Vai viegli dzīvot demokrātijā?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
PSRS tautas deputātu vēlēšanas Rēzeknes 313. nacionāli teritoriālajā apgabalā pirmajā kārtā parādīja, ka ir gan grūti, gan interesanti. Dažiem liekas ļoti negaidīti, ka vēlēšanu cīņā, kas mūsu pusē norisa starp LKP Rēzeknes pilsētas komitejas pirmo sekretāru Z. Petkeviču, Rēzeknes rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju G. Klindžānu un ceļu inženieri V. Kononovu, pēdējais guva iedzīvotāju vislielāko uzticību. Par viņu balsoja 42 procenti, par Z. Petkeviču — 34 procenti, bet par G. Klindžānu — 18 procentu vēlētāju.
Secinājums: Vladimirs Kononovs ar savu erudīciju un konsekvenci ir krietni pārāks par saviem konkurentiem. To sacīdams, es nepaužu savas personiskās simpātijas. Par manis sacīto priekšvēlēšanu sapulcēs varēja pārliecināties tūkstošiem cilvēku.
V. Kononovs, kuru līdz izvirzīšanai par deputāta kandidātu reti kāds pazina, ir vislabākais internacionālisma paraugs! Šāds krievs vienmēr būs mūsu, latviešu, draugs, jo aizstāv republikas pamatnācijas vitālās intereses, neaizskarot arī citu tautu intereses.
V. Kononovs iestājas par pārbūvi bez atskatīšanās, ko teiks «tur augšā», bez kompromisiem, jo saprot, ka citas iespējas sabiedrības atveseļošanai vairs nebūs. Tas — īsumā.
KAS LIEK BŪT PIESARDZĪGAM?
Mani šobrīd uztrauc metodes, ar kādām, gatavojoties nākamajai vēlēšanu kārtai, tagad darbojas viņa cienījamais konkurents. Runa ir par politiskās kultūras līmeni, kāds patlaban valda partijas pilsētas komitejā. Nevaru apgalvot, ka LTF biedri vienmēr darbojas izsmalcināti, bet kaut ko tādu sagaidīt partijas komitejā…
Mani, Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas partijas organizācijas sekretāru, uz 27. martā, tas ir, nākamajā dienā pēc vēlēšanām, steidzīgi sasaukto partijas sekretāru ārkārtas sanāksmi, neaicināja. Kā saprotu, tas tika darīts tāpēc, ka esmu partijas Rēzeknes pilsētas pirmā sekretāra spēcīgā konkurenta V. Kononova uzticības persona. Un vēl turklāt — esmu komunists, LTF biedrs. Bet es, uzzinājis par šo sapulci uz ielas, dabiski, izmantoju savas tiesības — uz sanāksmi tomēr aizgāju.
Instruktīvajā sanāksmē, kur uztrauktā tonī tika runāts vienīgi par vēlēšanu rezultātiem, es dabūju dzirdēt, ka notiekot cīņa starp partiju un LTF (!!!). Lūk, kā! Tādi atbildīgi darbinieku paziņojumi man atgādina bēdīgi slavenos notikumus 23. un 25. februārī Rīgas ielās. Es tā klusi pats sev pajautāju: no kurienes tad nāk iespējamās konfrontācijas briesmas?
Iznāk — tas nekas, ka Kononovs ir komunists, partijas pirmorganizācijas biroja loceklis, darba kolektīva padomes priekšsēdētājs… Visu šiem biedriem, kā redzams, izšķir tas, ka viņš ir LTF Rēzeknes nodaļas Domes līdzpriekšsēdētājs. Vai partijas pilsētas komitejai tas šķiet tik peļami? Es jau nekā slikta nesaskatīju tajā apstāklī, ka pēc sapulces pirmorganizāciju sekretāri tika saukti pie saviem kuratoriem individuālai «apstrādei», bet, kad atskan paziņojumi, ka ir jānomaina visi tie aģitatori, kuru iecirknī ļaudis nav balsojuši par biedru Petkeviču, tad tas jau līdzinās vismaz demokrātijas parodijai, ja ne daudz vairāk.
Partijas pilsētas komitejas otrais sekretārs V. Janduļins paziņoja, ka cīņā pret Kononovu esot jāizvēlas tādas metodes, kas pirmajam sekretāram nestu uzvaru, jārīkojas tā, kā jau politiskā cīņā pienākoties... Cīņā pret ko? Vai pret kristīgo demokrātu partiju Vācijas Federatīvajā Republikā? Vai pret savas — Komunistiskās partijas biedru?
