Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1990)

No Barikadopēdija

 

LIETUVA GATAVOJAS VĒLĒŠANĀM

Vai agrā pavasara sākšanās Lietuvā būtu saistāma ar pirmsvēlēšanu cīņas karstumu?

Kaišadores rajonā, kur par deputāta kandidātu reģistrējies LKP CK pirmais sekretārs A. Brazausks, reģistrēti arī trīs citi deputātu kandidāti.

Uz spēles ir likts ļoti daudz, tāpēc tagad cilvēkam, kurš nodomājis kļūt par Lietuvas parlamenta deputātu, pirms savas kandidatūras pieteikšanas jāprasa padoms sirdsapziņai, citādi atklātībā var kļūt zināmi fakti, kas nedara godu.

Tā izgāja S. Osim, kas balotējās vienā vēlēšanu apgabalā ar B. Gendzeli, taču «Sajūdis» atbalsta S. Oša, nevis B. Gendzeļa kandidatūru. Savukārt Viļņas universitātes Filoloģijas fakultātes mācībspēki, kuru vārdiem ir svars sabiedriskajā domā, parakstījuši kādu publikāciju. Tajā teikts, ka S. Osis pirms dažiem gadiem bijis galvenais apsūdzētājs sakarā ar «vāju ideoloģiskās audzināšanas darbu Filoloģijas fakultātē». Tā, redziet, «neviens nav aizmirsts, nekas nav aizmirsts» šai priekšvēlēšanu cīņas karstumā.

 

VAJADZĪGS VISAS PASAULES ATBALSTS

Droši vien visa pasaule jau zina par Lietuvas Augstākās Padomes sesijas lēmumu, kura pieņemšanu noteica PSRS Tautas deputātu kongress, no vienas puses, un PSKP CK plēnums, no otras. Kongresā Ribentropa un Molotova paktu atzina par juridiski nepamatotu, bet PSKP CK plēnumā notika atklāta vēršanās pret Lietuvas kompartijas patstāvību. Ko mums bij' darīt?

Lietuvas AP sesija 7. februārī pieņēma lēmumu, ar kuru Lietuvas iestāšanās PSRS 1940. gadā atzīta par nelikumīgu. Lietuva tātad ir juridiski brīva no likuma, kas deklarēja Lietuvas PSR izveidošanu.

Padomju Savienībai tiek ierosināts sākt divpusējas sarunas par Lietuvas valsts neatkarības atjaunošanu.

Jā, Lietuva būtībā ir paziņojusi par savu izstāšanos no PSRS. Tagad nepieciešams, lai šo lēmumu akceptētu visa pasaule, jo mums pretim darbojas līgumi, kas nosaka pēc otrā pasaules kara izveidoto robežu nemaināmību.

Arī pašā Lietuvā valda nevis eiforija, bet drīzāk neticība pieņemtā lēmuma vēsturiskajai nozīmei, īstā neatkarība vēl tikai jāiegūst…

 

LIETUVAS AP SESIJĀ

zināmu sensāciju radīja Ministru Padomes priekšsēdētāja Vītauta Sakalauska iesniegums, kurā bija lūgts atbrīvot viņu no amata. Tautā runā, ka ministru prezidents neesot varējis saprasties ar savu pirmo vietnieci K. Prunskieni. Taču AP deputāti jautājumā par Sakalauska prasības apmierināšanu nobalsoja šādi: 62 — «par», 20 — atturējās, 140 deputāti bija «pret», un līdz ar to Sakalauska mēģinājums demisionēt bija beidzies neveiksmīgi.

Vēl tika pieņemts likums par presi, ko vērtē kā pietiekami demokrātisku, jo tas paredz cenzūras likvidēšanu.

Savukārt tiek palielināta žurnālistu un redakciju atbildība. Par nepārbaudītu faktu izmantošanu publikācijās būs jāmaksā 30 000 rubļu liela soda nauda...

 

«TURIES, KOMUNIST!»

Lietuvas patstāvīgajai kompartijai pienākuši grūti laiki, jo PSKP CK plēnums, kā zināms, pieņēma lēmumu, kurā pausts klajš atbalsts «nakts partijai». Taču arī «savējie» nežēlo leišu komunistus.

