Latvijas Republikas likums «Par Latvijas Republikas zemessardzi»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
I. Vispārīgie noteikumi
1. pants
Latvijas Republikas zemessardze ir sabiedrības pašaizsardzības formējums. Zemessardzes mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas iedzīvotājus valsts un sabiedrības aizsardzībā.
Iesaistīšanās zemessardzē ir brīvprātīga.
2. pants
Zemessardzes uzdevumi ir:
1) piedalīties Latvijas Republikas aizsardzībā;
2) aizsargāt svarīgus valsts, pašvaldības un saimnieciskos objektus;
3) aizsargāt iedzīvotājus un viņu mantu no noziedzīgas rīcības;
4) ja nepieciešams, sniegt palīdzību robežapsardzības spēkiem, policijai un muitas iestādēm;
5) palīdzēt valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī iedzīvotājiem dabas un ekoloģisko katastrofu, stihisko nelaimju, lielu saimniecisko avāriju gadījumos, to seku likvidācijā.
Veicot šos pienākumus, zemessardze sadarbojas ar robežapsardzības spēkiem, valsts un pašvaldību iestādēm, policiju un muitas iestādēm.
3. pants
Zemessardzes dienesta pildīšanas kārtību nosaka zemessardzes dienesta nolikums un reglamenti, kurus apstiprina Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs.
4. pants
Zemessargiem ir vienota parauga formas tērpi, atšķirības zīmotnes un dienesta apliecības. Zemessardzes operatīvajam transportam ir vienota parauga atšķirības zīmes.
5. pants
Zemessardzē uzņem Latvijas Republikas iedzīvotājus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un vēlas dienēt zemessardzē.
Uzņemšanas kārtību nosaka nolikums, kuru apstiprina Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs. Uzsākot dienestu, zemessargi dod zvērestu.
Zemessargi dienestu parasti pilda no pamatdarba brīvajā laikā vai tiek atbrīvoti no pamatdarba uz laiku, kāds nepieciešams dienesta pildīšanai vai apmācībām. Zemessardzē var iesaistīt personas, kuras pilda obligāto valsts dienestu. Zemessardzē var izveidot patstāvīgas apakšvienības. Zemessardzei ir savi štata darbinieki. Latvijas Republikas Zemessardzes priekšnieks ir Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs.
Latvijas Republikas zemessardzes štāba priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Augstākā Padome. Zemessargu apakšvienību komandierus un to štābu priekšniekus ieceļ amatā Latvijas Republikas zemessardzes priekšnieks.
6. pants
Zemessardzes dienestā nevar iesaistīt personas, kas jau pilda Latvijas Republikas policijas, iekšējā karaspēka un robežapsardzības dienestu.
Par zemessargiem nevar būt personas, kuras sodītas par tīšiem noziegumiem.
7. pants
Valsts un pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un amatpersonām ir pienākums palīdzēt zemessargiem viņu uzdevumu izpildē.
II. Zemessargu pienākumi, tiesības un atbildība
8. pants
Zemessargu pienākums ir:
1) uzticīgi kalpot Latvijas Republikai;
2) stingri ievērot Latvijas Republikas likumus, doto zvērestu un zemessardzes dienesta reglamentus.
9. pants
Zemessargiem, aizsargājot valsts, pašvaldības un saimnieciskos objektus, iedzīvotājus un viņu mantu no noziedzīgas rīcības, ir tiesības veikt pasākumus likumpārkāpumu pārtraukšanai, likumpārkāpēju aizturēšanai un nodošanai tiesībaizsardzības iestādēm. Bruņota vai grupveida uzbrukuma gadījumā zemessargam saskaņā ar zemessardzes dienesta reglamentu atļauts lietot speciālos līdzekļus vai ieroci.
Zemessargam, pildot zemessardzes dienestu saskaņā ar reglamentu un komandiera rīkojumu, ir tiesības:
1) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos un citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota attiecīgajai zemessardzes vienībai;
2) aizturēt likumpārkāpējus, lai noskaidrotu viņu personību, vai nekavējoties nogādāt policijas iestādē;
3) uz laiku ierobežot vai pārtraukt satiksmi ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem;
4) veikt pasākumus noziegumu novēršanai un atklāšanai zemessardzes dienesta nolikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;
5) pildot dienesta uzdevumus, izmantot uzņēmumu, iestāžu un organizāciju sakaru līdzekļus un transportu, izņemot taksometrus;
6) nēsāt un lietot ieročus un speciālos līdzekļus, izmantot cīņas paņēmienus zemessardzes dienesta nolikumā un reglamentos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
10. pants
Par Latvijas Republikas likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu vai uzticēto pienākumu nepildīšanu zemessargs atbild Latvijas Republikas likumos, zemessardzes dienesta nolikumā un reglamentos noteiktajā kārtībā.
Ja zemessargs ir saņēmis komandiera pavēli vai rīkojumu, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumu, viņš ievēro likuma prasības.
Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo zemessargu no atbildības.
III. Zemessardzes organizatoriskā uzbūve
11. pants
Zemessardze ir pakļauta Latvijas Republikas zemessardzes priekšniekam, zemessardzes priekšnieka pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem zemessargiem.
Zemessardzes operatīvai vadīšanai Latvijas Republikas zemessardzes priekšnieks izveido zemessardzes štābu.
Zemessardzes štābs pēc teritoriālā principa veido zemessardzes zemākās struktūrvienības atbilstoši zemessardzes dienesta nolikumarn.
Veicot vietēja rakstura pasākumus, zemessardzes zemākās struktūrvienības pakļaujas pašvaldību vadītājiem.
IV. Zemessargu sagatavošana
12. pants
Zemessargu komandieri zemessargu apmācības organizē pēc mācību iesaukuma principa, iesaucot viņus apmācībās uz laiku līdz desmit dienām no pamatdarba brīvajā laikā vai atbrīvojot no pamatdarba, bet ne biežāk kā divas reizes gadā.
Zemessardzes štābs organizē zemessardzes instruktoru un komandieru apmācības.
V. Zemessargu darbības garantijas
13. pants
Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībās iesaistītie zemessargi jāatbrīvo no darba uz pavēstē norādīto laika posmu. Šajā laikā zemessargi saņem dienas naudu zemessardzes dienesta nolikumā noteiktajā apmērā.
14. pants
Zaudējumi, kas nodarīti zemessarga mantai sakarā ar viņa dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no budžeta līdzekļiem.
Kaitējumu, kas nodarīts zemessarga veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzina pilnā apmērā.
15. pants
Zemessardzes dienestu finansē no valsts budžeta, no pašvaldības līdzekļiem un sabiedrības saziedotajiem līdzekļiem.
16. pants
Zemessardzes materiāltehnisko apgādi veic Latvijas Republikas Ministru Padome un pašvaldības.
17. pants
Zemessardze iegādājas, uzskaita, glabā un lieto ieročus, speciālos līdzekļus un tehniku Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.
18. pants
Pašvaldības iestādes ierāda dienesta telpas zemessardzes vienībām bez maksas, izdevumus sedzot no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs
A. Gorbunovs
Latvijas Republikas Augstākas Padomes sekretārs
I. Daudišs
Rīgā, 1991. gada 23. augustā
