„ Viņiem nav vajadzīga jūsu Augstākā Padome"
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Tā domā Azerbaidžānas nacionāli progresīvās partijas «Džumhurijet" aktīvists B. Ahmedovs. Viņš ieradās Rīgā 14. janvāra vakarā — tūliņ pēc tam, kad uzzināja par armijas vardarbību Viļņā. Ar B. Ahmedovu iepazinos 15. janvārī LR Augstākās Padomes aizsardzības štābā, kur viņš centās panākt sarunu ar kādu no štāba vadītājiem. B. Ahmedovs bija ieradies, lai parādītu videomateriālu par 1990. gada 19. un 20. janvāra notikumiem Baku un dalītos pieredzē par padomju «soda ekspedīciju" militārajiem un politiskajiem aspektiem.
B. Ahmedova viedoklis: — Viņiem nav vajadzīga jūsu Augstākā Padome. Viņiem (VDK vadībai, kura plāno un vada šāda veida operācijas) ir vajadzīga tautas sodīšana, lai parādītu, kurš te ir īstais saimnieks. Es apstaigāju pilsētas centru. Ir ārkārtīgi daudz entuziasma, taču jūsu barikādes rada nožēlojamu iespaidu. Tās nespēj aizturēt tankus. Ja jūs vistuvākajā laikā neatradīsiet situācijas politisko noregulējumu, vardarbīga apspiešana ir neizbēgama. Cilvēkus ielenks pie upes, un (nedod Dievs!) būs daudz upuru. Baku bija 121 nogalinātais un vairāki simti ievainoto. Es nekādā ziņā negribu (un man nav nekādu tiesību) mācīt jūs, ko darīt. Lēmumus pieņem jūsu nacionālā valdība. Es tikai gribu dalīties pieredzē par padomju soda ekspedīciju metodēm. Protams, ja kāds no jūsu aizsardzības štāba vēlēsies mani uzklausīt. Ja jūs esat izlēmuši pretoties, ir nepieciešams steidzīgi šo to mainīt nocietinājumu sistēmā un cilvēku evakuācijas ceļu organizēšanā.
B. Ahmedovu atstāju zili piepīpētajā Augstākās Padomes aizsardzības štābā, kur pa kāpnēm augšup un lejup nemitīgi skraidīja jaunieši ar baltajiem AP sardzes rokas apsējiem, nesdami gāzmaskas, kaskas un citus «kara materiālus". Uz sarunu ar Azerbaidžānas pārstāvi bija sagatavojušies aizsardzības štāba konsultanti un vadības pārstāvji.
Kamēr tika organizēta šī saruna, B. Ahmedovs īsumā pastāstīja par padomju soda ekspedīciju metodēm. Piedāvāju īsu izklāstu.
Šādas akcijas mērķis ir sodīt, nogalināt un iebiedēt. Par akcijas vietu tiek izvēlēta iela vai laukums, no kura grūti izkļūt lielām «dumpīgās" tautas masām. (Doma laukums ar apkārt esošajām aizbarikādētajām ieliņām ir ideāls variants. Turklāt barikādēm tanki tiek pāri, bet cilvēki ne.) Dažas stundas pirms akcijas sākuma cilvēku pūlī iefiltrējas 10 – 20 cilvēku no speciālām VDK vienībām. Viņi ir 25-30 gadus veci, vidēja auguma, spēcīgu miesas būvi, protams, civildrēbēs. ("Tie ir īstie cilvēku dauzītāji, un tas viņiem ir rakstīts sejā. Domāju, ka viņus viegli atšķirt no latviešiem.") Brīdī, kad paredzēts akcijas sākums, šie vīri, kuri lieliski pārvalda tuvcīņas paņēmienus, izraisa kautiņus un paniku, sevišķi evakuācijas ceļu tuvumā. Kad panika ir pietiekami liela, darbā tiek laistas citas VDK vienības — no bataljoniem, kuri bāzējas Pleskavas tuvumā. Daži desmiti ar automātu stobriem bruņotu slepkavu šauj visus, kas pagadās ceļā, un pēc dažām minūtēm pazūd. Tikai pēc tam seko regulāro armijas daļu uzbrukums, kad nāk tanki un neprofesionāli 18 – 20 gadus veci zaldātiņi, kuri savā priekšā redz panikā trakojošu savaldāmu pūli («nacionālistus", «ekstrēmistus", «fašistus"). Parasti šādas akcijas tiek organizētas nedēļas nogalē, bet iespējami arī izņēmumi. Lielas pilsētas okupācijai nepieciešami 30 – 50 tūkstoši karavīru ar visu tehniku. Šādu karakalpu masu pārvietošanai nepieciešams laiks. Tādēļ parasti šādas akcijas nenotiek vairākās republikās vienlaikus. Karastāvokļa uzturēšanai pietiek ar 5-7 tūkstošiem karavīru. Soda ekspedīcijas vienmēr tiek vadītas no Maskavas VDK. Pēc tam tiek atrasts kāds vainīgais armijas virsnieks, kuru publiski kaunina, bet nesoda. (Piemērs — ģenerālis Rodionovs, Viļņas garnizona komandieris.)
Nezinu, cik šī informācija ir patiesa. Katrā ziņā tā liekas loģiska. Nezinu, kas būs noticis Latvijā un Rīgā, kad mūsu avīze nonāks līdz lasītājiem. Skaidrs ir viens — ja valdība un tauta nolemj aizstāvēties pret agresiju, tas jādara organizēti un pēc iespējas profesionāli. Taču, manuprāt, labāk ir censties izmantot visas iespējas, lai novērstu asinsizliešanu. Un gatavoties masveida nepakļaušanās kampaņai, ja notiks apvērsums.
Oskars Hānbergs
