Vai jaunas iezīmes?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kā frakcijā paplašināt demokrātiju un padarīt savu darbu efektīvāku — par to parlamenta Tautas frontes grupējums diskutēja otrdienas vakarā notikušajā sēdē. Tika arī apspriests teksts, kuru deputāti ierosinās pieņemt kā atbildi PSRS Augstākajai Padomei pēc tās aicinājuma atcelt 14. novembra lēmumu.
Sanāksmē deputāti atzina, ka frakcija nedarbojas kā politiska vienība, kurai jāīsteno Latvijas neatkarība. Šajā sakarā Ivars Silārs «LJ» teica:
— Uz ikvienu likumprojektu deputātiem būtu jāraugās saistībā ar 4. maija Deklarāciju. Frakcijas sēdēs visiem kopā vajadzētu iepazīties ar konkrēta likuma politiskajiem akcentiem, pārspriest tos un panākt vienošanos, bet ekonomikas un finanšu fineses atstāt likumprojekta veidotāju un attiecīgās komisijas ziņā.
Juris Dobelis ieteica radīt frakcijas valdi (nosaukums nosacīts). Tās pienākumos būtu arī politiskās virzības «kopšana», Dzintars Ābiķis ierosināja valdi radīt kā jumta struktūru, kurā atrastos frakcijas dažādo grupu pārstāvji. Tika nolemts, ka veidošanas principi vēl ir apsverami un katram jāiesniedz priekšlikums, kā to darīt. Rezultāta trūkums liecina — sēde varēja būt labāk sagatavota.
Reizē jaunā struktūra frakcijas darbību padarīs demokrātiskāku. Jānis Kinna «LJ» atzina:
— Laika gaitā sanācis, ka metodes, kuras plenārsēdēs lietojam pret opozīciju, izmantojam arī paši savā vidū.
Lietuvas un Igaunijas parlamentos tautas kustību frakcijas sašķēlušās, bet cik stipra ir Tautas frontes deputātu vienība Latvijas Augstākajā Padomē?
— Kritiskākajam posmam tikts pāri. Frakcijas nosacītu stabilitāti nodrošināja tas, ka partiju savstarpējās cīņas palikušas ārpus parlamenta, — mūsu laikrakstam sacīja Jānis Kinna, kurš Jāņa Dineviča prombūtnē vada tautfrontiešu grupējumu.
A. Jauce
