Runa nav par metro, bet par sirdsapziņu (2)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
(Turpinājums no 1. lpp.)
«Piekrītu L. Pura domai, ka naudu metro būvei laikam ir iedalījis Dievs, kuram klāt netiek un tāpēc viņam nevar paskaidrot, ka šī nauda daudz vairāk vajadzīga citiem mērķiem. A. Zalcmanis, satiksmes ceļu inženieris. Z. Zalcmane, hidroģeoloģe.»
M. Ginters:
«Metro ir politisks jēdziens. Pirmkārt un galvenokārt. Un tikai pēc tam — inženierbūve.»
P. Veidemanis, arhitekts:
«Gribu pārmest metro aizstāvjiem. Ja ar tādiem advokātiem, kādi ir metropolitēnam, būtu jāpiedalās tiesā, tad es labāk iztiktu bez advokātiem, citādi man droši vien piespriestu nāvessodu...»
«Mēs esam strādnieki,» raksta Blauu ģimene, «dzīvojam netālu no Šķirotavas stacijas. Kad izlasījām, ka citi raksta mūsu vietā un apgalvo, ka tieši strādnieki gribot metro, tad sasparojāmies. Mēs esam pret metro. Mums garām iet 27. autobuss uz TEC-2. Tur abpus Granīta ielai jau ir uzceltas un vēl top celtnes metropolitēnam. Pērnvasar, kad gribējām pa vecam paradumam braukt ar velosipēdiem uz Juglas upes pusi, izrādījās, ka tas nav iespējams, jo nepārtrauktā straumē plūst kravas automašīnas, melnas dūmu grīstes aiz sevis atstādamas. Kāda tad izskatīsies Rīga, kad sāksies metro celtniecība? Un, ja jūs brauktu apskatīt, ko tad te metropolitēnam ceļ, aizbrauciet līdz TEC-2, kur blakus šosejai priežu mežs slīkst siltā ūdenī, nu jau kādu gadu.»
Ilmārs Voits:
«Ir paredzēta tautas skaitīšana. Šajās tautas skaitīšanas anketās vajadzētu iekļaut jautājumu par metro. Lai katrs pasaka savu «jā» vai «nē». Visa tauta nevar kļūdīties.»
A. Ozolnieks:
«Kādi «likumīgi» paņēmieni ir laisti darbā, lai «aplaimotu» mūs ar metro!... Par to uzzināju TV pārraidē, ko vadīja E. Meškuns. Daudz tiek runāts par to, ka savu reputāciju ir zaudējušas dažādas sabiedriskās organizācijas. Taču šai konkrētajā gadījumā, saudzīgi sakot, negodīgu cilvēku dēļ ir kompromitēta padomju vara.»
Rīgas pilsētas Kirova rajona Tautas deputātu padomes deputāts N. Kārkliņš:
«Bez šaubām, transporta problēma Rīgā jārisina, taču metro nav brīnumzāles pret visām kaitēm, pat vēl vairāk: tas var kļūt par nopietnu samezglojumu gan ekoloģiskā, gan ekonomiskā ziņā. Šā gada 10. marta laikrakstā «Izvestija» Vasiļs Bikavs raksta, ka Minskā ir uzcelta metro stacija, kas gan vēl nedarbojas, netālu no XVII gadsimta celtnes — baznīcas, taču baznīcā jau radušās plaisas. Līdzīga situācija ir Kijevā: mani paziņas dzīvo Repina ielā, kapitālā mājā, tur tuvumā ir metro. Māja plaisā; garām braucot metro vilcieniem, tā dreb un trīc.»
Kā redzat, ir daudzi un dažādi aspekti, kas parādījušies līdz ar metro problēmas uzmilzumu. Redakcijā atrodas arī daudzi ļoti interesanti sūtījumi, kurus iespēju robežās centīsimies publicēt. Vēstuļu autori ir K. Rāts, Tallinas TV centra vadošais inženieris, J. Tauriņš, strādnieks, P. Verners, pilsētbūvnieki, K. Pauliņš, RPI Mehānikas un mašīnbūves fakultātes mašīnbūves iekārtu katedras docents. Pateicamies autoriem! Pateicamies itin visiem, kuri mums uzticējušies!
