Pučs — ceļš uz «banānu» republiku
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir dažādas versijas par to, kā noticis valsts apvērsuma mēģinājums Savienībā. Izteikt minējumus var katrs. Kurš būs gaišreģis, to uzzināsim pēc gadiem. Lūk, viens minējums par notikušo.
— Pienāks laiks, un uzzināsim, ka šo puča teātri organizējis Gorbačovs, ka vienīgais liecinieks šajā lietā ir Pugo, kurš veiksmīgi novākts. Uz viņu novels visu atbildību, kā uz galveno organizētāju un kūdītāju.
— Kāpēc Gorbačovam tas bija vajadzīgs?
— Lai novāktu veco ortodoksālo brigādi, kas traucēja viņa reformām. Citu komandu savulaik viņš nevarēja izvēlēties, jo nebija pārliecināts, vai tauta sapratīs viņa reformas. Tagad tauta ir sapratusi. Tiesa gan, Jeļcins kļuvis par pirmo zvaigzni, Gorbačovs — par otro. Pieļauju, ka Gorbačovs, redzēdams, ka viņa domubiedri — Jakovļevs, Ševardnadze un citi — saņem pretsparu visām reformām, izplānoja šādu variantu. Tas bija saistīts ar risku, taču citas izejas, kā ātri atbrīvoties no visās varas struktūrās esošajiem konservatoriem, viņam varbūt arī nebija.
— Bet tagad visiem šķiet, ka notikumi beidzot sāk virzīties ātrāk.
— Jā, tauta kliedz «urrā» Gorbačovam, Jeļcinam un mūsu Augstākajai Padomei. Bet mani satriec tas, ka tauta tika maldināta divas dienas, un maldināšana turpinās. Piemēram, tikai «LJ» un «Atmoda» publicēja LR Konstitucionālā likuma pareizo variantu, pat «Diena» publicēja projektu. Ir atšķirība, vai 1922. gada Satversme ir LR valstiskais vai starptautiski tiesiskais pamats…
Kārtējo reizi tautai tika uzliktas rozā brilles — tās glābējs ir Gorbačovs, Jeļcins un krievu tauta. Arī latviešu tautas glābēja esot krievu tauta, jo galvenie notikumi risinājās Maskavā. Mums ar viņiem jādraudzējoties, jāslēdz līgumi ar Austrumiem…
— Bet vai ekonomiskie līgumi ar Austrumiem mums nav vajadzīgi?
— Ne jau ilgtermiņa ekonomiskie līgumi. Politiskos līgumus, šķiet, mūsu bailīgie deputāti nenoslēgs. Taču virzība ir tāda, lai Baltiju pārvērstu par «banānu» republikām, un tad savienība izveidotu placdarmu lēcienam uz Rietumiem. Bet Eiropā mēs tad nebūsim vēl ilgi.
— Kā tu prognozē mūsu valdības turpmāko rīcību?
— AP un valdība sāks uzturēt intensīvus un plašus sakarus ar Krieviju, nostiprinās reāli konfederatīvas attiecības ar savienību. Nē, nekādu savienības līgumu neparakstīs. Dzīve te būs laba. Šādas republikas pilsoņi būs paēduši. Bet arī visiem ārvalsts pilsoņiem te būs labi, un viņi par savām tiesībām tad cīnīsies vēl trakāk nekā ortodoksāļi.
— Kad šī cīņa var sākties?
— Līdzko mēs centīsimies pieņemt likumus, kas atbilst LR pilsoņu un latviešu nācijas interesēm, piemēram, Valodu likumu, aizstāvēt likumīgo īpašnieku intereses.
— Ko tu ieteic?
— Nekādus ilgtermiņa ekonomiskos līgumus ar Austrumiem, citādi mēs turpināsim barot dižo krievu tautu, tāpat kā tagad.
— Tavs viedoklis ir nepopulārs…
— Bet tas ir jāpauž, jo latviešu tauta ir lētticīga, tā tic visam, ko pasaka kādas autoritātes. Es negribu teikt, ka neko neesam ieguvuši no šī puča teātra. Tā ātrāk varēja tikt vaļā no visiem tiem prusakiem un mūdžiem. Taču nevajag pārāk ilgi dzīvot ar rozā brillēm uz acīm.
Pierakstīts 23. augustā.
M. Nelsone
