Latvija un VDK. Turpmākais iespēju ceļš
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Dodam jums, cienījamie lasītāji, iespēju iepazīties ar šīm republikas VDK priekšsēdētāja S. Zukuļa sagatavotajām atbildēm uz jautājumiem. Jāatzīst gan, ka vietām manis iesniegto jautājumu forma ir nedaudz «rediģēta».
***
Jautājums: Pēdējie notikumi un tendences sakarā ar Zitas Ersas lietu? Vai šī lieta ir raksturīga vai tas ir liels izņēmums republikas praksē?
Atbilde: Šajā sakarībā ir ierosināta krimināllieta, kurā izmeklēšanu veic Rīgas garnizona kara prokuratūra, bet galīgu slēdzienu lietā dos tiesa. Tas tiešām ir ārkārtējs, bezprecedenta notikums VDK. Pēc mūsu ziņām Dreijers ir ievietots Baltijas kara apgabala hospitāli un pēc izmeklētāja lēmuma notiek viņa medicīniskā pārbaude Viņš atrodas izolācijā. Tādēļ runas par to. ka vīnam ir atsevišķa palāta ar telefonu, kā bija paziņots televīzijas pārraidē «Labvakar!», ir nepamatotas.
Jautājums: Republikas VDK atkarība no Maskavas. Vai tiek domāts par iespējamās patstāvības paplašināšanu?
Atbilde: Pēc sava statusa Latvijas PSR Valsts drošības komiteja ir Savienības republikāniskais resors, kas pakļauts republikas Ministru Padomei, Augstākajai Padomei un kā centralizēts orgāns — PSRS VDK.
Pašlaik sagatavošanas stadijā atrodas likumprojekts par valsts drošību un nolikums par VDK. Visas pārmaiņas republikas VDK statusā ir atkarīgas no tā, kā tas būs formulēts likumā.
Jautājums: Kādi pārbūves procesi VDK ir notikuši vai ir ieplānoti nākotnē?
Atbilde: Pārbūves procesi noris arī VDK. Vispirms jāteic, ka VDK ir jauna pieeja visā valsti un republikā notiekošajiem masu politizācijas procesiem, attīstoties demokrātijai un atklātumam. Aktīvi veicinām atklātumu mūsu darba jautājumos un to atspoguļojumu presē, radio, televīzijā. Šai nolūkā komitejā ir izveidota speciāla grupa sadarbībai ar masu informācijas līdzekļiem. Viens no pārkārtošanās virzieniem komitejā ir pārmaiņas kadru politikā. Mūsu operatīvajiem darbiniekiem ir augstākā, daudziem arī augstākā profesionāla izglītība. Ir mainīta mūsu kadru sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma. Prasības pret kadriem tiek paaugstinātas. Cenšamies panākt, lai darbinieki atteiktos no stereotipiem domāšanā, iemācītos strādāt jaunajos apstākļos. Jaunajā politiskajā un tikumiskajā gaisotnē, kas veidojas sabiedrībā. VDK sastāvā ir likvidēta apakšvienība cīņai ar ideoloģisko diversiju un izveidota jauna — padomju konstitucionālās iekārtas aizsardzības apakšvienība. Šis process atspoguļo tās principiāla rakstura pārmaiņas, kas izdarītas PSRS likumdošanā. Kā zināms, ir atcelts kriminālkodeksa 65. pants, kas paredzēja kriminālatbildību par pretpadomju aģitāciju un propagandu. PSRS Tautas deputātu I kongress apstiprināja grozījumus likumdošanā par kriminālatbildību par valsts noziegumiem, kur 7. pantā paredzēta atbildība par aicinājumiem vardarbīgi gāzt vai mainīt padomju valsts un sabiedrisko iekārtu. Tas nozīmē, ka pie kriminālatbildības var saukt tikai tās personas, kuras atklāti aicina vardarbīgi gāzt vai mainīt pastāvošo iekārtu. Līdz šim laikam republikas presē šis svarīgais likumdošanas akts nav publicēts un nav akceptēts Latvijas PSR Augstākajā Padomē.
