Jautājumā par «putnu tiesībām»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Savā publikācijā ar mazapetītlīgu nosaukumu «Vai vētrasputns ir ēdams», kas publicēta laikrakstā «Rīgas Balss» 15. decembrī, Andris Gustavsons skar ne jau kulinārijas jautājumus. Pūlēdamies piekarināt man birku «Uzmanīgi, Ņina Andrejeva!» (jāpiebilst, šādus paņēmienus mēs jau zinām), autors, kurš sevi ierindo starp demokrātiem, droši vien nezina demokrātiskās savienības uzbūves pamatprincipu. Valstīs ar attīstītu, es uzsveru, ar attīstītu demokrātiju gan liberālis, gan konservators bauda vienādu cieņu un sekmīgi sadarbojas savā starpā. Ja sabiedrību aplūkojam kā vienotu mehānismu, tad tās kreisā daļa ir dzinējs, bet labējā — ne mazāk svarīgs elements — bremzes. Kas attiecas uz aizdedzes atslēgu, tad tas meklējumus atstāsim uz publikācijas autora sirdsapziņas.
Uz jautājuma tiešo nostādni: ēdams vai neēdams, atbildēšu: «Vārda tiešā nozīmē to var izdarīt arī ar tītaru, kā lasītājiem piedāvā A. Gustavsons, bet pārnestā — izplūkt spalvas un nogriezt galvu, lai paskatītos, kas autoram ir iekšā.» Lūgšu «gardēžus», kas regulāri nelasa laikrakstu «Sovetskaja molodež», lieki neapgrūtināt sevi, bet iepazīties ar rakstiem šā laikraksta 27. jūnija, 18. jūlija, 8. septembra, 15. oktobra un 16. decembra numuros, kur pietiekami skaidri atspoguļota mana pozīcija.
Atbildēšu tikai principiālajā jautājumā. Pēc A. Gustavsona teiktā Latvijas Kompartijai, ja «tā demokrātiskiem līdzekļiem cīnās par savu autoritāti un, iespējams, arī par vadošo lomu», ir jāatsakās no priekšvēlēšanu cīņas, bet «… atsacīšanas no varas, pat padomju labā» — līdzinās aicinājumam «Par padomēm bez komunistiem!». Šķiet, autoram vajadzētu pavērt priekškaru un pārliecināties, ka cīņas ceļš par varu virzās tieši caur padomēm. Un tieši to es arī biju domājis savā rakstā. Joprojām uzskatu, ka svarīgākais nosacījums demokrātiskas sabiedrības uzbūvei ir tādu priekšnosacījumu radīšana, kas padarītu neiespējamu jebkuras partijas varas monopolu un attiecīgi — tiesiskās garantijas. Tāpēc atšķirībā no A. Gustavsona īstu tautas varu saskatu padomju jaunā sastāva spektra daudzveidībā, kas reāli atspoguļo sabiedrībā pastāvošo politisko plurālismu. Un, ja, kā to mēģina darīt autors, turpmāk nepierādot operēsim ar tādiem jēdzieniem kā «Latvijas tautas vairākuma viedoklis», no partokrātijas bijušās diktatūras neglābjami nonāksim pie citu politisko vai nacionālo spēku diktatūras.
Tādu politisko «ēdienkarti» es gribētu piedāvāt cienījamam A. Gustavsonam. Viņam ir tiesības to izmantot tiešā nozīmē vai apmainīt pret Ziemassvētku zosi. Labu ēstgribu!
Jevgeņijs VOLOŠINS,
LKP CK partijas organizatoriskā un kadru darba nodaļas instruktors
