«Vox populi...»?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
– Laikā, kad visā valstī notiek PSRS Augstākās Padomes deputātu kandidātu izvirzīšana, mēs jūs esam aicinājuši uz deputāta atsaukšanas akciju, – tā šā gada 14. februārī pulksten 16.15, sākot Rīgas Politehniskā institūta darbinieku un studentu kopīgo mītiņu, sacīja RPI zinātniskā komunisma katedras vadītājs, docents, institūta Tautas frontes nodaļas koordinācijas padomes priekšsēdētājs Uldis Augstkalns. – Šodienas mītiņu arī varētu vērtēt kā centienu atgūt kaut daļu pašcieņas, kas zaudēta pirms pieciem gadiem, kad A. Pelšes Rīgas Politehniskā institūta kolektīvam tika dots norādījums par PSRS Augstākās Padomes deputātu izvirzīt Augustu Vosu. Pirmo reizi kolektīva attieksmi pret deputātu A. Vosu oficiāli izteica RPI partijas konferences rezolūcija 1988. gada novembrī. Rezolūciju par A. Vosa darbību Latvijā laika posmā no 1966. gada līdz 1984. gadam pieņēma arī LTF RPI nodaļas dibināšanas konference. Taču neviens no šiem forumiem nebija juridiski tiesīgs pieprasīt deputāta atsaukšanu. Arī šodienas mītiņam nav tādu tiesību, taču mūsu mērķis ir gūt visu mītiņa dalībnieku atbalstu RPI darba kolektīva sanāksmes vai tā delegātu sapulces sasaukšanai. Apzinoties, ka visas deputāta atsaukšanas procesa stadijas sakarā ar vēlēšanu termiņa izbeigšanos varam arī nepaspēt realizēt, mēģināsim vismaz brīdināt sabiedrību par deputātu izvēles nozīmīgumu un reāli demonstrēt deputātu atsaukšanas procesa norisi, lai nākotnē, ja šāda nepieciešamība rastos, citi varētu mācīties no mūsu kļūdām un pasteidzināt birokrātiskā mehānisma darbību.
Nākamais runātājs profesors Rolands Rikards atgādināja mītiņa dalībniekiem Džordža Orvela vārdus: «Brīvība ir iespēja teikt, ka divreiz divi ir četri. Ja tas atļauts, viss pārējais ir atļauts.»
Viņš aicināja novērtēt ne tikai A. Vosa, bet arī citu deputātu darbību, jo šodien galvenais ir atrast cēloņus, ne tikai cīnīties ar sekām.
– Mēs visi kritizējam A. Vosa darbības sekas, – turpināja R. Rikards. – Demogrāfisko katastrofu, ekonomikas krīzi, tautas dzīves līmeņa pazemināšanos, lauksaimniecības sagrāvi, bet kur ir tā visa cēloņi? Cēloņi ir nestaļinisma politikas realizācijā – tās politikas, kuras viens no aktīvākajiem realizētājiem bija arī Augusts Voss. Mēs prasām atsaukt A. Vosu kā deputātu. Patlaban, kad mēs veidojam jaunu deputātu korpusu, ir jāpanāk, lai viņu vidū nebūtu neviena, kas darbotos pret tautas interesēm.
Runātājs aicināja saliedēties priekšvēlēšanu kampaņā ap Latvijas Tautas fronti. Šogad Latvijas PSR Augstākajai Padomei ir jāpieņem vairāki likumi, kas var izrādīties vitāli svarīgi latviešu tautas nākotnei, tādēļ R. Rikards aicināja atsaukt arī no LPSR Augstākās Padomes tos deputātus, kuri nepārstāv tautas intereses.
