Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lietuvā iepriekšējā nedēļa pagāja mierīgi — nebija ne kongresu, ne mītiņu, ne piketu. Bet tas bija tikai ārējs miers, tā cēloņi ir daudznozīmīgi. Šīs nedēļas laikā, piemēram, noskaidrojās: ja ilgi skrien ar pieri sienā, reizēm siena tomēr sabrūk. Piektdien mūsu laikraksta pirmajā lappusē tika publicēts materiāls «Molotova — Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu pastāvēšanas fakts tiks atzīts». Šo vēstuli, manuprāt, gaidīja ne tikai visa Lietuva, bet arī latvieši un igauņi. Beidzot Maskavas vēsturnieki sagatavojuši PSRS valdības paziņojuma projektu, kurā atzīts, ka slepenie protokoli tomēr bijuši. Tiesa, pagaidām nav zināms, kāds būs šā dokumenta galīgais teksts. Projektā ir postulāti, kuri nesaskan ar mūsu vēsturnieku vērtējumiem. Lai nu kā, bet — ledus sakustējies.
Jau veselu gadu ilgst diskusijas par nacionālās skolas izveidošanu, līdz beidzot klajā nācis tās koncepcijas projekts. Tajā uzsvērts, ka izglītības sistēmai ir jāveicina cilvēka un nācijas integrācija, jāsekmē viņu pašapziņa un jārada priekšnoteikumi personības un tautas pilnveidei. Vispārizglītojošās skolas galvenais uzdevums — pievērsties cilvēkam kā absolūtai vērtībai, attīstīt viņa garīgumu caur nacionālo kultūru un visas cilvēces kultūru. Šis projekts, šķiet, ir vienīgais jauninājums, kas saņēmis tik vienbalsīgu atbalstu — gan no valdības, gan Tautas izglītības ministrijas, gan skolotāju, gan sabiedrības puses.
Ar konkrētiem darbiem mūs iepriecināja nule kā ievēlētie PSRS tautas deputāti. Trešdien notika viņu sanāksme, kurā apsprieda projektu tautas deputātu Baltijas grupas aicinājumam visiem PSR Savienības deputātiem, kā arī nosūtīta telegramma PSRS Augstākās Padomes Prezidijam, kurā paziņots, ka deputāti neatbalsta Prezidija dekrētu par transporta līdzekļu un citu pašgājēju mehānismu īpašnieku aplikšanu ar nodokli.
Lietuvas ĻKJS CK pieņēmusi vairākus drosmīgus lēmumus. Pirmo — par 9. aprīļa notikumiem Tbilisi. Lietuvas ĻKJS CK vēršas pie PSRS Augstākās Padomes ar prasību stingri sodīt traģisko notikumu vaininiekus un dot juridiskas garantijas tam, ka armija netiks izmantota valsts iekšējās dzīves problēmu risināšanai, nosoda jebkurus spēka lietošanas mēģinājumus, risinot politiskos konfliktus. Lietuvas ĻKJS CK birojs nolēma vērsties pie PSRS Augstākās Padomes Prezidija, aicinot apturēt tā dekrēta darbību, kurš paredz kriminālatbildību par valsts noziegumiem, jo tas ir pretrunā ar partijas XIX konferences rezolūciju «Par tiesību reformu». Nolemts vērsties pie Lietuvas Augstākās Padomes Prezidija, lai šī dekrēta pašreizējā redakcija netiktu iekļauta Lietuvas kriminālkodeksā.
Rezolūcija par notikumiem Gruzijā vienbalsīgi pieņemta arī «Sajūdis» saeima sēdē. Tur pieņemtas citas svarīgas rezolūcijas par Konstitūcijas pantu grozījumiem, par republikas Augstākās Padomes vēlēšanām, par spēka demonstrēšanu Rīgā. Nolemts, ka uz Baltijas republiku tautu frontu un «Sajūdis» asambleju, ko 12. maijā atklās Tallinā, brauks visi saeima locekļi.
Lietuvā pabijuši augsti viesi. Pēc Lietuvas katoļu baznīcas kardināla Vincenta Latkeviča ielūguma republiku apmeklēja ārzemju lietuviešu galvenais bīskaps Antans Pauls Baltakis. Bija patīkami dzirdēt to, ka, viņaprāt, pašreizējās baznīcas un varas iestāžu attiecības ir normālas. Cits viesis — teātra režisors Jons Jurašs, kas pirms 17 gadiem strādāja Kauņas Drāmas teātri, bet emigrēja no Lietuvas, jo negribēja ielaisties kompromisā ar savu sirdsapziņu. Ceturtdien viņu lidostā sagaidīja seni paziņas. Viņš atbraucis uz Baltijas teātru pavasara festivālu. Svētdien festivāls beidzās, diemžēl mēs vēl nezinām tā laureātus.
Vēl viena priecīga vēsts — parakstīts izmēģinājuma protokols par kopīgas VFR un Lietuvas firmas izveidošanu. Firma nodarbosies ar vienreizējas lietošanas šļirču izgatavošanu. Manuprāt, šī vēsts komentārus neprasa.
Kā visur, sestdien notika talka. Todien nopelnītie līdzekli tika ieskaitīti sociālajā fondā. Pirmo reizi dzirdēju, ka cilvēki no sirds kaunināja tos, kas neieradās strādāt. Tiesa, sestdien lija, bet droši vien tomēr ir palikuši skeptiķi, kas neticēja, ka līdzekļi ies Lietuvas, nevis kopīgajā PSRS fondā.
Notikumi Gruzijā satricinājuši visu Lietuvu. «Komjaunimo Tiesa» publicējusi laikraksta «Ļiteraturnaja gazeta» korespondenta Jurija Rosta reportāžu, kas līdz tam bija publicēta tikai laikrakstā «Molodež Gruzii», jo centrālā prese atteicās no tās. Mūsu rīcībā nonāca saplēsts laikraksta «Molodež Gruzii» eksemplārs, jo pašā Gruzijā tika mēģināts iznīcināt visu tirāžu. To centās darīt militārpersonas, un daļēji viņiem tas izdevās. Par laimi — ne līdz galam. Svētdien Viļņā notika sēru demonstrācija, solidarizējoties ar Gruzijas tautu, ko rīkoja Lietuvas Demokrātiskā partija. To vajadzēja redzēt — degošu svecīšu jūra, kas virzījās Katedrāles virzienā. Tur notika mesa bojā gājušo piemiņai, tika iesvētīts neatkarīgās Gruzijas karogs. Bet naktī pie Katedrāles sienām turpināja degt piemiņas uguns.
HENRIKA VALUCKAITE,
zinātnes un kultūras nodaļas korespondente
«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)
