Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
4. maijā notika Igaunijas KP plēnums. Pirms tam politiskā situācija Igaunijā bija nopietna, sabiedrība ir norūpējusies. 24. aprīlī Igaunijas KP CK notika biroja locekļu un kandidātu, partijas pilsētas un rajonu komiteju sekretāru, kā arī pilsētu un rajonu izpildkomiteju pārstāvju pulcēšanās. Tika apspriesti PSKP CK Aprīļa plēnuma lēmumi un ar tiem saistītie republikas partijas organizācijas uzdevumi. Runāja IKP CK pirmais sekretārs Vaino Veljass. Apspriedes dalībnieki atzina, ka divreizējai plēnuma sasaukšanas atlikšanai bijis pamats. Jo tādējādi radusies iespēja dziļāk izanalizēt republikas situāciju. Īpaši to var teikt par KP kadru politiku Igaunijā. Tika runāts par Igaunijas pāreju uz saimniecisko aprēķinu.
28. aprīlī Tallinā sapulcējās Igaunijas tautas deputāti. Arī šo tikšanos atklāja Vaino Veljass. Savā runā viņš uzsvēra, ka šobrīd ir ļoti svarīgi, lai PSRS Augstākās Padomes deputāti būtu saliedēti kā viena komanda un pilnām atbildīgi par Igaunijā notiekošajiem pārkārtošanās procesiem. Apspriedes dalībnieki pieņēma ziņojumu PSKP CK sakarā ar notikumiem Gruzijā.
5. un 6. maijā notiks Igaunijas Žurnālistu savienības ārkārtas kongress. Pirms tam notika ZS paplašināts plēnums, kurā runāja par kongresa gaitu, jaunajiem savienības statūtiem un citiem organizatoriskiem jautājumiem.
Tika pieņemti daudzi priekšlikumi attiecībā uz statūtu papildināšanu.
Igaunijas Augstākās Padomes Prezidija darba grupa, kas nodarbojas ar atklātības jautājumu studēšanu, apsprieda starptautisko pasta un telefona sakaru problēmas. Cilvēki Igaunijā nav apmierināti ar slikto pasta darbību, lēnajiem sakariem u c. Tika pieprasīts, lai visi Igaunijas iedzīvotājiem domātie pasta sūtījumi tiktu apstrādāti tikai un vienīgi turpat republikā. Vēl darba grupa sprieda par arhīvu problēmām un vienprātīgi nolēma, ka pēc iespējas drīzāk jāizstrādā un jāpieņem likums par arhīviem.
26. aprīlī Igaunijas Iekšlietu ministrijas apspriedē tika runāts par straujo noziedzības pieaugumu Igaunijā. Šā gada pirmajā ceturksnī republikā notikuši 3787 noziegumi, t. i., par 67 procentiem vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Daudz runāja par organizēto noziedzību — reketu. Narkomānija arī Igaunijā tagad ir kļuvusi par nopietnu problēmu. Narkotiskās vielas izplata galvenokārt caur Narvu, Kohtlajervi un Tallinu un vairāk lieto republikas ziemeļu rajonos. Igaunijā ir ziņas par 700 cilvēkiem, kas tās lieto. Skaitlis ir pietiekami liels, lai radītu bažas. Preses konferencē tika konstatēts, ka trīs četri procenti no pastrādātajiem noziegumiem ir viesu vai ieceļotāju «roku darbs».
Igaunijas Dziesmu svētku estrādē atklāta izstāde «Atkritumi-89». Tās eksponātus jaunie mākslinieki savākuši pa Tallinas izgāztuvēm. Izstāde liek apmeklētājiem padomāt, ko viņi atzinuši par nevajadzīgu un izmetuši iznīcībai. Interese par šo izstādi Tallinā ir milzīga.
TENU VARE,
redaktora vietnieks
