Partijas Rīgas pilsētas komitejā

LKP Rīgas pilsētas komiteja

«Rīgas Balss», 1990. gada 1. februāris, Nr. 23

Avots: Rīgas Balss Nr.: 23 Datums: 01.02.1990 Tirāža: 104633"" can not be assigned to a declared number type with value 104633. Lappuse: 1 Virsraksts: Partijas Rīgas pilsētas komitejā Rubrika: Tēmas: LR Augstākās Padomes vēlēšanas (1990, martā) Vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanas, 1989 Nozares: Politika Organizācijas: LKP Centrālā Komiteja LKP Rīgas pilsētas komiteja Latvijas Komunistiskā partija (LKP) Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK) Latvijas Tautas fronte (LTF) Mediji: Cilvēki: Vietas: Rīga Notikums: Gads: 1990

Partijas Rīgas pilsētas komitejas biroja kārtējā sēdē izskatīts jautājums par vēlēšanu rezultātiem tautas deputātu vietējās padomēs un par pilsētas komunistu kārtējiem uzdevumiem, gatavojoties Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanām.

Pilsētas komitejas birojā tika atzīmēts, ka pilsētas komitejas nodaļas, partijas rajonu komitejas, partijas pirmorganizācijas, gatavojoties tautas deputātu vietējo padomju vēlēšanām, šo vēlēšanu norisē neprata pietiekami aktīvi mobilizēt komunistus līdzdalībai vēlēšanu kampaņā. Ievērojama daļa komunistu, partijas aktīva palika nomaļus no aģitācijas darba, norobežojās, kas lielā mērā ietekmēja vēlēšanu rezultātus.

Daudzas partijas organizācijas, nepiekrizdamas partijas pilsētas komitejas priekšvēlēšanu platformai, faktiski nepiedalījās priekšvēlēšanu cīņā, bet dažas no tām aģitēja par deputātu kandidātiem, kuri atradās LTF radikālās pozīcijās.

Daļa saimniecisko vadītāju komunistu ieņēma pasīvu, nogaidošu pozīciju politiskajā cīņā, bet daudzi no tiem vadītājiem, kuri bija izvirzīti par deputātu kandidātiem vietējās padomēs, visai vāji veica priekšvēlēšanu aģitāciju.

Tā kā partijas rajonu komitejas, partijas pirmorganizācijas nebija pietiekami aktīvas, virknē rajonu padomju apgabalu nebija izvirzīts neviens deputāta kandidāts, kas atbalsta partijas pilsētas komitejas un rajonu komiteju priekšvēlēšanu platformas.

Gandrīz 30 procenti vēlētāju, no kuriem liela daļa bija krievi, neieradās vēlēšanu iecirkņos, kas liecina par deputātu kandidātu, viņu uzticības personu, dzīves vietu partijas organizāciju vājo aģitacijas danbu.

Neattaisnojās rajonos izveidotie vēlētāju klubi.

Tas viss galu galā ietekmēja vēlēšanu rezultātus. Četros pilsētas rajonos — Ļeņina, Kirova, Proletāriešu un Maskavas — vairums rajonu padomes ievēlēto deputātu ir LTF, LNNK un cita, partijas pilsētas komitejas platformai opozīcijā esošo, organizāciju piekritēji. 364 (94 procenti) ievēlētajiem deputātiem nav nekādās deputāta darba prakses. Tikai 16 procenti no tiem ir strādnieki. Deputātu nacionālais sastāvs nav proporcionāls iedzīvotāju sastāvam (latvieši — 69 procenti, krievi — 22 procenti, citas tautības — 6 procenti). Daudz labāks stāvoklis nav arī attiecībā uz pilsētas padomes sastāvu. Rajonu padomju pirmās sesija norit sarežģīti, viedokļu cīņā. Dažkārt domstarpību dēļ sesijas izjūk.

Partijas pilsētas komitejas birojā pieņemtajā lēmumā pilsētas komitejas nodaļu, partijas rajonu komiteju, partijas komiteju līdzdalība republikas Augstākās Padomes vēlēšanās tiek uzskatīta par svarīgāko uzdevumu. Šim nolūkam, teikts lēmumā, priekšvēlēšanu kampaņā jāiesaista maksimāls partijas organizāciju skaits. Partijas pilsētas komitejā jāizveido vēlēšanu štābs.

Lēmumā vēlēšanu štābam uzdoti konkrēti uzdevumi.

Pieņemts lēmums tuvāk apspriest šo jautājumu partijas pilsētas komitejas kārtējā plēnumā.