Viņiem jāuzņemas atbildība par visiem pagātnes grēkiem, bet «Sajūdis» konferences dalībnieki, kājās stāvot, ar aplausiem sveica bezpartijiskos kandidātus, kurpretī leišu lieliniekus sagaidīja labākajā gadījumā klusums. Protams, žēl, ka bezpartijisko cildināšana bija tik demonstratīva, un ka šīs spēles noteikumos nebija paredzēts minēt faktu, ka daži «varoņi» biedra kartes bija nolikuši tikai pirms pāris dienām.

 

PIKETS PĀRVĒRŠAS TEĀTRĪ

Varbūt esat jau kaut ko dzirdējuši par «Sajūdis» dienas laikraksta «Respublika» sacelto skandālu?

Tātad «Respublika» publicēja veselu sleju ar kailu sieviešu attēliem, bet jau avīzes iznākšanas dienā pie redakcijas pulcējās krietni daudz tikumības sargu, kuri sarīkoja piketu «pret pornogrāfiju». Grūti pateikt, ka laikraksta «Respublika» lappusēs publicētie attēli būtu pieskaitāmi pie pornogrāfijas…

Redakcijas darbinieki, saprazdami, ka piketētāji ar labu neatkāpsies, rīkojās operatīvi. Viņi devās uz tuvējo teātri un, no rekvizītu noliktavas dabūjuši savā rīcībā bruņucepures un rapierus, uzsāka «ielu cīņas» ar piketētājiem, lai piespiestu viņus atbrīvot ietvi redakcijas ēkas priekšā…

 

KOPĪGA ITĀLIEŠU UN LIETUVIEŠU FIRMA

Bieži dzird pārmetumus, ka ekonomiskās patstāvības apstākļos runas esot lielākas nekā darbi. Un nu — konkrēts lēmums, ko pieņēmusi Lietuvas Augstākās Padomes sesija. Mažeiķos radīs kopfirmu, kurā piedalīsies Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca un itāliešu firma «EKOFUEL», veidojot asociāciju «EKOLITA».

 

PĒTĪJUMS PAR LIETUVAS NAUDU

Sakarā ar Lietuvas naudas ieviešanu apgrozībā sociologi veikuši pētījumu, lai noskaidrotu iedzīvotāju vēlmes attiecībā uz lita vizuālo atveidu.

Tika apjautāti 1459 respondenti. 86% aptaujāto lita izskatu šā vai tā saistīja ar Lietuvas vēsturi, 14% — ar Lietuvas tagadni.

44% aptaujāto uz papīra litiem vēlētos redzēt ievērojamu Lietuvas politiķu un kultūras darbinieku portretus, no tiem 329 respondenti — Vītautu Lielo, 23 — Ģediminu, 17 — Mindaugu.

No XIX gadsimta beigu un XX gadsimta sākuma kultūras darbiniekiem — Basanaviču (15), Kudirku (34), Maironi (9); no mūslaiku politiķiem — Snečku (3), Brazausku (28). Landsberģi (3), Gorbačovu (1). Desmit aptaujātie domā, ka uz litiem vajadzētu būt arī Ļeņina attēlam.

Katrs devītais gribētu, lai jaunā nauda būtu tā pati vecā, labā Lietuvas nauda.

 

ATGRIEŠANĀS PIE MŪŽĪGAJĀM VĒRTĪBĀM

Politika ir ļoti nomākusi visus Lietuvas iedzīvotājus, politika ir ļoti, ļoti apnikusi… Tāpēc veldzi alkstošās sirdis no jauna pievēršas mūžīgo vērtību pasaulei.

Lietuviešu inteliģences dziļāk jūtošās personības — filozofs Arvids Jozaitis, rakstnieks Sauļus Šaltenis un mākslas zinātnieks Sauļus Stoma radījuši laikrakstu «Ziemeļu Atēnas». Tā metiens nav sevišķi liels, taču pietāte, ar kādu šā laikraksta lappusēs tiek aprādīta cilvēka dvēseles dzīve, ir tik valdzinoša mūsu seklības pilnajā laikmetā. Cerams, ka drīz vien «Ziemeļu Atēnas» iegūs jo plašu lasītāju loku.

 

 

LIETUVAS NACIONĀLĀS PRĒMIJAS LAUREĀTI

Pirmās Lietuvas Nacionālās prēmijas saņēmuši literāti, mākslinieki un arhitekti. Viņu vidū ir gleznotājs Šarūns Sauka, kamermūzikas kvartets un komponists Aļģirds Martinaitis.

 

 

 

HENRIKA VALICKAITE,

zinātnes un kultūras nodaļas korespondente