā ceļā, veidojot Lietuvas un PSRS attiecības uz 1920. gada 12. jūlija līguma pamata. Viens miljons četri simti Lietuvas iedzīvotāju jau izteikuši savu attieksmi pret armijas izvietošanu Lietuvā.
Vienotības radītā cerība izteikta daudzās runās. Tai pievienojās arī Gruzijas pārstāvji, pārliecinot mūs, ka varam būt laimīgi, jo varam cits citu stiprināt.
Drošības izjūtu tautām radīja abu republiku tautas deputātu klātbūtne un valdības pārstāvju līdzdalība notikumā. Solot nopietnu Latvijas PSR Augstākās padomes nodibinātās deputātu komisijas darbu, izvērtējot 1939. gadā noslēgto paktu sekas republikā, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs Imants Daudišs ar savu uzrunu stiprināja katrā vienīgā tautas likteņlēmēja pašapziņu. Tās izpausmes ir pierādījušas, ka tauta pieņems tikai patiesību, ar ko ir jārēķinās. Šajā runā skanēja arī kāda sena tautas gudrība: «Zaudēt zeltu — nozīmē nezaudēt neko. Zaudēt godu — nozīmē zaudēt daudz. Zaudēt dūšu — nozīmē zaudēt visu.»
Cilvēku atmiņa ir noturīga un glabā vēl LKP CK uzrunu laikraksta «Cīņa» lasītājiem 1987. gada 30. augustā, kurā, nosodot 23. augusta notikumus pie Brīvības pieminekļa, LKP CK birojs paziņo savu lēmumu — izstrādāt ILGLAICĪGU pasākumu programmu, lai laikus atklātu un atmaskotu nacionālistiski noskaņotas personas, radītu neiecietības atmosfēru pret jebkurām nacionālisma, šovinisma un antisovetisma izpausmēm.
Mani neinteresē, kur šā gada 23. augustā bija šīs uzrunas autori un viņiem līdzīgie. Priecājos, ka viņi nebija pie šīs svētās uguns Baltijas tautu brīvības ceļā. Kas bija uzskatāmākais pierādījums tam, ka «ilglaicīgā pasākumu programma» ir atmaskota.
No tā vakara paliks arī dziedātais: «Dievs, dod mūsu Tēvuzemei ziedu laikus piedzīvot.» Ja tā ceļa izjūta saglabāsies katrā, kas tajā iekļāvās, dziesmā izteiktā vēlme nebūs neiespējama.
INĀRA EGLE
P. S. Dodoties uz tikšanās vietu pie abu republiku robežas, nebijām rēķinājušies ar to, ka tautas deputātu Andreju Cīruli šajā dienā un šajā ceļā vēlēsies satikt tik daudzi Bauskas rajona iedzīvotāji. Tāpēc viņa paldies VAI darbiniekam Aldim Ozolam un lūgums pret šīs inspekcijas mašīnu ar valsts numuru 59-87 ЛТА izturēties ar vislabvēlīgāko attieksmi, jo vienīgi ar tās palīdzību, izdevās laikā nokļūt arī pie tiem cilvēkiem, ar kuriem kopā deputāts bija vēsturiskajā stundā.