Latvijas Nacionālās neatkarības kustības valdes padomes loceklis Eduards Berklavs pastāstīja mītiņa dalībniekiem savas atmiņas par to laiku, kad viņam bija nācies strādāt kopā ar A. Vosu. Runājot par A. Vosa personiskajām īpašībām, A. Berklavs uzsvēra, ka A. Voss jebkuros apstākļos savu paša labumu vienmēr vērtējis augstāk par savas tautas labklājību. Runātājs atgādināja, ka A. Voss ir viens no uzticamākajiem A. Pelšes audzēkņiem un viņa iesāktā darba turpinātajiem. A. Pelše un A. Voss bija tie, kurt pārtrauca mūsu republikas dzīves normalizēšanu, kas bija uzsākta piecdesmitajos gados. Tieši A. Vosa vadības laikā Latvijā nevienu gadu ieceļotāju skaits nebija mazāks par 30 tūkstošiem. Tieši viņa darbības laikā Latvijā tika uzceltas neskaitāmās ekonomiski nepamatotās rūpnīcas un iznīcinātas latviešu zemnieku viensētas.
Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Genādijs Burovs protestēja ne tikai pret A. Vosa darbību Latvijā, bet arī pret tiem viņa pēctečiem, kuri joprojām cenšas kavēt pārbūves gaitu republikā.
– A. Vosa darbības kaitīgās sekas mūsu republikā šodien nesaskata vienīgi tie, kas vēl snauž stagnācijas laiku miegu, kā arī tie, kurus ar šo laiku saista nepelnītās sociālās privilēģijas, – teica RPI TF nodaļas koordinācijas padomes prezidija loceklis Kārlis Šadurskis. – Diemžēl citāda ir attieksme pret šo cilvēku Maskavā. Tādēļ mums ir jācenšas panākt, lai pēc iespējas objektīvāku ainu par tautas attieksmi pret A. Vosu saņemtu Maskavā. Tad lielākas būs cerības, ka pēc jaunajām vēlēšanām viņu beidzot izvadīs «godam nopelnītajā» personālajā pensijā. Tagad, tiekoties ar augstiem partijas darbiniekiem, tiklīdz tiek uzdots jautājums, kas skar A. Vosu, skan atbilde: «Viss jūsu pašu rokās!» Bet nedrīkst izlikties, ka bieži nav divu dažādu demokrātijas mērauklu. Ja arī mēs pagaidām esam gandrīz bezspēcīgi pret tādu deputātu ievēlēšanu, kam vienaldzīgs tautas liktenis, mums ir jāiemācās viņus atsaukt. Tikai tad, kad sāks normāli funkcionēt kaut viens tautas labas gribas izpausmes mehānisms, būs pamats teikt, ka notiek demokratizācija, kam jāietver totalitārisma demontāža.
Mītiņa dalībnieki vienbalsīgi pieņēma šādu rezolūciju:
«Mītiņa dalībnieki uzskata, ka A. Voss ir visciešākā veidā saistīts ar stagnācijas periodu Latvijā un nes lielu daļu atbildības par pašreizējo ekonomiskās, ekoloģiskās un demogrāfiskās krīzes stāvokli republikā. Mūsuprāt, deputāta Augusta Vosa darbība vērtējama kā antikonstitucionāla, jo pārkāpti šādi Latvijas PSR Konstitūcijas panti: par demokrātijas izvēršanu, atklātuma paplašināšanu un pastāvīgu sabiedriskās domas ievērošanu – 9. pants; par apkārtējās vides, dabas bagātību aizsardzību un to racionālu izmantošanu – 18. pants; par mākslinieciskās jaunrades brīvību – 45. pants; par deputāta atskaitīšanos saviem vēlētājiem un kolektīviem, kas viņu izvirzījuši par deputāta kandidātu – 96. pants. Tāpēc uzskatām, ka PSRS Augstākās Padomes deputāta Augusta Vosa darbība ir pretrunā ar Latvijas tautas interesēm, un aicinām 1989. gada 21. februārī pulksten 16.30 Rīgas Politehniskā institūta aktu zālē sasaukt pasniedzēju, darbinieku un studentu kolektīva delegātu konferenci, lai likumā noteiktajā kārtībā atsauktu deputātu Augustu Vosu.»
Varbūt patiešām – «Vox populi – vox dei»?
Ieva Zvīdre
