Saspīlēts stāvoklis Bulgārijā
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sofija (TASS). Kā ziņo aģentūra BTA, daudzos Bulgārijas rajonos stāvoklis ir saspīlēts. BKP CK, BTR Valsts padomes un Ministru padomes 1989. gada 29. decembra lēmumi nacionālajā jautājumā joprojām ir politiskās dzīves uzmanības centrā, izraisa asu reakciju un pretrunīgus vērtējumus Bulgārijas iedzīvotāju vidū. Streiki notikusi Haskovā, Vārnā, Kirdžali, Sumenā, Stara Zagorā un citās pilsētās. Tiek rīkoti gan lai apliecinātu atbalstu partijas un valdības lēmumiem, gan lai protestētu pret tiem.
Vairākos Bulgārijas rajonos izveidojusies sarežģīta situācija. Kā, runādams televīzijā, norādīja Bulgārijas parlamenta priekšsēdētājs S. Todorovs, tas izraisa bažas pilsoņos, visā tautā. Tautas sapulcei ir tiesības gaidīt gan no valdības, gan no centrālajiem un vietējiem, valsts orgāniem efektīvus pasākumus, kas būtu vērsti uz. sabiedriskās kārtības, miera un drošības aizsargāšanu, uz to,lai radītu normālus apstākļus iedzīvotāju darbam un atpūtai un garantētu normālu transporta un sadzīves dienestu darbību. Bulgārijas Tautas Republikā likumi ir obligāti visiem.
Es gribētu skaidri formulēt Bulgārijas parlamenta un valsts nostāju, teica S. Todorovs. Likvidējot izkropļojumus nacionālo attiecību jomā, kas bija saglabājušies no agrākā režīma, mēs neļausim nevienam to izmantot, lai sludinātu lozungus, kas būtu vērsti uz separātismu, vai, vēl ļaunāk, lai spertu konkrētus soļus šajā virzienā. Bulgārija ir un paliek vienota. Par šo jautājumu nevar būt nekādu diskusiju. Valsts padomes un Ministru padomes lēmumā ir skaidri pateikts, ka oficiālā valoda ir bulgāru valoda, lai gan sadzīves —kontaktos pilsoņi var lietot jebkuru valodu. Saprotams, ka tas ne vien rada nosacījumus līdztiesībai, bet arī nodrošina visiem pilsoņiem iespēju pilnvērtīgi iesaistīties politiskajā, sabiedriskajā, profesionālajā un kultūras dzīvē.
Pēdējie notikumi Kirdžali, Haskovā, Razgradā un citās pilsētās ir autoritārā režīma manipulāciju sekas, uzsvērts Bulgārijas Žurnālistu savienības paziņojumā. Režīms radījis nacionālo atsvešinātību un savstarpēju naidu. Daudzi no tiem, kas protestē pret 29. decembra lēmumu, ir godīgi cilvēki un patrioti, taču viņi nenojauš, ka viņu protesti saistīti ar tiesisko normu nezināšanu. Svarīgākās cilvēka tiesības netiek dotas vai atņemtas referendumu ceļā. Tās noteiktas Vispārējā cilvēka tiesību deklarācijā un līgumos, kā arī Bulgārijas konstitūcijā.
