Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Jaunākās ziņas no ziemeļu kaimiņzemes jāsāk ar informāciju par pirmdien notikušo Igaunijas KP CK biroja sēdi, kur analizēts stāvoklis Igaunijas komjaunatnes organizācijā.
Nākamajā dienā Tallinā darbu sāka šīs organizācijas plēnums. Izvērstajā referātā IĻKJS pirmais sekretārs U. Lānems raksturoja Igaunijas komjaunatnes problēmas patlaban, ieskicēja iespējamos attīstības un pārveides ceļus. Plēnums, vispusīgi izvērtējis situāciju, pieņēma vairākus, mūsuprāt, būtiskus lēmumus. Tā, piemēram, nolemts turpmāk atteikties no administratīvi komandējošā darba stila un no pieņēmuma, ka komjaunatne ir vienīgā Igaunijas jauniešu interešu izteicēja un realizētāja. Izmantojot likumdošanas iniciatīvas tiesības, nolemts griezties Igaunijas PSR Augstākajā Padomē ar priekšlikumu — izveidot īpašu komisiju, kuras sastāvā būtu iekļauti deputāti, jauniešu apvienību un organizāciju pārstāvji un zinātnieki, kas izstrādātu valsts jaunatnes politiku.
Pamatojoties uz Igaunijas Augstākās Padomes pērnā gada 16. novembra sesijā pieņemto Deklarāciju par Igaunijas PSR suverenitāti, plēnuma dalībnieki vienojās vēl par vienu ideju. Proti, vērsties pie VĻKJS CK Maskavā ar priekšlikumu noslēgt divpusēju sadarbības līgumu starp šīm abām centrālkomitejām un noteikt jaunas IĻKJS CK biroja pilnvaras.
***
Taču pats svarīgākais aizvadītās nedējas notikums ir republikas Augstākās Padomes sesija. Tajā visnozīmīgākais savukārt ir lēmums — ar nākamā gada 1. janvāri Igaunijas PSR pāriet uz republikas saimniecisko aprēķinu. Par šo lēmumu balsoja 239 deputāti. «Pret» un «atturējušos» nebija. Klātesošie izskatīja un apstiprināja republikas saimnieciskā aprēķina koncepciju un pieņēma Likumu par Igaunijas PSR saimnieciskā aprēķina pamatiem. Šos dokumentus sastādot, ievērots pamatprincips — neviens, arī visa republika kopumā, nedrīkst dzīvot pāri saviem līdzekļiem un izdevumiem jābūt atbilstīgiem ieņēmumiem.
Sesijas dalībnieki atkārtoti sagatavoja pieprasījumu PSRS Augstākajai Padomei — par jau pērngad likumdošanas iniciatīvas kārtā iesniegto likumprojektu «Par staļinisma perioda ārpustiesas masveida represijām».
Tāpat pieņemti lēmumi par attieksmi pret Molotova-Ribentropa paktu un par attieksmi pret 9. aprīļa traģiskajiem notikumiem Tbilisi.
Priecīga vēsts — saņemta pozitīva atbilde uz deputātu pieprasījumu par Mārdu ķīmiskā kombināta sērskābes ceha slēgšanu. Naktī no 15. uz 16. maiju uz visiem laikiem tika pārtraukta apkārtējai videi ļoti kaitīgo ķīmisko savienojumu ražošana. Tas nozīmē, ka kodīgie oranžīgie dūmi, ko Tallinas iedzīvotāji sauca par «lapsas asti», nekad vairs nepacelsies pār pilsētu. Vairāk nekā desmit gadus ilgušais cīniņš starp pilsētas deputātiem, «zaļajiem» un ķīmisko kombinātu beidzies ar pirmo panākumu.
***
19. maijā pirmo reizi Igaunijas PSR vēsturē netika svinēta Vissavienības pionieru organizācijas gadadiena. Bērniem ir savas jaunas (vai atjauninātas) masu organizācijas — skauti, Zēnu savienība un citas.
***
19. maijā 70. dzimšanas dienu svinēja Tartu Valsts universitātes profesors, bijušais šīs Universitātes žurnālistikas katedras vadītājs Juhans Pīgels. Visi un ikviens Igaunijas preses žurnālists viņu uzskatot par savu skolotāju.
Bet divas dienas pirms tam savu 70. dzimšanas dienu Tallinas Virsnieku namā atzīmēja nu jau visā Padomju Savienībā zināmais akadēmiķis G. Nāns, kuru daudzie oficiālie apsveicēji daudzināja arī par «kaismīgo politisko un publicistisko darbību».
***
Iznācis Igaunijas Kultūras fonda iknedēļas avīzes «Pirmdiena» pirmais numurs. Bet divi citi preses izdevumi nomainījuši savus nosaukumus. Tā igauņu valodā iznākošo avīzi «Padomju Skolotājs» turpmāk sauks par «Skolotāju Avīzi», bet žurnāls «Padomju Skola» pārdēvēts par «Izglītību».
EVE OSA,
izglītības nodaļas vadītāja
