Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1990)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aizvadītā nedēļa Lietuvā ir viens vienīgs Gorbačovs. Un ar viņa vārdu Lietuva ir visā pasaulē. Taču šā cilvēka gaidīšana bija visai dīvaina.
Jaungada naktī televīzija demonstrēja pašdarbības leļļu teātra uzvedumu, kura saturs īsumā bija tāds: Betlēmē guļ tikko piedzimis bērniņš — Lietuvas komunistiskā partija. Pie viņa ierodas trīs karaļi no PSRS, lai izrēķinātos.
Pēc šīs izrādes sākās uzbrukumi televīzijai par to, ka zilajos ekrānos ir demonstrēta «šāda» izrāde, jo, lai kā slēp savu verga dvēselīti, kādā brīdī tā vienalga parādās. 6. janvārī pie Viļņas sporta pils notika «Jedinstvo» un «nakts partijas» organizētais mītiņš. Viņu demokrātijas spēles ir zināmas visai Lietuvai, tāpēc cilvēki, kas atradās sporta pilī, tikai smējās par notiekošo. Mītiņa dalībnieki pieņēma rezolūciju «Partijas vienotībā — pārbūves liktenis», kurā tika prasīts, lai PSKP pieņem izšķirīgus lēmumus. Kā šos «patriotus» vērtē Lietuva, parādīja reitings. Maksimālais punktu skaits, ar kādu novērtēja vienu no kustības līderiem, bija 54. Bet Brazauska reitings — 89. LKP, kā reitings bija 16. decembra beigās (pēc atdalīšanās no PSKP) — 73.
8. janvārī Viļņā ieradās Politbiroja locekļu grupa. PSKP CK sekretāram V. Medvedevam dažu mēnešu laikā nācās otru reizi būt Lietuvā. Politbiroja locekļi sāka gatavot augsni augstā viesa sagaidīšanai. Viņi uzturējās Ignalinas AES, tikās ar Viļņas rūpnīcu pārstāvjiem. Lai cik paradoksāli tas būtu, bet viņus pavadīja arī «nakts partijas» pagaidu sekretārs Mīkols Burokevičus. Šķiet, viņam tāds gods pat sapņos nebija rādījies.
Īsi pirms M. Gorbačova ierašanās «Sajūdis» Seimā tika nolemts par godu ģenerālsekretāra vizītei noorganizēt mītiņu ar devīzi «Brīvību un neatkarību Lietuvai!».
Pienāca 11. janvāris, un Lietuva sagaidīja M. Gorbačovu. Visu republikas avīžu virsraksti liecināja par to, ka vizīte Lietuvā ir nozīmīgākais notikums M. Gorbačova 1767 valdīšanas dienu laikā. Mītiņā sanāca kopā ne tikai lietuvieši — ar saviem trīskrāsainajiem karogiem, bija ieradušies arī latvieši un igauņi. Diemžēl laikā, kad brāļu tautas apliecināja savas tiesības uz pašnoteikšanos. M. Gorbačovs pustukšā zālē tikās ar radošo inteliģenci. Visus, kas bija ielūgti uz šo tikšanos, izfiltrēja caur īpašiem filtriem. Taču tik un tā vismaz Viļņas universitātes prorektors R. Poviļonis pateica to, ko vēlas Lietuva un lietuvieši.
Gorbačovs iesākumā bija ļoti stingrs, tad pēc kārtējās neveiksmīgās frāzes zāle sakustējās, Gorbačovs brīdināja — visa pasaule redz, cik «atturīgi» ir lietuvieši.
Pēc Gorbačova domām, viss, kas notiek Lietuvā, ir kādas ļaužu grupas avantūra. Taču izrādījās tā, kā viņš pats arī teica: «Es nevaru būt vairāk lietuvietis nekā jūs!»
Gorbačovs tikās ar apkures aparatūras rūpnīcas darbiniecēm. Komunistu sastāvs šajā uzņēmumā procentuāli ir šāds: lietuvieši — 26,1 procents, krievi — 36,1 procents, poļi — 16,6 procenti. Par LKP PSKP sastāvā ir 56 procenti no šajā rūpnīcā strādājošiem komunistiem. Šo tikšanos translēja Centrālā televīzija, taču bija izgrieztas tās vietas, kur runātāji uzstājās par patstāvīgu LKP.
Kāpēc M. Gorbačovs izvēlējās apmeklēt Šauļus, nevis Kauņu, tas zināms tikai viņam. Taču Šauļi sagaidīja ģenerālsekretāru ar lozungiem «Brīvību Lietuvai!» un skandinot «Brazausks! Brazausks!».
Sarunājoties ar cilvēkiem ielās, Gorbačovam nācās dzirdēt vārdu «brīvība», tādēļ beigu runā viņam grūti bija apgalvot, ka tauta nezina, par ko runā inteliģence. Partijas aktīva sēdē runāja «Sigmas» strādnieks Launo Vebra, kurš teica, ka «Gorbačovam vajag vairāk klausīties, nevis pamācīt». Gorbačovs uz to reaģēja šādi: «strādnieks pats to nevarēja izdomāt, kāds viņa vietā ir uzrakstījis runu.»
Gorbačovs daudz runāja par ekonomiskajām saitēm, kas pārtrūks, ja Lietuva izstāsies no PSRS, bet, domājams, viņš saprot, ka norobežoties netaisāmies. Pirmo reizi šeit Lietuvā Gorbačovs akcentēja domu par izstāšanās mehānismu. Tas ir vizītes pozitīvais moments. Taču liekas cerības nelolojam.
Diezin vai brīvību tik viegli varēs iegūt. Kad Gorbačovs ierunājās par PSKP vienotību, par to, ko darīs Brazausks, kad notiks PSKP CK kongress, mēs tikai smaidījām. Viņš izteica retorisku jautājumu: vai tad viņš šajā laikā lasīs avīzes? Nē, nelasīs.
Vakar notikušajā LKP sesijā Aļģirdu Brazausku ievēlēja par Lietuvas Augstākās Padomes priekšsēdētāju. Tā nu mums ir jauns prezidents. Suminiet!
GENRIKA VAĻICKAITE,
zinātnes un kultūras nodaļas korespondente
