Robežzīmju izvietojums
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Trīs dienas Rīgā, Latvijas PSR Valsts plāna komitejas Plānošanas zinātniskas pētniecības institūtā, notika Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Padomju Sociālistisko Republiku speciālistu apspriede jautājumā par jauna republiku un reģionu sociāli ekonomiskas attīstības modeļa izstrādāšanu atbilstoši PSKP CK 1987. gada jūnija Plēnuma un PSKP XIX Vissavienības konferences lēmumiem. Tās dalībnieki noklausījās delegāciju referātus un apsprieda darba grupu priekšlikumus par republikas saimnieciskā aprēķina pamatprincipiem un iespējam pariet uz jaunajam ekonomiskajam reģionu tautas saimniecības vadīšanas metodēm. Šajos jautājumos noritēja spraiga diskusija, reizēm tika izteikti pilnīgi pretēji viedokļi, tomēr puses atrada kopsaucēju. Tika parakstīts protokols par apspriedes rezultātiem un pieņemti saskaņoti republikas saimnieciskā aprēķina pamatprincipi. Tie tālāk tiek publicēti.
Uz šo principu pamata tiks izstrādāts republikas saimnieciskā aprēķina koncepcijas projekts un jaunais sociāli ekonomiskās attīstības modelis, kā arī galvenie noteikumi, kas ievērojami, pārejot uz jauno modeli. Šo dokumentu projekti tiks nodoti vispārējai apspriešanai un publicēti presē.
Apspriedē tika nolemts sagatavot priekšlikumus, kā koordinēt tālāko darbu šajā virzienā starp republikām, un nākamo šādu tikšanos sarīkot šā gada oktobrī vai novembrī Tallinā.
Apspriedes darba piedalījās Latvijas Komunistiskas partijas CK sekretārs J. Oherins, Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētaja pirmais vietnieks republikas Valsts agrorūpnieciskās komitejas priekšsēdētājs V. E. Bresis un Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētaja vietnieks, republikas Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs M. Ramāns.
LATINFORM
=====================
Saskaņotie republikas saimnieciskā aprēķina pamatprincipi
Rīgā, 1988. gada 21—23. septembrī
Balstoties uz PSKP XIX Vissavienības konferences rezolūciju par starpnacionālajām attiecībām, tiek noteikti šādi republikas saimnieciskā aprēķina pamatprincipi.
1. Īpašums.
1.1. Savienotās republikas saimnieciskā patstāvība balstās uz tiesībām patstāvīgi pārvaldīt savu īpašumu, rīkoties ar to un izmantot to.
1.2. Savienotās republikas valsts īpašums ir zeme un tās dzīles, iekšējie ūdeņi, teritoriālie ūdeņi un jūras šelfs, meži un atmosfēra un visa manta, kas iegūta un radīta par valsts līdzekļiem un atrodas savienotās republikas teritorijā. Savienotās republikas valsts īpašums ir uzņēmumi, organizācijas un saimniecības, bankas, transporta un enerģētikas tikli (sistēmas), valsts iestādes un infrastruktūras objekti un finanšu resursi, kas materializēti ražošanas līdzekļos, projektēšanas un konstruēšanas dokumentācijā un citās vērtībās, kā arī citi ražojošie un neražojošie objekti, kuri izveidoti par valsts līdzekļiem.
1.3. Kārtību, kādā īpašumu pārvalda, ar to rīkojas un to izmanto, republikas tautas vārda noteic republikas Augstākā Padome.
Savienotās republikas teritorijā esošo uzņēmumu, organizāciju un saimniecību, banku, transporta un enerģētikas tīklu, līdzekļu un sistēmu, kā arī sakaru tīklu Savienības pakļautība tiek atcelta.
1.4. PSRS Aizsardzības ministrijas Vissavienības rakstura objektus var ieskaitīt PSRS īpašumā un tie var darboties uz Savienības un republikas ilgtermiņa līguma pamata.
1.5. Visi uzņēmumi, to skaitā arī tie, kas nodibināti uz starprepublikānisko un starptautisko akciju sabiedrību īpašuma pamata, un tie, ko no jauna izveido citas republikas un valstis (vai to firmas), pakļaujas republikā pastāvošajai kārtībai aplikšanā ar nodokļiem un republikas likumdošanai. Kārtību, kādā notiek aplikšana ar nodokļiem, nodokļu un budžeta maksājumu apmērus patstāvīgi noteic savienotās republikas valsts vara.
2. Savstarpējās attiecības ar Savienības varas orgāniem.
2.1. Savienotā republika deleģē PSRS valsts varas orgāniem Vissavienības mēroga pārvaldes funkcijas: PSRS aizsardzības nodrošināšanu un PSRS ārpolitikas realizēšanu.
2.2. Vissavienības funkciju izpildei no savienotās republikas budžeta tiek izdarīti atskaitījumi PSRS valsts budžetā.
2.3. Republika uz līdzdalības principiem piedalās Vissavienības un starprepublikānisko programmu finansēšanā.
3. Republikas saimniecības vadības organizācija.
3.1. Savienotās republikas pārziņā ir visi vietējo valsts varas un pārvaldes orgānu jautājumi.
3.2. Savienotā republika patstāvīgi risina visus jautājumus, kas saistīti ar ekonomisko politiku, republikas un vietējo budžetu veidošanu, savas ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās attīstības, kā arī cenu veidošanas, nodokļu aplikšanas, darba samaksas un ekonomiskās stimulēšanas plānu un programmu sagatavošanu un apstiprināšanu.
Saimnieciskā aprēķina republikas kompetencē ir organizēt banku darbību un naudas apriti, tai skaitā ieviest pašai savu valūtu un noteikt tās apmaiņas kārtību un kursu attiecībā pret citām valūtām, arī pret rubļiem kā kopīgo PSRS valūtu.
Savienotā republika patstāvīgi risina visus savas ārējās ekonomiskās darbības jautājumus un realizē šo darbību.
3.3. Saimnieciskā aprēķina republika piedalās starprepublikāniskajā darba dalīšanā uz ekvivalentas savstarpēji izdevīgas preču apmaiņas pamatiem Savienības tirgū saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar ekonomiski patstāvīgiem uzņēmumiem un organizācijām, kā arī ar valsts saimnieciskās pārvaldes orgāniem.
4. Republikas saimnieciskā aprēķina ieviešanas tiesiskie pamati.
4.1. Saimnieciskā aprēķina tiesisko pamatu izveidošana prasa grozīt attiecīgos PSRS Konstitūcijas un savienoto republiku konstitūciju pantus, lai konstitucionāli nostiprinātu republiku ekonomisko patstāvību.
4.2. Republikas pāreja uz saimniecisko aprēķinu notiek ar vienreizēju likumdošanas aktu.
