Lamatās ir veca gaļa
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
"Tās ir simtprocentīgas lamatas," sacīja avīzes "Diena" galvenais redaktors Viktors Daugmalis. Viņa korektā uzstāšanās Žurnālistu savienības valdes ārkārtas sēdē, kas 9. janvārī notika Žurnālistu namā, bija kulminācija. Tā sadalīja šo savā ziņā dramatisko tikšanos divās daļās.
Vienā pusē palika pārmetumi valdībai, kurus taktisku apsvērumu dēļ neminēšu. Tai pusē — arī bažas par to, vai lasītāji drīz nesāks atgādināt par savu preses abonēšanai atvēlēto naudiņu. Turpat sacītais par avīžu tuvošanos bankrotam un visai tiešs paredzējums: "Mums ir tikai divas iespējas: turpināt nīkšanu pa kambariem, bankrotēt un izzust no tautas atmiņas vai arī noliektām galvām doties pie Preses nama tagadējā saimnieka Arkadija Vrubļevska un pieņemt viņa noteikumus, kas pat neizklausās bīstami."
Vairākums šādu iespēju noraidīja, jo no šīm lamatām izgarojušo vecās gaļas smaku sajust ir grūti, tāpat kā noticēt, ka šajā namā ir iespējama demokrātiskas un brīvas preses izdošana.
"Pret notikušo vispirms jāizturas kā pret politisko akciju," tika sacīts ŽS valdes sēdē, "un jāizmanto iespēja ar tiesas — arī starptautiskās — palīdzību cīnīties par taisnību, tā saglabājot pasaules uzmanību, kas šobrīd ir pievērsta Baltijai."
Dainis Caune, žurnāla "Liesma" redaktors: «Lasītājiem nāksies izvēlēties vai nu saņemt "Liesmu", vai "Latvijas Neatkarību." Andris Sproģis, žurnāla "Draugs" redaktors, pieļāva domu, ko pa tālruni bija izteikuši arī lasītāji: cilvēki atteiktos no mūsu preses izdevumiem gadījumā, ja tie iznāktu kompartijas pārvaldītajā namā. Prioritāte tiek piešķirta atziņai, ka ceļš uz brīvvalsti nav iespējams bez upuriem, bez traumētas labsajūtas un ciešanām.
Tā domāja arī tipogrāfijas strādnieku un žurnālistu kopsapulces dalībnieki, kas 10. janvārī bija pulcējušies Poligrāfiķu kultūras namā.
Kopā ar klātesošo valdības lietu ministru Kārli Līci un akciju sabiedrības direktoru Kazimiru Dunduru tika pārrunāti jaunās situācijas praktiskie aspekti:
— Rajonu tipogrāfijās sameklētas iespējas iespiest gandrīz visus laikrakstus, žurnāliem tiek meklētas drukāšanas iespējas kaimiņrepublikās. 670 tūkstošu rubļu vērtībā atrasti finansiālie līdzekļi, lai strādniekiem un žurnālistiem janvārī izmaksātu darba algas;
— uzsākta alternatīvās tipogrāfijas izveide, tās pirmo līniju no ārzemēm iecerēts saņemt nākamā mēneša sākumā;
— dzelzceļa pārvaldei dots rīkojums uz Preses namu sūtītos vagonus ar preses izdošanai nepieciešamajiem materiāliem pāradresēt akciju sabiedrībai;
— līdz alternatīvās tipogrāfijas uzstādīšanai strādnieki tika aicināti darbā citās tipogrāfijās;
— nolēma izmantot koordinācijas centru;
— tika izteikta pateicība iestādēm, kas redakcijām piešķīrušas telpas, tipogrāfijām, kas iespiež bez mājām palikušos izdevumus, avīzei "Diena", kas ar savu skaitļotājtehniku sagatavo iespiešanai vairākas avīzes, aģentūrai LETA, kas piedāvā palīdzību fotokorespondentiem, radio un televīzijai, kas preses žurnālistiem uztic savas studijas…
Rezumējumu šo divu dienu pasākumiem saklausīju Vladlena Dozorceva sacītajā: "Atgriešanās Preses namā uzskatu par neiespējamu. Politiskā izvēle ir izdarīta. Mēs apzināti ejam šo ceļu, rēķinoties ar upuriem un atsakoties barot kompartiju."
Ināra Egle
11. janvārī
P. S. Kopsapulcē tika sacīts, ka Preses namā atgriezīšoties arī laikraksta „Latvijas Jaunatne” redakcija. Mūsu avīzes atbildīgā sekretāre Gunta Šenberga kolektīva vārdā klātesošajiem paziņoja, ka redakcijas darbinieki šādu iespēju nav izvirzījuši apspriešanai un kompartijas pārvaldītajā Preses namā neatgriezīsies. Tāda pati nostāja bija tajā lēmuma projektā, ko sapulces dalībnieku apspriešanai iesniedza redaktors Andrejs Cīrulis.
