Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)
|
Aizvadītā nedēļa bija gaidīšanas nedēļa. Gaidījām svētkus (kaut gan inflācijas laikā to darīt ir grūti) un gaidījām nozīmīgus politiskus lēmumus. Vakar Viļņā sākās Lietuvas KP ārkārtas kongress, bet jau tagad ir skaidrs, ka lēmums, kas apmierinātu visus komunistus, nav iespējams. Speciālisti runā par trim virzieniem partijā — radikālo, centristu un konservatīvo. Galvenais jautājums — ar ko kongresā bloķēsies centristi. Neaizsteidzoties notikumiem priekšā, var teikt, ka kongress būs karsts.
Vēl nebija noskaidrots, kas no Maskavas brauks uz šo kongresu, bet komjaunatnes emisāri jau parādījušies. Pagājušajā nedēļā gandrīz slepeni Lietuvā ieradās VĻKJS CK pārstāvji, lai veidotu VĻKJS organizāciju mūsu republikā. VĻKJS CK atbildīgs darbinieks žonglēja ar vārdiem, cenzdamies noslēpt savu īsto nodomu. Taču tas ir skaidrs, žēl tikai, ka «centram» bail no atklātības.
Kārtējā Lietuvas KJS CK biroja sēdē tika nolemts atļaut mūsu laikrakstam mainīt nosaukumu. Galīgais lēmums tiks pieņemts CK plēnumā, taču ceram, ka ar 1. janvāri mūsu avīzei būs normāls lietuvisks nosaukums «Lietuvos Rytas» («Lietuvas Rīts»).
Aprit desmit gadi kopš Afganistānas kara sākuma. Lietuvā šī «jubileja» tika atzīmēta savdabīgi. Sestdien mītiņā pulcējās Afganistānas kara dalībnieki. Viņi nosodīja šo militāro akciju un paziņoja, ka prasīšot, lai šā nozieguma organizētāji uzņemas visu atbildību un lai šo augstu stāvošo cilvēku uzvārdi tiek nosaukti. Pēc mītiņa daļa «afgāņu» devās uz Lietuvas PSR Augstākās Padomes namu, lai nodotu savus karā gūtos apbalvojumus. Daļa jauno veterānu šīs medaļas uzskata par nepelnītām.
Mūsu kustībai «Jedinstvo» patīk rīkot savus pasākumus aukstā laikā. Toties svētdien mītiņā skanēja daudz karstu aicinājumu. Runāja par aparteīdu Lietuvā, par vēlēšanos restaurēt buržuāzisko iekārtu un kategoriski tika paziņots, ka Viļņa un tās apkārtējie rajoni palikšot «sarkani». Bet interesanti, ka šādus aicinājumus gandrīz neviens vairs neuztver nopietni.
Pirmdien Viļņā tika atklāts pirmais kopuzņēmuma veikals, kurā rubli neuzskatīs par naudu. Veikalu dibina firma «Vilbara», tajā varēs iegādāties visu — no automobiļa «Opel» līdz sadzīves sīkumiem, bet — par valūtu.
Tas ir pirmais solis tirgus likumu virzienā. Kad apmācības beigs pirmā skolēnu grupa, kas iet svētdienas komercskolā, šie soļi kļūs noteiktāki. Komercskola ir pirmā šāda mācību iestāde, tajā mācās 37 skolēni. Kas zina, varbūt kāds no viņiem kļūs par Lietuvas ekonomikas lielo pārveidotāju.
KRISTĪNE SPRINDŽŪNAITE,
politikas nodaļas korespondente