Lietuva: pirmais neatkarības mēnesis
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lietuvas neatkarības pirmo «apaļo datumu» Maskavā atzīmēja ja nu vienīgi ar iepriekšējā dienā notikušo prezidenta padomes sēdi, kas pilnībā bija veltīta Lietuvas jautājumam. PSRS prezidenta preses sekretārs A. Masļeņņikovs sarīkoja brīfingu par šās sēdes rezultātiem. Gandrīz stundu ilgais dialogs ar padomju un ārzemju masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem neatklāja nekādas pārmaiņas prezidenta padomes principiālajā pieejā Lietuvas problēmas risināšanai.
Sēdes gaitā konstatēts, teica A. Masļeņņikovs, ka atbilde, ko devusi Lietuvas PSR Augstākā Padome uz prezidenta M. Gorbačova aicinājumu, nav apmierinoša un nav konstruktīva. Lietuvas Augstākās Padomes kurss atzīts par tādu, kas noved strupceļā un rada grūtības kā pašai republikai, tā arī visai valstij. Sakarā ar to prezidenta padomes locekļi nonāca pie secinājuma, ka jāpieņem tālāki politiska, ekonomiska un cita rakstura pasākumi PSRS Konstitūcijas, Lietuvā un visā valstī dzīvojošo pilsoņu tiesību un interešu aizstāvībai. Kas jāsaprot ar vārdiem «cita rakstura pasākumi», palika neskaidrs. PSRS prezidenta oficiālais pārstāvis uzsvēra, ka viss esot atkarīgs no Lietuvas puses pozīcijas, no tas vēlēšanās atgriezties pie situācijas, kāda pastāvēja līdz 11. martam. Valsts prezidents un valdība nodomājuši izmantot visas iespējas vispirms problēmas politiskai risināšanai.
Bet kā aizvadītā mēneša rezultātus vērtē Lietuvas vienīgais deputāts, kas pastāvīgi piedalās PSRS Augstākās Padomes sesiju darba?
— Ja šo mēnesi vērtējam no Lietuvas viedokļa, — teica Nikolajs Medvedevs, — tad republika šobrīd daļēji sevi upurē, uzstādamās poligona lomā, kurā tiek noslīpēts visu Baltijas republiku neatkarības pirmais modelis. Lietuva šobrīd velk kastaņus no uguns Latvijas un Igaunijas labā.
— Vai šobrīd var runāt par republikas reālu neatkarību?
— Nē, nevar. Pirms mēneša mēs jutāmies kā gars bez miesas, kas paziņojis par savu brīvību. Tagad šis gars tikai sāk piepildīties ar miesu, bet ne vairāk. Neatkarība ir kategorija, kas, atvainojiet par kalamburu, ir atkarīga vismaz no divām pusēm.
— Vai ir radušās kādas pārmaiņas Lietuvas vadības stratēģijā un taktikā?
— Stratēģijā — nē, mērķis paliek tas pats, bet taktikā radies šis tas jauns. Šovakar (11. aprīlī.— S. P.) es izlidoju uz Viļņu, kur pulcēsies tie, kas pirms gada tika ievēlēti par PSRS tautas deputātiem no Lietuvas. Mēs gribam izmantot savu radošo potenciālu, lai izanalizētu izveidojušos situāciju.
— Ņemot vērā Lietuvas deputātu pozīciju, vienam otram var rasties iespaids, ka jūs neinteresē visā valstī notiekošie procesi. Vai tas tā ir?
— Nekādā gadījumā. Drīzāk tieši pretēji. Visvairāk mūs interesē Krievija un Ukraina, šo republiku vēlēšanu galīgie rezultāti un to parlamentu pirmie soļi. Ja demokratizācijas procesi būs rezultatīvi, tas daļu centra spēku novirzīs no Lietuvas un var to pamudināt ieņemt elastīgāku pozīciju. Bet, ja centrs ieņems vēl stingrāku pozīciju, tas var izraisīt katastrofu.
… Tātad šķietamas neatkarības mēnesis nav mainījis strupceļa situāciju apkārt Lietuvai.
S. PROKOŠENKO
(LETA)
