PSRS Valsts Padomes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ievērojot konkrēto vēsturisko un politisko situāciju, kas bija pirms Latvijas Republikas ieiešanas Padomju Savienībā, PSRS Valsts Padome nolemj:
1. Atzīt Latvijas Republikas neatkarību.
2. Pamatojoties uz PSRS Tautas deputātu V (ārkārtas) kongresa lēmumiem, sarīkot sarunas ar Latvijas Republiku, lai atrisinātu visu jautājumu kompleksu, kas saistīts ar PSRS pilsoņu un Padomju Savienības un to veidojošo valstu interešu tiesību nodrošināšanu un kas skar ekonomiskos, politiskos, militāros, robežu, humanitāros un citus jautājumus.
Izveidot PSR Savienības valsts delegāciju sarunām ar Latvijas Republiku un piešķirt tai nepieciešamās pilnvaras.
Ņemot vērā, ka KPFSR un BPSR, kas robežojas ar Latvijas Republiku, ir īpaši ieinteresētas, iekļaut 10 pārstāvjus minētajā PSR Savienības valsts delegācijā.
3. Risināt jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu, ievērojot nepieciešamību, ka Padomju Savienībai jāpilda savas saistības pasaules asociācijas priekšā, kā arī jāievēro vispāratzītās starptautisko tiesību normas, cilvēka un nacionālo mazākumtautību tiesības un brīvības, kuras nostiprinātas starptautiskajos līgumos un citos aktos, kuru dalībniece ir PSRS.
4. Pamatojoties uz Tautas deputātu V (ārkārtas) kongresa pieņemto Cilvēka tiesību un brīvību deklarāciju, atzīt, ka PSRS pilsoņus, kuri vēlas palikt Latvijas Republikā vai arī pārcelties uz PSRS, tiesiski aizsargā PSRS un tā republika, kuras pilsonību viņi pieņems.
5. PSRS Ārlietu ministrijai paziņot to, ka tiek atbalstīts Latvijas Republikas lūgums par tās iestāšanos Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī izteikties par tās pievienošanos Eiropas Drošības un sadarbības apspriedei.
PSRS Valsts Padome
Maskavā, Kremlī, 1991. gada 6. septembrī
