Ierosinu!
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
1985. gada Dziesmu svētki bija liels notikums republikas kultūras dzīvē. Taču Dziesmu svētku repertuārs radīja neapmierinātību gan klausītājos, gan arī mākslas darbiniekos. Tā kā republikas Dziesmu svētki ir visas tautas dziesmu svētki, nevajadzētu uzspiest dziesmas, kuras klausītāji nevēlas. Tādēļ ierosinu sarīkot ar laikraksta «Padomju Jaunatne» palīdzību aptauju, proti — lūgt kolektīvus, atsevišķas personas iesūtīt vēlamo dziesmu sarakstu. Lai pati tauta nobalso, kādas dziesmas tā vēlas klausīties! Demokrātijas apstākļos uzskatu to par visideālāko variantu.
T. Pētersons
Redakcijas piebilde: Taisnība. Kam dziedāt dziesmas, kas nesilda un nestiprina?! Taču vai mēs visu varam noskaidrot ar balsošanu? Protams, būtu ļoti interesanti uzzināt, kuras dziesmas gribam klausīties un dziedāt, bet jāmeklē aizvien arī jaunas un nedzirdētas dziesmas. Pretējā gadījumā taču mūsu kordziedāšana «apstāsies»...
• • •
Tuvojas lielie Dziesmu svētki 1990. gadā. Man un arī ļoti daudziem citiem latviešiem būtu ļoti patīkami, ja tie izdotos par visinteresantākajiem un grandiozākajiem Dziesmu svētkiem Latvijā, tikai ar vienu noteikumu, lai tie būtu latviešu Dziesmu svētki. Kāpēc Latvijas valdība un partija nevarētu uz šiem svētkiem uzaicināt Amerikas latviešu korus? Un laikus aizsūtīt mūsu koru repertuāru? Es jau nedomāju, ka viņi būtu ar mieru dziedāt visas mūsu kora dziesmas, jo diezin vai viņiem tās visas patiktu un vai viņi tik īsā laikā spētu tās iemācīties. Kaut gan man jāatzīstas — es arī dziedu Ventspils ostas kultūras nama kori «Kalva» — es ceru pa šiem diviem gadiem iemācīties visu Dziesmu svētku repertuāru.
I. Grīnfelde
REDAKCIJAS PIEBILDE: Priekšlikums ir apdomās vērts. Gaidīsim Valsts kultūras komitejas viedokli šajā ziņā.
Vēstules apkopojusi
I. LEHMUSA