Jautājums: Kāda ir patiesība par republikas VDK darbības piecdesmito, sešdesmito, septiņdesmito un astoņdesmito gadu sākuma dokumentāciju (respektīvi, arhīviem)?
Atbilde: VDK izpildīja savas likumdošanā noteiktās funkcijas, tas ir, novērst to noziegumu izdarīšanu, kuru izmeklēšana noteikta VDK kompetencei.
Runājot par cilvēkiem, kas norādītajā laikā tika tiesāti, varu paskaidrot, ka viņus tiesāja sakarā ar konkrētiem faktiem viņu darbībā, konkrētiem tai laikā esošās likumdošanas pārkāpumiem. Katras personas vainas pakāpi un soda mēru noteica tiesa. Tie pilsoņi, kuriem ir pretenzijas pret attiecīgiem tiesu lēmumiem, var griezties likumā noteiktā kārtībā prokuratūrā, lai tur tiktu izskatīts jautājums par viņu lietu pārskatīšanu.
Jautājums: Vai paredzat kādas totālas pārmaiņas savas organizācijas darbībā?
Atbilde: Kā jau teicu, pārmaiņas VDK darbībā notiek un turpmāk tiks izdarītas atbilstoši jaunajam likumam par valsts drošību un VDK tad, kad to pieņems PSRS Augstākā Padome vai Tautas deputātu kongress. Kā sabiedrībai jau zināms, tiek izstrādāta jauna krimināllikumdošana, kas precizēs arī VDK funkcijas.
Jautājums: Ko darīja un ko pašreiz dara VDK augstskolu kuratori (man pašam studiju gados bija ar tiem darīšana)?
Atbilde: Pēc esošā nolikuma par VDK komitejas aparātā tādu amatu kā jūsu nosauktie «kuratori» nebija un nav. Šis nosaukums acīmredzot ir radies sadzīvē. Augstskolas un citas mācību iestādes nav VDK speciālu interešu objekti.
Jautājums: Jūsu galvenās darba problēmas pašlaik, par ko galvenokārt uztraucaties, domājot par Latviju?
Atbilde: VDK kompetencē ietilpst cīņa pret 18 kriminālkodeksa pantos noteiktiem noziegumu veidiem. Bez tam kopīgi ar Iekšlietu ministriju un prokuratūru mēs piedalāmies vēl 15 noziegumu sastāvu apkarošanā. Pamatā šeit ir runa, kā tas noteikts likumdošanā, par sevišķi bīstamiem un citiem valsts noziegumiem. Pašreiz sakarā ar valsti notiekošo pārbūves procesu mums ir izvirzīts jauns uzdevums: šā procesa aizstāvēšana. VDK sastāvā izveidotajai padomju konstitucionālās iekārtas aizsardzības apakšvienībai ir šādi uzdevumi: atklāt un nepieļaut ārzemju speciālajiem dienestiem radīt un izmantot organizētus pretvalstiskus grupējumus; brīdināt un novērst atsevišķu personu naidīgu darbību, kura vērsta uz padomju valsts un sabiedriskās iekārtas graušanu vai grozījumiem vardarbīgā ceļā; atklāt un nepieļaut teroristiskas akcijas, piedalīties ar saviem specifiskajiem spēkiem un iespējām masu nekārtību novēršanā; vērsties pret jebkuriem pretlikumīgiem ekstrēmistiskiem izlēcieniem, ja tas skar valsts konstitucionālo iekārtu; cīnīties pret organizēto noziedzību.
Sevišķa uzmanība tiek pievērsta cīņai pret mēģinājumiem izprovocēt akcijas ar šaujamieroču un sprāgstvielu lietošanu. Sakarā ar mūsu sniegto informāciju par šaujamieročiem, patronām, sprāgstvielām, kas tika atrastas milicijas veiktās kratīšanas laikā pie pilsoņa Leo Hiršsona, varu paskaidrot, ka pašreiz izmeklēšanu krimināllietā Hiršsona apsūdzībā izdara Latvijas PSR Prokuratūra, kuras uzdevumā VDK izmeklētāji veic atsevišķas izmeklēšanas darbības. Attiecībā uz izteiktajiem apvainojumiem, ka VDK cenšas diskreditēt LSDSP sakarā ar tās darbības atjaunošanu republikā, varu pateikt, ka VDK nekādi nedarbojas pret jebkurām sabiedriskajām organizācijām, kuras nevēršas pret valstī notiekošo pārbūves procesu. Mēs darām un darīsim arī turpmāk visu, lai nerastos situācijas, kas novestu pie vardarbības un asinsizliešanas. Šīs domas ir pirmajā vietā, kad ir runa par Latviju. Domājot par mūsu republikas attīstību, uzskatu, ka ir nepieciešami tālāki grozījumi PSRS Konstitūcijā, lai nodrošinātu Latvijas suverenitāti. Savienībai jābūt suverēnu sociālistisku republiku brīvprātīgai federācijai uz savienības līguma pamata.
