Par Daugavpils HES likteni
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sociālistiskā Darba Varoņa akadēmiķa A. Trjošņikova vadībā Rīgā notika PSRS Zinātņu akadēmijas Biosfēras problēmu zinātniskās padomes sēde. Tika izskatīti vairāki Baltijas republiku un Baltkrievijas apkārtējās vides aizsardzības aspekti. Liela uzmanība tika veltīta Daugavpils HES celtniecības ekoloģiskajam, ekonomiskajām un sociālajam sekām. Dažāda profila speciālistu — biologu, ekonomistu, enerģētiķu, filozofu, hidroceltnieku un arhitektu — piedalīšanās sarunā piešķīra diskusijai vispusīgu raksturu.
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks, republikas Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs M. Ramāns un Baltkrievijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis V. Parfjonovs darīja zināmu abu republiku valdību viedokli – nav lietderīgi uz Daugavas celt šo hidroelektrostaciju.
Šis secinājums pilnīgi sakrīt ar ievērojamā ekonomikas un ekoloģijas speciālista profesora M. Lemeševa atzinumu, kas tika nolasīts sēdē. Tajā teikts: Daugavpils HES celtniecības projekts izstrādāts no izmaksu pozīcijām. Projektā nav pamatots reālo maksimumslodžu pieaugums apvienotajā ziemeļrietumu energosistēmā.
Nav izskatītas alternatīvas iespējas radīt energojaudas, arī tādas, kas segtu maksimumslodzes. Projekts izstrādāts zemā ekoloģiskā un ekonomiskā līmeni un ir nevis jārevidē, bet principā jānoraida.
Latvijas zinātnieki, kas republikas valdības uzdevumā veica HES projekta papildekspertīzi — akadēmiķi R. Kukaine un V. Šteinbergs, Latvijas PSR ZA Bioloģijas Institūta direktors G. Andrušaitis un citi darīja zināmus ekspertu komisijas secinājumus. Tika atzīmēts, ka, nosakot tautsaimniecisko efektu, projektā nav ievērota kompleksa pieeja, nav ņemti vērā daudzi ekoloģiskie un sociālie faktori, ūdenskrātuves izveidošana vien nodarītu lauksaimniecībai zaudējumus par 56,4 miljoniem rubļu. Sekojot Latvijas kolēģu paraugam (projekts nesen tika pilnveidots), papildekspertīzi izdarīja arī Baltkrievijas zinātnieki, kas arī runāja sēdē. Ņemot vērā, ka divas trešdaļas ūdenskrātuves atradīsies Baltkrievijas teritorijā, viņi lēš, ka Baltkrievijai tiks nodarīti zaudējumi aptuveni 200 miljonu rubļu apmērā. Tika kritizēti daudzi precizētā projekta aspekti. Latvijas PSR Galvenās enerģētikas un elektrifikācijas ražošanas pārvaldes un S. Žuka Institūta «Gldroprojekt» pārstāvju nostāja balstījās uz to, ka Daugavpils HES radīs jaudu rezervi apvienotajā ziemeļrietumu energosistēmā un segs slodzes grafika maksimumdaļas.
Tēzei — elektroenerģija ir nepieciešama, tātad kaut kas jāupurē, tika pretstatīts pretarguments: ne jau par katru cenu. Speciālisti ieteica daudzus alternatīvus variantus. Ar daudz mazākām izmaksām var Baltkrievijas energosistēmas Berjozas vai Lukomļas VRES uzstādīt manevru energoblokus (Baltkrievijas valdības priekšlikums PSRS Ministru Padomei).
PSRS ZA prezidija ražotājspēku un dabas resursu pētīšanas komisijas ekspertu darba grupas vadītājs V. Markovs atzīmēja, ka slodzes grafiku regulēšanai mūsdienu pasaules ekonomikā visefektīvākās ir kompaktās hidroakumulējošās elektrostacijas. Šīm spēkstacijām var izmantot derīgo izrakteņu ieguvē izstrādātos karjerus. Ir vēl cita rezerve — izmantot spiediena kritumus gāzes apgādes sistēmās, kurās ir gāzturbīnu elektrostacijas. Tās jau sagatavotas ražošanai sērijveidā. Uzstādot tādas stacijas 21 gāzi patērējošā energoblokā Baltijas republikās un Baltkrievijā, to kopējā jauda pārsniegs Daugavpils HES jaudu un izmaksās vairāk nekā 10 reižu lētāk. RPI docents B. Osipovs sniedza pārliecinošus aprēķinus, ka uzņēmumu pāreja uz divu un triju maiņu darbu ļaus samazināt maksimālo slodzi energosistēmā. Viņš pievērsa uzmanību faktam, ka 11 procentus no saražotās enerģijas mūsu tautas saimniecība zaudē elektropārvades līnijās. Šādus zudumus var samazināt, attīstot vietējos enerģijas avotus. Pašlaik, īstenojot elektroenerģijas taupīšanas pasākumus, tiek izlietots divreiz mazāk līdzekļu nekā tās ieguvei un transportēšanai Lūk, kāpēc akcenti jāpārvieto taupīgas elektroenerģijas patērēšanas virzienā. Šo un daudzus citus priekšlikumus speciālisti pretstatīja novecojušajai un neefektīvajai praksei — hidroelektrostaciju celšanai uz līdzenumu upēm. Noklausījusies un apspriedusi visas runas, Biosfēras problēmu zinātniskā padome secināja, ka Daugavpils HES celtniecība ir nelietderīga no ekonomiskā, ekoloģiskā un sociālā viedokļa. Padome pieņēma arī lēmumu lūgt PSRS ZA prezidiju griezties PSRS Valsts zinātnes un tehnikas komitejā ar priekšlikumu izveidot pagaidu radošo kolektīvu, kas meklētu alternatīvus avotus mūsu zemes ziemeļrietumu reģionu nodrošināšanai ar elektroenerģiju. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā pašlaik tiek radīts ekoloģisko problēmu centrs, kas strādās uz saimnieciskā aprēķina pamatiem. Lai paaugstinātu speciālistu zināšanas apkārtējās vides aizsardzības jomā, uz triju augstskolu un republikas Zinātņu akadēmijas bāzes tiek veidots zinātniskais mācību centrs.
LATINFORM
