Iesēsties krēslos un sākt?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Trīsdesmit četri no simt sešdesmit diviem LTF trešā sasaukuma Domes locekļu krēsliem palika tukši. Juris Dobelis rosināja LTF aparāta darbiniekus noskaidrot šo domnieku neierašanās iemeslus un vainīgos, kā mēdz sacīt, "kārt pie lielā zvana", izmantojot pat masu informācijas līdzekļus, jo:
— Ja uz pirmo sēdi neierodas jau 34 Domes pārstāvji, ko no viņiem varam sagaidīt nākotnē? Mums uzmanīgi jānovērtē, kur mes katru cilvēku ievēlam un ko viņam uzticam. Es labprāt valdē redzētu arī mazpazīstamākus cilvēkus, bet tādus, kuriem uzticas vietējās nodaļas. Domāju, ka mums ir pietiekami daudz aktīvu cilvēku, bet ne vienmēr šī aktivitāte ir veselīga. Bieži vien ar savu darbīgumu tie kaut ko grauj vai izmanto aktivitāti kā līdzekli, lai «izbīdītu" sevi iecerētajā amatā.
Sacītais ir tikai likumsakarīga norāde uz Domes pirmās sēdes galveņu jautājumu — valdes vēlēšanām, kurās no minētajiem 162 Domes locekļiem vajadzēja izvēlēties septiņus vis… vis… Vēl septiņus, kā paredzēts Statūtos, izraudzīsies ITT priekšsēdētājs Romualds Ražuks. Lai cik svarīgi būtu sēdē ietvertie jautājumi – AP LTF frakcijas politiskās rīcības plāns, LTF iespējas sekmēt privatizācijas attīstību u. c. — par galveno tomēr uztvēra vēlēšanas. Interese par pašiem kandidātiem gan atspoguļojās vienveidīgos jautājumos. Piemēram, kādas ir valdes kandidātu attiecības ar kompartiju? Kad bija noskaidrots, ka vairāk nekā puse kādreiz ir bijusi saistīta ar šo partiju, tika apšaubītas pretendentu iespējas savienot tiešo darbu ar pienākumiem valdē, līdz vienu brīdi kāds atgādināja, ka tas tomēr ir sabiedriskais pienākums, bet LTF aparātā strādās LTF priekšsēdētāja izraudzītie cilvēki. Par spīti šīm diskusijām, savu vēlēšanos darboties valdē nenoliedza arī divi iepriekšējā sasaukuma Domes locekļi, kas sēdēs bijuši tikai pāris reižu.
Šo vēlēšanu procesa visspilgtākās situācijas šķita arī vissērīgākās, kā jau vienmēr, kad no kāda jāšķiras. Šoreiz no cilvēkiem, kas Tautas frontei varētu būt vēl noderīgi. Par savu izstāšanos no LTF paziņoja jurists Egils Radziņš, atsaucot savu kandidatūru arī valdes vēlēšanām. Līdzīgi rīkojās arī Ints Upmacis, kurš, kā atceramies, LTF III kongresā tika ieteikts LTF priekšsēdētāja vietnieka amatam. Sarunu ar Intu un Egilu publicēsim laikraksta nākamajā numurā.
Zāli atdzīvināja arī nelielā jezga ap Daiņa Īvāna kandidatūru, jo tajā brīdī, kad Dainim, tāpat kā visiem, vajadzēja atbildēt uz domnieku jautājumiem, viņa zālē nebija. Vieniem tas šķita veikls gājiens, citi pieprasīja neiekļaut Īvāna kandidatūru biļetenos. Taču viss beidzas laimīgi.
Balsu skaitīšanas komisija par derīgiem atzina 119 biļetenus. Saskaitot balsis, par valdes locekļiem ievēlēti: Uldis Augstkalns — 84 balsis, Jānis Ruško — 79, Dainis Īvāns — 70, Juris Kokins — 66, Juris Strīpnieks — 61, Aivars Bernāns — 51, Māris Lukaižis — 47. Nosaukšu arī zem svītras palikušos (izvirzīšanas, nevis iegūto balsu secībā): Roberts Milbergs, Vilnis Zariņš, Ilmārs Kiršbaums, Mārtiņš Grigulis, Juris Putriņš, Ainārs Bašķis, Donāts Beitiņš, Ilmārs Ančāns, Jānis Trakšs.
Divus no viņiem — Robertu Milbergu (44 balsis) un Aināru Bašķi (45 balsis), tāpat arī Andreju Panteļejevu jaunajai valdei ieteica Romualds Ražuks. Dome apstiprināja šīs kandidatūras. Pārējos no savas puses izraudzītos valdes locekļus LTF priekšsēdētājs paziņos vēlāk.
Domes sēdē tika apspriesta iespējamā Tautas frontes taktika un rīcība gaidāmo politisko notikumu sakarā. Viena no tām — vēlēšanas Rīgas pilsētas divos apgabalos 28. oktobrī. Tika apšaubīta šo vēlēšanu iespējamība pēc LPSR vēlēšanu nolikuma ar PSRS karaspēka līdzdalību, kas ir pretrunā ar 4. maija Deklarāciju. Priekšlikumi tika izteikti arī par 7. novembri.
Atbildot uz LTF priekšsēdētāja R. Ražuka izteikto vēlmi noskaidrot nākamajās Domes sēdēs apspriežamos jautājumus, domnieki ierosināja izskatīt attiecības ar masu informācijas līdzekļiem. Un vēl — Latgales jautājums. Latvijas iedzīvotāju tiesiskais statuss. Kā panākt grozījumus likumos, lai varētu reāli atsaukt deputātus. Kā atsaukt Pilsoņu kongresa delegātus?
levirze dota un krēsli ir saņemti. Vai ar to ir diezgan? Kā solīts — atbildes meklēsim un par to rakstīsim turpmāk. Tiesa, neietekmējoties no domnieku vēlmes noskaidrot attiecības ar masu informācijas līdzekļiem. Bet sava nozīme piešķirama arī kāda klātesošā sacītajam: - „Modernā sabiedrībā vara pieder nevis tam, kam ir nauda, bet tam, kam ir informācija.”
I. Egle