Taču ir vēl dažas pārdomas, kuras nevaru neizteikt. Diemžēl redakcijā atskanējuši tālruņa zvani, kas liecina: kaut kas nav kārtībā ar demokratizācijas procesiem. Ir bijuši gadījumi, ka cilvēkus, kuri parakstījušies pret metro celtniecību Rīgā, pa vienam «apstrādā» vietējo partijas organizāciju sekretāri vai rajonu komiteju instruktori, «piesiedami» šiem cilvēkiem gandrīz vai pretpadomju darbību. Manuprāt, viens no galvenajiem mūsu diskusijas ieguvumiem ir cilvēku domāšanas un iedrošināšanās atmoda. Taču — acīmredzot kādam ir bail no šiem procesiem. Cik ilgam laikam vēl būs jāpaiet, kamēr dažs labs stagnācijas gadu apoloģēts pieradīs pie domas, ka vienprātība ne vienmēr ir pozitīva?… Ka piespiedu vienprātība nereti ir radījusi pat traģēdijas?! Kāpēc tad baidāmies no uzskatu un viedokļu dažādības? Un kam šīs bailes ir izdevīgas?
Ziņa no Bauskas rajona Bārbeles ciema: skolotājiem kopā ar ciema iedzīvotājiem neļauj izteikt savu viedokli. Viņus «apstrādā» tieši tāpat, kā nupat minēju. Šķiet, ka elementāra mutes aizbāšana tiek maskēta ar diemžēl vāji slēptu «demokratizācijai dūres» vicināšanu. Par šo notikumu uzzinājām no vēstules, ko mums atsūtījis I. Krauze, Bārbeles ciema TDP izpildkomitejas priekšsēdētājs. Paldies rakstītājam par pilsonisko drosmi! Redakcijā atrodas arī vēstule ar bārbeliešu viedokli par metro būvniecību Rīgā. Jābrīnās, par ko gan tik ļoti vajadzēja uztraukties dažam labam ierēdnim?... Vēstule ir ļoti korekta, prātīga un ar visnotaļ pareiziem akcentiem. Paldies arī visiem bārbeliešiem!
Raug, vēl arī ziņa no rūpnīcai «Stars»: «Pārrunājot metro celtniecības jautājumu ar darbabiedriem, radās doma uzzināt arī visa kolektīva nostāju šai jautājumā, lai varētu to pievienot pārējo Rīgas iedzīvotāju izteikumu klāstam. Izteicu rūpnīcas arodorganizācijas priekšsēdētājam b. Tenam priekšlikumu organizēt šādu aptauju. Bet b. Tens to aizliedza, motivējot ar to, ka «no augšas nav bijis norādījuma veikt šādu aptauju, tāpēc ikviens gribētājs var rakstīt savu viedokli tikai individuāli».
Gribētos uzzināt, vai šāda sabiedrības minimāli demokrātiskas darbības izpausmes noliegšana tiešām atbilst mūsu dienās deklarētajam principam, ka «atļauts ir tas viss, kas nav aizliegts»? — Ar cieņu — S. Kremmerts.»
Ko par to domājat jūs, lasītāji?
***
Bet mani arvien pārliecinošāk skan kāda dziesmiņa. Atceraties? — bet runa nav par metro, tā ir par sirdsapziņu. Dziesmiņā gan bija teikts par krekliem, bet, ja mēs mazliet pārfrāzēsim, jēga tomēr paliks tā pati. Par sirdsapziņu mēs šodien domājam un runājam. Un ne tikai par to vien. Šādu atziņu nostiprina jūsu vēstules. Un varu justies laimīga, ja arī jūs, cienījamie lasītāji, tā uzskatāt.
Vēstulēs ielūkojusies
ELITA VEIDEMANE