Jautājums: 1987. gadā izsūtītie latvieši, kuri pašreiz ir VFR, ASV, Kanādā, — jūsu viedoklis par viņu atgriešanos?
Atbilde: Jūsu minētie cilvēki 1987. gadā izbrauca uz ārzemēm dažādu apsvērumu dēļ pēc pašu vēlēšanās. Attiecībā uz atgriešanos — tas atkarīgs no viņu gribas un likumā noteiktas kārtības.
***
«Cienījamie lasītāji, man personiski nav pieņemams vismaz divu faktu interpretējums šais atbildēs. Vispirms jautājums par VDK kuratoriem augstskolā. 1987. gada sakarā ar savu darbību reliģijas jomā es tieši no LVU Filoloģijas fakultātes tiku ar attiecīgu melno volgu (protams, tādējādi man tika parādīts liels gods!) divu vīru pavadībā aizvizināts līdz Rīgas VDK mītnei — «stūra» mājai un trīsarpus stundas tur tiku pratināts par to, ko un kāpēc esmu darījis. Cilvēks, kas to darīja, bija tieši atbildīgs par procesiem P. Stučkas LVU. Protams, šo cilvēku varētu arī nosaukt ar kādu citu vārdu, tomēr fakts par viņa kādreizējo esību (bet varbūt tomēr arī par tagadējo?!) nav noraidāms. Domāju, ka to Latvija varētu apstiprināt daudzi jo daudzi ar līdzīgu «pieredzi».
Otrkārt, būdams šogad Minsterē un izrunājies tur ar Rožkalnu un Ginteru ģimenēm (tās tur ieradās tieši 1987. gadā), kā arī uzzinājis informāciju par Cirveļu ģimeni (tai bija līdzīgs liktenis) — varu apgalvot, ka šo ģimeņu aizbraukšanu attiecīgajā gada no Latvijas nu nekādi nevarētu nosaukt par brīvprātīgu. Jā, arī šeit tomēr vēl ir pietiekami daudz faktu un liecinieku.
Sarunā, kura risinājās brīdī, kad man tika iesniegts šis teksts, S. Zukulis arī kategoriski noliedza, ka sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Latvijā ir bijušas jelkādas cilvēku vajāšanas reliģisku motīvu dēļ no VDK puses. Un ka VDK darbinieki visus šos gadus gluži vienkārši ir ievērojuši esošo likumdošanu. Ja arī kādas kļūdas ir bijušas, tad tikai tādēļ, ka nepareizi bijuši šie likumi…
Lūdzam jūs rakstīt, ja jums ir kādi precizējumi, papildinājumi pie S. Zukuļa teiktā intervija vai arī jums ir fakti, kas pierāda, ka viņam nav bijusi taisnība, vai arī gluži otrādi — parāda, ka viņam tāda ir bijusi…
Šķiet, ka tieši pašreiz ir tas brīdis, kad Latvija par šiem jautājumiem beidzot tomēr būtu jāsāk runāt.
Uz jūsu faktoloģisko informāciju ļoti cerot –
ARNIS ŠABLOVSKIS
M. BĒRSONA foto (LATINFORM)
* S. Zukulis 1987. gada 23. augustā. Šodien tajā laikā notikušo republikas VDK priekšsēdētājs komentē šādi: «Jā, nu tā laika notikumi, tik plašas un masveida demonstrācijas; tas viss mums patiešām bija ļoti negaidīti.»
ULDA BRIEŽA foto
