Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Igaunijas sabiedriski politiskā dzīve bija samērā mierīgāka nekā iepriekšējā nedēļā. Vienīgā rosība ir gaidāmo vēlēšanu sakarā. Priekšvēlēšanu kampaņā aktīvi iesaistījusies Tautas fronte, «zaļie» un citas kustības. Komunistiskā partija un komjaunatne ir daudz atturīgākas. Bet interkustības darba kolektīvu apvienotā padome ir pieņēmusi aicinājumu Igaunijas iedzīvotājiem, mudinot PSRS pilsoņus nepiedalīties vietējo padomju vēlēšanās un organizēt alternatīvas vēlēšanas pēc ražošanas principa, lai ievēlētu strādnieku komitejas. Ar šādiem aicinājumiem Tallinā tiek izplatītas lapiņas un uzsaukumi. Pēc šās interkustības aicinājuma Oktobra rajona interkustības nodaļa atdalījās un kļuva par sabiedriski politisku organizāciju — Demokrātisko partiju.
Igaunijas Augstākās Padomes valodas aizsardzības komisija apsprieda PSRS likumprojektu «Par PSRS valodām». Komisijas locekļi vienprātīgi atzina, ka likumprojekts nostāda krievu valodu privileģētā stāvoklī. Viņuprāt, likums par valodām būtu jāizstrādā pēc PSRS jaunās Konstitūcijas pieņemšanas.
Nedējas nogalē Tartu notika vairāki Tartu universitātes 70. gadadienai veltīti pasākumi: atklāja vēstures muzeju, daudzi mācībspēki saņēma valdības apbalvojumus, tika ievēlēti Goda doktori, kuru vidū ir arī ārzemēs dzīvojošie igauņi. Jubilejas svinībās piedalījās Igaunijas KP CK pirmais sekretārs V. Veljass.
Tallinā divas dienas bija atvērta televīzijas informātikas komercizstāde, ko organizēja poļu, franču un austriešu kopfirma «Personālo kompjūteru studija». Drīz to varēs apskatīt arī Rīgā.
Ir pieņemts lēmums dibināt Igaunijas arhitektūras muzeju, par ko jau sen cīnījās Igaunijas Arhitektu savienība.
TENU VARE,
redaktora vietnieks
