Vardarbīga mobilizācija — iegansts piespiest mūs parakstīt savienības līgumu
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
8. janvāris. AP Tautas frontes frakcijā un plenārsēdē, apspriežot mobilizāciju, vairāki deputāti uzsver: divi notikumi — "melno berešu" īstenotā Preses nama ieņemšana un desantnieku iespējamā plosīšanās jāvērtē kā pakāpeniska apvērsuma sākums Latvijā.
Saprotams, ja PSRS bruņoto spēku galotnei tik vien rūpētu, lai virsniekiem armijā ir ko "dīdīt", viņi varētu dezertierus (likumīgi) un jauniesaucamos (nelikumīgi) tvarstīt, piemēram, Maskavā, jo šajā milzīgajā pilsētā puišu, kas izvairās no militārā dienesta, noteikti ir daudz vairāk nekā Latvijā.
AP pieņem lēmumu "Par PSRS bruņoto spēku speciālo vienību nelikumīgu ievešanu Latvijas Republikas teritorijā". Tajā: 1) uzdots valdībai darīt visu, lai aizsargātu alternatīvajā dienestā esošo iedzīvotāju dzīvību un drošību, 2) par attaisnotiem tiek uzskatīti alternatīvajā dienestā esošo puišu darba kavējumi, sākot ar 8. janvāri līdz īpaša AP lēmuma pieņemšanai, 3) izteikt prasību uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm, amatpersonām un iedzīvotājiem atteikties no jebkādas sadarbības ar militāristiem.
AP ar paziņojumu vēršas pie PSRS Augstākās Padomes un pasaules parlamentiem.
Frakcija «Līdztiesība" savu viedokli nepauž, jo, protestējot pret to, ka netiek steidzami apturēts valdības lēmums par cenu palielināšanu, tā šajā plenārsēdē nepiedalās.
Ir apdraudēta Latvijas Republikas demokrātisko institūtu turpmākā darbība, un AP pilnvaro priekšsēdētāja pirmo vietnieku Daini Īvānu, kas parlamenta uzdevumā ir ārzemēs, pārstāvēt Latvijas Republikas intereses pasaules valstu valdībās un parlamentos.
9. janvāris. Anatolijs Gorbunovs un deputātu grupa sāk sarunas ar kara komisariāta vadību un Baltijas kara apgabala pārstāvjiem.
10. janvāris. Juris Dobelis "LJ" informē — uz deputātu pieprasījumu ģenerālpulkvedis Jazovs atbildējis, ka Latvijā un Igaunijā papildu karaspēks nav ievests.
Tālavs Jundzis vakarā pēc AP Prezidija sēdes "LJ" saka: "Vietējā kara komisariāta vadība mūsu sarunās ir devusi pamatu uzskatīt, ka tā ir gatava respektēt likumu par alternatīvo dienestu. Taču pastāv nosacījums — jābūt kārtībai jauniesaucamo lietā. Nedrīkst pieļaut, ka Latvijā ir vairāk nekā 1600 puišu, kas nepakļaujas ne Latvijas Republikas, ne PSRS likumiem. Šāda situācija jau ilgāku laiku neapmierina arī parlamentu, un tāpēc Prezidijs šodien izveidoja speciālu darba grupu."
Jā, kārtības nav. Diemžēl mums joprojām nav savu kara komisariātiem līdzīgu struktūru, centrā un rajonos trūkst cilvēku, kas pilnībā pārzinātu darba dienestu.
Pagājušajā gadā deputāti gan mainīja Kriminālkodeksa un Civilkodeksa pantus, paredzot atbildību par alternatīvā dienesta nepildīšanu, taču vēl neviens jauneklis par izvairīšanos no darba dienesta nav tiesāts. Vaina meklējama arī pašos likumos, kuros pieļautas juridiskas neprecizitātes. Tāpēc nākamajā Prezidija sēdē tiks izveidota deputātu darba grupa, kas pati izstrādās jaunu likumprojektu, jo valdība nav izrādījusi iniciatīvu.
Tālavs Jundzis "LJ": "Kara komisariāta pārstāvji devuši cerības — ja viņu prasības tiks izpildītas, viņi vērsīsies pie savas augstākās pavēlniecības ar lūgumu Latvijā speciālās vienības neievest."
11. janvāris. Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ilmārs Bišers, AP Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Dobelis, republikas valdības pastāvīgais pārstāvis Jānis Peters un viņa vietnieks Andrejs Eizāns PSRS Aizsardzības ministrijā tiekas ar aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu un Ģenerālštāba priekšnieku Moisejevu. Atkārtoti tiek apstiprināta informācija, ka netiks paplašināts bruņoto spēku kontingents Latvijā.
Ministrs piekrīt, ka varētu tikt izveidotas komisijas jautājumos par Liepājas tirdzniecības ostas atjaunošanu un par dzīvojamo namu celtniecību demobilizētajām militārpersonām ārpus Latvijas. Saruna ir arī par Latviešu biedrības nama atdošanu tā likumīgajiem īpašniekiem.
Paredzams, ka 16. janvārī turpināsies AP deputātu grupas sarunas ar kara komisariāta un kara apgabala pārstāvjiem. Uzmanības centrā būs dezertieru problēma. Taču ir neīsti tā dēvēt puišus, kas karaspēka daļas pametuši viņu dzīvību apdraudošu apstākļu dēļ. Pēc kara komisariāta datiem, Latvijā pašlaik ir 200 bēgļu. Armijas pārstāvji aicina šos jauniešus atgriezties militārajā dienestā, piedāvājot iespēju dienēt Baltijas kara apgabalā. Tālavs Jundzis "LJ" sacīja: arī viņam esot zināmi vairāki puiši, kas būtu ar mieru to darīt. Tādējādi viņi izpildītu doto zvērestu dienēt PSRS bruņotajos spēkos. Daļa no tā sauktajiem dezertieriem nav izvēlējušies arī darba dienestu.
Līdz pavasarim Augstākajā Padomē plāno pieņemt jaunu alternatīvā dienesta likumu. Tajā būs paredzēts, ka puišu lielākā daļa dienēs robežu apsardzībā un policijā un tikai maza daļa tautsaimniecībā.