V. Janduļins, operējot tikai ar tenkām, nevarēdams precīzi citēt nevienu Kononova izteicienu, sanāksmē žonglēja ar «ziņām», ka Kononovs ievēlēšanas gadījumā esot solījis… ārzemju preces jaunatnei, teicis, ka krievi «esot zemas kultūras cilvēki», lamājis partiju. Visus šos «piemērus» pavadīja Janduļina vārdi: «Es jau tieši pateikt nevaru, bet Kononova doma apmēram tāda varētu būt.» Un tā rīkojas partijas komitejas otrais sekretārs?…
Ja tādas nostādnes nāk no LKP Rēzeknes pilsētas komitejas pirmā un otrā sekretāra, tad viela pārdomām ir!
Es nerakstu to visu, cīnīdamies tikai par Kononovu, lai viņš uzvarētu papildu vēlēšanās. Daru to arī tāpēc, ka būtu negodīgi, ja neviens neuzzinātu, kas notiek mūsu vēlēšanu apgabalā ar partijas komitejas ziņu, kāpēc vieni drīkst apmelot citus, bet citi nedrīkstētu teikt taisnību. Līdz ar to es vēlreiz pārliecinos, ka LTF šodien ir galvenais «logs», pa kuru var ieplūst svaigi vēji mūsu rajona sasmakušajā politiskajā atmosfērā. Es, naivais, biju cerējis, ka XIX Vissavienības partijas konferences lēmumi attiecas arī uz partijas Rēzeknes pilsētas komitejas aparāta darbiniekiem. Protams, politiskā kultūra jāmācās arī LTF, bet kas tautu mācīs būt patiesai cīņā par saviem mērķiem, ja to nedarīs mūsu sabiedrības «vadošais un virzošais spēks», par kādu mums mācīts uzskatīt partiju.
A. SEIKSTS,
PSKP biedrs kopš 1962. gada,
LTF Rēzeknes nodaļas Domes loceklis,
PSRS tautas deputāta kandidāta V. Kononova uzticības persona
P.S. Tekstā minētajos faktos lūdzu redakciju nevainot. Es atbildu par visu, kas te teikts.
A. S.
***
Vakar iegriezos dažos Rēzeknes vēlēšanu iecirkņos. Tur joprojām rit saspringts pirmsvēlēšanu darbs. No jauna tiek aizpildīti pēdējie ielūgumi vēlētājiem, jo 2. aprīlī notiks atkārtotas vēlēšanas 313. Rēzeknes nacionāli teritoriālajā apgabalā. Pirmsvēlēšanu cīņā atkal tiekas inženieris V. Kononovs un partijas Rēzeknes pilsētas komitejas pirmais sekretārs Z. Petkevičs. Vēlēšanu komisiju locekļi un aģitatori teic, ka divi pirmie vēlēšanu mēneši bijuši mazāk saspringti nekā šī pirmsvēlēšanu nedēļa. Dažos iecirkņos vēlēšanu komisijas ir pateikušās aģitatoriem un šo svarīgo uzdevumu uzticējušas nupat izraudzītiem cilvēkiem. Bet darba kolektīvos notiek partijas sapulces. Vairākos Rēzeknes rūpniecības uzņēmumos viennozīmīgi tiek aģitēts tikai par vienu no kandidātiem — Z. Petkeviču. Tiek apelēts pie vēlētāju — komunistu sirdsapziņas, nepārprotami norādot, par ko balsot.
Ir arī tāds viedoklis — ja V. Kononovs ir īsts komunists, tad viņam jāatkāpjas par labu otram kandidātam… Šīsnedēļas panika vietējās partijas organizācijās diezin vai spēs daudz ko mainīt, varbūt vienīgi tad, ja spiediens būs pietiekami spēcīgs. Taču atcerēsimies to, ka šīs vēlēšanas ir demokrātijas mācībstunda, tādēļ lūgums vēlētājiem: esiet organizēti, neaizmirstiet uz iecirkni paņemt līdzi ielūgumus un personas apliecības (pēc 1. vēlēšanu iecirkņa datiem, pirmajā kārtā dokumentu trūkuma dēļ nav piedalījušies 17 procenti vēlētāju)! Un vēl — neaizmirstiet, ka arī jūsu vecie un slimie tuvinieki grib nodot balsis par savu kandidātu, tādēļ neuzskatiet par apgrūtinājumu atgādināt vēlēšanu komisijai, ka viņus kāds gaida arī mājās! Lai 2. aprīlī jūsu izvēli diktē tikai sirdsapziņa!
I. KALVEITE
