Pēdējā intervija
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
14. decembrī, kad notika starpreģionālās deputātu grupas sanāksme, Ukrainas laikraksta «Moloģ Ukraini» korespondents VITĀLIJS PORTŅIKOVS lūdza Andreju Saharovu īsi komentēt PSRS Tautas deputātu otrā kongresa gaitu.
Bet 15. decembra rītā cilvēce notrīsēja patiesās skumjās un saviļņojošā pateicībā par to Dzīvi, kuras dziļi humāno piepildījumu apliecināja vēsts par Andreja Saharova ieiešanu Nemirstībā...
ANDREJS SAHAROVS:
– Uzskatu, ka Prezidija – Gorbačova un Lukjanova – izdarītā spiediena dēļ bez labojumiem tika pieņemta Prezidija piedāvātā darba kārtība. Es to uzskatu par pilnīgi neatbilstošu pašreizējā momenta uzdevumiem.
Uzskatu, ka bija nepieciešams apspriest Konstitūcijas 6. pantu, kā arī tos Konstitūcijas pantus, kas ir svarīgi, lai varētu pieņemt galvenos ekonomiskos likumus.
Šī kavēšanās ļoti smagi ietekmēs stāvokli valstī.
Visbeidzot, es uzskatu, ka nekādi nav iespējams attaisnot jautājuma par Konstitucionālās uzraudzības komiteju iekļaušanu darba kārtībā, jo mums nav pārkārtošanās uzdevumiem atbilstošas Konstitūcijas. Mūsu Konstitūcija ir pretrunā ar šiem uzdevumiem. Turklāt tā ir pretrunā ar savienoto un autonomo republiku patstāvību un šai ziņā ir pat ārkārtīgi kaitīga.
– Kā jūs vērtējat ekonomikas jautājumu risinājumu kongresā?
ANDREJS SAHAROVS:
– Es domāju: kaut arī Rižkova referātā bija daži pozitīvi elementi, tā ir programma pārkārtošanās ievilcināšanai un tā ir ārkārtīgi bīstama.
Mēs pārāk ieildzinām sevišķi sarežģīto, bīstamo pārejas periodu.
Viņš (Rižkovs – red.) baidās no inflācijas procesu un bezdarba uzliesmojumiem, bet inflācija jebkurā gadījumā ir neizbēgama. Un, ja vienlaikus tiek īstenoti nepietiekami nodrošinātas iedzīvotāju daļas sociālās aizsardzības pasākumi, tad tas nav bīstami valsts ekonomikai. Slimība nav nāvējoša.
Attiecībā uz bezdarbu – tas būs, taču ne tādā apmērā, lai izraisītu sociālus satricinājumus, it īpaši, ja tiks veikti sociālās aizsardzības pasākumi. Turklāt mūsu valstī pastāv iespējas «uzsūkt» izbrīvēto darbaspēku.
Ja tiks īstenota agrārā reforma, tad, cilvēkiem pārejot darbā, kas saistīts ar zemes kopšanu, viņi paēdinās sevi un visu valsti – viņi nebūs par nastu sociālās attīstības ceļā. Šie cilvēki dzīvos labāk, nekā dzīvo patlaban. Tikai ir svarīgi, lai zemes darbus būtu iespējams strādāt un lai tie būtu arī izdevīgi. Tas ir atkarīgs no tā, vai agrārā reforma tiks pareizi īstenota.
Agrārā reforma nenozīmē kolhozu un sovhozu pilnīgu izformēšanu. Tā nozīmē kolhozu un sovhozu pārveidošanu, atbrīvošanu no valsts pārliekas «aizgādības» un nerentablo kolhozu izformēšanu.
(pa tālruni no Maskavas)
