Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Galvenais notikums pagājušā nedēļā Igaunijā — Igaunijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas 14. plēnums, kurš varēja finišēt tikai pēc trešā mēģinājuma. Tik daudz bija debašu, iebildumu, priekšlikumu. Plēnums notika Tallinā, un tas bija pilnīgi atklāts vismaz divās nozīmēs. Vispirms jau tāpēc, ka tajā piedalījās visi mūsu rajonu un pilsētu partijas komiteju pirmie sekretāri, komjaunatnes pilsētu un rajonu komiteju pirmie sekretāri, ministriju un iestāžu vadītāji, lielāko uzņēmumu partijas un komjaunatnes sekretāri, atsevišķu sabiedrisko kustību, protams, arī Igaunijas Tautas frontes un arī interkustības pārstāvji.
Tāpat plēnumam tika nodrošināta atklātība tiešā veidā — to translēja radio, lai gan vēlams, protams, būtu, ja tauta dzirdētu ne vien mūsu pirmā partijas sekretāra pārskata ziņojumu, bet arī visu plēnumu kopumā...
Vēlāk gan visi partijas dienas laikraksti publicēja pilnīgi visas plēnuma runas , bet kopumā uzstājās 29 cilvēki (!). Izlasīt varēja visu, pilnā apjomā, bez jebkādiem labojumiem.
Tātad — mūsu pirmā sekretāra Vaino Veljasa pārskats «Par politisko situāciju republikā un par nepieciešamo sabiedrības vienību pārbūves uzdevumu tālākā risināšanā». Ziņojumā tika atzīmēts, ka demokratizācija un atklātība beidzot būs izgaismojusi visas līdz šim apslēptās mūsu sabiedrības pretrunas. Jā, šobrīd mēs esam spējuši saskatīt gadu desmitos apslēptos sabiedrības problēmu izgaismojumus. Un te nu mēs redzam visas savas gan nacionālās, gan arī sociālās pretrunas. Un visas ir jārisina gandrīz vienlaikus.
Neraugoties uz visām pūlēm rast kopīgu valodu, joprojām ir nesaskaņas starp atšķirīgām sabiedriski politiskām kustībām. Turklāt tām ir tendence nevis mazināties, bet bieži vien tās pat kļūst vēl asākas. Dažādu sabiedrisko kustību pārstāvji bieži vien pilnīgi atšķirīgi uztver pārbūves procesu un tā uzdevumus. Ir parādījušās arī ekstrēmistiska rakstura galējības. Un bez tā visa — pēdējā mēneša laikā saasinājušās arī mūsu ekonomiskās problēmas.
Daži ļaunumu saredz pašas pārbūves kursa tālākajā attīstībā un domā, ka nupat jau ir sākušies reāli draudi gandrīz vai visiem līdzšinējiem sociālisma iekarojumiem Igaunijā.
Citi savukārt domā, ka pie visa vainojama mūsu lēnprātība un mūsu iniciatīvas nespēja.
Savā galavārdā pirmais sekretārs sacīja, ka kopumā plēnums savu uzdevumu tomēr ir izpildījis, ka tajā valdījusi savstarpējas iecietības atmosfēra. Ka tajā varēja redzēt to, kāds tad ir Igaunijas Komunistiskās partijas pašreizējais vadošais kodols. Tāpat visi pārliecinājāmies, cik dažādi joprojām tiek saprasta pārbūve, kāda ir pašas mūsu partijas morāle.
V. Veljass secināja — «ir nepieciešama partijas pašattīrīšanās». Plēnumā tika apspriesti arī organizatoriski jautājumi. No IKP CK locekļiem un locekļu kandidātiem dažādu iemeslu dēļ pavisam tika atbrīvoti 22 biedri.
6. maijā notika republikas valdības — Augstākās Padomes Prezidija sēde, bet tūlīt pēc tam kopā sanāca arī mūsu Ministru Padome pilnā sastāvā. Un abām sēdēm bija kopīga tematika — tautas apspriešanas rezultāti dokumentiem par republikānisko saimniecisko aprēķinu. Apspriešana bija ilgusi tieši mēnesi. No iedzīvotāju puses bija jūtama liela ieinteresētība un vispārēja tendence šos dokumentus atbalstīt. Šajā laikā tika saņemts pāri par 700 dažādu papildinājumu un priekšlikumu. Republikas vadība dažus no tiem uzskatīja par nepieciešamu ietvert pamatkoncepcijas projektā. Un viens no būtiskiem papildinājumiem bija naudas sakarā. Koncepcijas projektā tagad ir rakstīts, ka Igaunijas saimnieciskā aprēķina kompetencē būs arī jautājumi par banku darbības organizāciju, naudas apgrozījumiem, līdz pat savas valūtas ieviešanai, nosakot tās kursu, kārtību, kā tā varētu tikt mainīta ar citām valūtām. Paredzēts, ka ar laiku Igaunijas iekšējā tirgū apgrozībā būs tikai Igaunijas PSR valūta. Šodien, 11. maijā, notika republikas saimnieciskā aktīva sanāksme, kur augstākajā līmeni tika apspriesti šie paši dokumenti. Tāpat par tiem spriedis nu jau pavisam tuvajā 18. maija republikas Augstākās Padomes sesijā.
Vēl daži būtiski notikumi. 5. un 6. maijā Tallinā notika ārkārtējais — 8. Igaunijas PSR žurnālistu kongress. Tajā tika pieņemts Igaunijas PSR Žurnālistu savienības nolikums. Ievēlēja jaunu Žurnālistu savienības priekšsēdētāju, par to tapa televīzijas žurnālists Merts Mīrs. Žurnālistu savienība viņam noteikusi algu — 600 rubļus mēnesī. Kongress pieņēma lēmumu «Par starpnacionālajām attiecībām», «Aicinājumu kolēģiem PSRS Žurnālistu savienībā». Tika ievēlēta arī IŽS valde 14 cilvēku sastāvā, starp tiem ir arī divi mūsu redakcijas pārstāvji.
Vienā no vēlēšanu apgabaliem, kur 14. maijā notiks atkārtotas PSRS tautas deputātu vēlēšanas, kandidē arī Tallinas Politehniskā institūta students Suli Valejē, viņa konkurentes būs Igaunijas ZA Tiesību un filozofijas institūta līdzstrādniece Klāra Hallika un avīzes «Sovetskaja Estonija» redaktore Irina Ristmegi. Tā ir pirmā reize, kad kandidē students, nevienā no iepriekšējām vēlēšanu kārtām tāda gadījuma nebija.
Un vēl viens interesants pasākums sākās Tallinā 3. maijā — starptautiskais simpozijs «Par vēja enerģijas izmantošanu tautas saimniecībā», ar vienu no dāņu firmām jau noslēgti vairāki konkrēti līgumi.
TENU VARE,
redaktora vietnieks
