Necieņas akts pret latviešu tautu
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Maskava 16. novembrī (LATINFORM). ASV vēstniecībai Padomju Savienībā bija vajadzīgas veselas 40 minūtes, lai pieņemtu lēmumu tikties vai netikties ar Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu grupu. Agrorūpnieciskā kompleksa darbinieku arodbiedrības republikāniskās komitejas priekšsēdētājs, LRAP sekretārs K. Rūtenbergs, Rīgas Medicīnas institūta klīniskais ordinators A. Bērziņš un fabrikas «Aurora» adītāja V. Maurere-Maurāte vakar ieradās Maskavā, lai Savienoto Valstu vēstniecībai iesniegtu suverēnas republikas — Padomju Latvijas — augstākā varas orgāna paziņojumu. Paziņojumā, ko 13. novembrī pieņēma Latvijas PSR Augstākās Padomes sesija, latviešu vārdā izteikts kategorisks protests pret ASV kongresa rezolūciju, kura nozīmē iejaukšanos mūsu iekšējās lietās.
…Pulkstenis 11.30. Pie nama, virs kura plīvo ASV karogs, piebrauc RAF mikroautobuss ar Latvijas deputātu grupu. Viņi iegāja šaurā vestibilā, kur Latvijas PSR AM atbildīgais darbinieks D. Zelmenis paskaidroja durvju sardzei vizītes mērķi. Tikmēr brašs flotes kājnieks, enerģiski žestikulēdams, izvadīja ārā pa durvīm žurnālistus. Pienāca kāds vēstniecības darbinieks un ar smaidu sejā lūdza deputātus iziet laukā, apsolīdams, ka «pēc dažām, minūtēm mēs labprāt aprunāsimies ar jums», bet, sak, tikai jāpaziņo priekšniecībai.
Parasti valsts iestādēs šādos gadījumos lūdz uzgaidīt ja ne viesistabā, tad vismaz vestibilā, nevis ārā salā. Jo vairāk tāpēc, ka deputātu grupā bija arī sieviete. Diemžēl vēstniecības darbiniekiem pietrūka galantuma. Nemaz nerunājot par to, ka netika parādīta pat elementāra cieņa cilvēkiem, kurus tauta ievēlējusi savā augstākajā varas orgānā. Tā pati tauta, par kuru tik liekulīgi rūpējas kongresmeņi.
Aizritēja vēl 10 minūtes, un no vēstniecības iznāca darbinieks, kas stādījās priekšā kā Ričards Gilberts. Viņš sūrojās, ka diez vai vēstniekam Džekam Metlokam būs laiks tikties ar latviešu delegāciju, taču apsolīja noskaidrot, kurš no atbildīgajiem darbiniekiem un kad varēs pieņemt viesus no Rīgas.
Ap mūsu deputātiem drūzmējās korespondenti, kas turpināja uzdot jautājumus. Tieši pie ASV vēstniecības ārdurvīm notika improvizēta preses konference. K. Rūtenbergs, A. Bērziņš un V. Maurere-Maurāte pastāstīja par Latvijas PSR Augstākās Padomes sesiju, kas pieņēma protesta paziņojumu, un par mītiņiem, kuros Latvijas tauta novērtēja ASV kongresa rezolūciju kā rupju iejaukšanos mūsu iekšējās lietās.
— Tas ir nepieredzēts gadījums, — teica K. Rūtenbergs. — Kongresmeņi vispirms mums diktē, kādas gadskārtas atzīmēt un kādas ne. Var sacīt, ka viņi savā rezolūcijā sniedz pretpadomju akcijas scenāriju, kūda uz šādu akciju, bet pēc tam vēl prasa uzņemt kontrolieri, kas pārbaudītu, kā tiek pildīts viņu dotais «uzdevums».
— Mēs esam gatavi uzņemt ASV kongresmeņus ar īstu latviešu viesmīlību, — sacīja V. Maurere-Maurāte, — taču kā viesus, nevis kā revidentus. Šādas tikšanās Latvijā palīdzētu amerikāņiem atbrīvoties no daudziem maldiem. Pašlaik taču viņi saņem informāciju no emigrantiem, cilvēkiem, kuri sarāvuši saites ar savu dzimteni un ačgārni interpretē notikumus mūsu republikā.
— Pirms brauciena uz Maskavu es tikos ar latviešu studentiem, — pastāstīja A. Bērziņš — Latvijas jaunatne ASV kongresa rezolūciju uzskata par mūsu nacionālās pašcieņas aizskārumu. Protams, ASV var mūs neatzīt — lai dara, kā vēlas. Tām ir pilnīgas tiesības izlemt: tirgoties ar mums vai ne, apmainīties ar tūristiem vai ne. Bet tās nevar norādīt, kā mums risināt savas problēmas.
Tikmēr gaidīšana ieilga. Deputāti jau bija iekāpuši mikroautobusā, kad beidzot pienāca vēl viens darbinieks, kas stādījās priekšā kā vēstniecības otrais padomnieks Tomass Grehems:
— Es esmu gatavs pieņemt pāris cilvēku un apspriest visus jautājumus, kas jūs interesē, taču kā privātpersonas.
— Mēs esam ieradušies nevis kā privātpersonas, bet gan suverēnas republikas Augstākās Padomes uzdevumā, — stingri atbildēja K. Rūtenbergs.
— Kā jums zināms, ASV valdība neatzīst Baltijas valstu iekļaušanos PSRS sastāvā. Es jūs pieņemšu kā privātpersonas.
— Tad mēs atradīsim citu iespēju nodot ASV kongresam Latvijas PSR Augstākās Padomes paziņojumu.
Ceļā uz Latvijas PSR pastāvīgo pārstāvniecību LATINFORM korespondents lūdza mūsu deputātus īsi komentēt notikušo.
— ASV varas iestādēm ir dīvaina loģika, — teica A. Bērziņš. — Kad mūs jāpamāca, mēs esam, bet kad jātiekas ar mums, tad mūsu nav.
— ASV kongresmeņi mēģina izmantot mūsu atklātumu savos nolūkos, — sacīja V. Maurere-Maurāte. — Taču mēs nevienam neļausim apdraudēt 1917. gadā Latvijā nedibinātās padomju varas iekarojumus. Tieši padomju vara lika pamatus mūsu valstiskajai neatkarībai.
«ASV valdība neatzīst Padomju Latviju, tāpēc jūsu delegāciju pieņemt nevaram,» paziņoja ASV vēstniecības Maskavā darbinieks Tomass Grehems (otrais no labās).
LATINFORM telefoto
