PSRS Tautas deputātu II kongresā
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
PSRS Tautas deputātu II kongress tuvojas finišam. Izrādījies gan, ka tas atpalicis no sākotnējā grafika, tāpēc nolemts foruma darbu turpināt sestdien un svētdien, atlikušajās darba dienās sēdes turpinot nevis līdz pulksten 19, kā līdz šim, bet līdz 20. Paredzēts, ka kongress beigsies svētdien pēcpusdienā, bet jau pirmdien ieplānota PSRS AP sesija.
Vakar kongress apstiprināja sava darba un PSRS AP reglamentu. Šis dokuments nosaka valsts varas augstākā orgāna darba kārtību.
Šodien deputāti apsprieda savu statusu un tautas deputātu atsaukšanas kārtības jautājumus. Vairāki deputātu priekšlikumi pauda ārēji egoistiskas prasības, nemaz nerunājot par bezmaksas lidmašīnu un vilcienu biļešu pieprasīšanu visā valstī; personīgā autotransporta piešķiršanu; lielu vērību viņi pievērsa iespējām propagandēt savu darbību masu informācijas līdzekļos.
Lai gan sarunās ar maskaviešiem šķiet, ka viņu sajūsma par kongresa darbu mazinājusies, aptaujas rāda – tautas deputātu foruma gaitai visai regulāri seko 59 procenti aptaujāto, nemaz neseko 7 procenti. Jautājumā par kartīšu sistēmas ieviešanu galvenajām patēriņa precēm pozitīvi izteicās 45 procenti, pret – 48 procenti, bet pozīciju nevarēja noteikt 11 procenti aptaujāto. Uz jautājumu: «Kā jūs uzņemat pilnīga saimnieciskā aprēķina un saimnieciskās patstāvības ieviešanu republikā un reģionā?» – 33 procenti pauda atbalstu šādam solim, tikai 13 procenti izteicās negatīvi. Vakar avīzē «Večerņaja Moskva» publicētie dati rāda, ka 35 procenti maskaviešu ir pārliecināti, ka kongress attaisnojis viņu cerības un gaidas. 51 procents domā citādi.
Jau informēju, ka Baltijas deputātu grupa šeit izdod savu informatīvo biļetenu; vakar Maskavā no Rīgas pienāca sūtījums ar jaunāko «Atmodas» numuru. Interese par šiem izdevumiem ir liela, taču, par spīti oficiālām pilsoņu tiesībām uz informācijas iegūšanu un izplatīšanu, sabiedrības iepazīstināšana ar «tautas deputātu kongresam nepiederīgiem materiāliem» nav viegla lieta. Viens no oratoriem Kremļa Kongresu pils tribīnē sūkstījās, ka deputātu redzeslokā pārāk bieži nonākot nepavisam ne oficiālie kongresa izdevumi, «mēs tos regulāri redzam uz galdiem, reģistrācijas zālē un ģērbtuves zālē, uz krēsliem vestibilā. Šķiet, ka tas nav nekas ļauns, taču rodas sajūta, ka kāds visu laiku tīši mēģina sakarsēt atmosfēru, kongresa dalībniekus novirzīt sāņus no galvenā jautājuma – un, spriežot pēc mūsu sarunu biedru atsauksmēm kuluāros, tādi centieni izsauc nepatiku, daudziem deputātiem negatīvu reakciju». Šāds komentārs ir lasāms avīzes «Moskovskaja pravda» šodienas numurā.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas deputāti par vienu no vissvarīgākajiem jautājumiem šobrīd uzskata kongresa darba kārtības punktu par konstitucionālās uzraudzības institūta izveidošanu Padomju Savienībā. Baltijas parlamentāriešu grupa savā dokumentā pasvītro, ka vispirms nepieciešams pārskatīt 1977. gada PSRS Konstitūciju, pieņemt labojumus un jaunus Pamatlikuma pantus, tikai pēc tam īpašā kārtā pārraudzīt tā īstenošanu. Pretējā gadījumā Konstitucionālās uzraudzības komiteja stingri pieprasīs, lai tiek pildītas tādas morāli un politiski novecojušas tiesību normas, kas jebkurā gadījumā drīz tiks pārskatītas. Jaunais uzraugorgāns pēc ieceres sargās to Konstitūciju, kas īstenībā rada šķēršļus radikālām ekonomiskām un politiskām reformām. Mūsu deputāts A. Plotnieks, paužot 92 Baltijas republiku deputātu viedokli, tuvākās nākotnes izredzes raksturojis ļoti daiļrunīgi: «Mēs pārbūves politikai uzvilksim juridisku uzpurni.»
Oponenti, emocionāli aprakstot bada streiku, mītiņu, demonstrāciju, draudošo haosu un trijās Baltijas republikās, viņuprāt, vērojamo nehumāno attieksmi pret reģionā pēc kara nokļuvušajiem cittautiešiem, cildina Konstitucionālās uzraudzības komiteju kā orgānu, kas visus konfliktus ātri noregulēs padomju likumības ietvaros. Jāņem vērā, ka daudzi deputāti pieprasa jaunā institūta izveidošanu cerībā uz tā principiālu palīdzību, aizstāvoties pret resoru visatļautības izpausmēm un vietējās varas iestāžu patvaļu. Konstitucionālās uzraudzības institūta jautājumus paredzēts vispusīgi apspriest un pieņemt piektdien dienas sēdē. Tā ir daudzu plašās valsts reģionu cerība uz jauniem tautas aizstāvjiem. Man rodas iespaids, ka PSRS iedzīvotāju absolūtajam vairākumam, kā to spoguļattēlā rāda lielākās tautas deputātu daļas nostāja, strīdi par Savienības un republiku tiesību proporcijām šķiet abstrakti un attālināti no reālās šodienas.
Vakara sēdē deputāts R. Medvedevs akcentēja faktu, ka konstitucionālās uzraudzības institūta jautājums nav detalizēti apspriests AP. Viņš ieteica pārcelt šī jautājuma pieņemšanu uz nākamo PSRS Tautas deputātu kongresu. Arī pazīstamais jurists A. Kazaņņikovs no Omskas atzina, ka bez stabilas Vissavienības likumdošanas sistēmas par stabilu likumu uzraudzības sistēmu nevar būt runa. Starpreģionālās deputātu grupas vārdā viņš izteica nožēlu par šā jautājuma ietiepīgu uzspiešanu «no augšas» un uzaicināja neizskatīt šo problēmu bez nopietna sagatavošanās darba. Jāatzīmē, ka vakara sēdes vadītājs M. Gorbačovs diezgan asi vērsās pret runātājiem, kuri turpināja pamatot konstitucionālās uzraudzības jautājumu atlikšanas nepieciešamību.
Vakara pusē kļuva zināms par padomju valsts un partijas vadītāja un Lietuvas deputātu saspringtu un smagu sarunu. Nav jāšaubās, ka dramatiskus akcentus šajā tikšanās reizē ir ielicis Viļņā notiekošais Lietuvas Komunistiskās partijas XX kongress. Pēc šīs sarunas notikusi arī PSKP CK Politbiroja apspriede.
Šodien apritēja 110 gadi, kopš dzimis J. V. Staļins. Daudziem miljoniem par to atgādināja Maskavas izdevniecības «Poļitizdat» masu metienā klajā laistais noplēšamais kalendārs. Par «tautu tēva» veikuma apbrīnotājiem un ideju piekritējiem, viņu uzticību vakardienai apliecina svaigie ziedi pie gaišpelēkā krūšutēla Sarkanajā laukumā tikai dažus simtus metru Kremļa Kongresu pils...
Maskavā, 21. decembrī
